Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10270394t1hf828.jpg)
Novājinātās imunitātes dēļ sievietēm gados ir lielāka varbūtība krist par vēža upuriem. Cilvēkam, kļūstot vecākam, noveco arī viņa orgānu sistēma. Tomēr bieži vien paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmeņa izmaiņas, sirds problēmas un citas «vecuma» kaites stāv pāri tik svarīgai lietai kā vizītei pie ginekologa. Sievietes gados ar to grēko, atzīst ārsti. Taču tieši vecumā ir lielāks risks saslimt ar krūts un dzemdes kakla vēzi.
Ar ļaundabīgu audzēju iespējams saslimt jebkurā vecumā. Arī 70 gados un lielākā vecumā sliktās šūnas joprojām var aktivizēties, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar gadiem vājāka kļūst cilvēka imunitāte, notiek hormonālās izmaiņas, tādēļ, jo vecāks cilvēks, jo lielāka varbūtība saslimt ar vēzi.
Diemžēl arī vizītes pie ginekologa šajā vecumā ir reta parādība,
atzīst ginekoloģe Jolanta Grava.
Ir vīrs vai nav
«Tā iemesls var būt gan aplama domāšana, gan lietu neizprašana. Ir dāmas gados, kas stāstījušas: es jau nemaz nebūtu nākusi, bet tā uzaicinājuma vēstule piespieda. Man jau sen kā vīra nav, seksuālās attiecības nekādas, un viss ar to beidzies. Kas man var kaitēt?» sašutusi ginekoloģe. «Es nesaprotu, kāpēc sievietēm šajā vecumā šķiet, ka visas vainas viņām rodas no vīriem? Nevienam orgāni jaunāki nekļūst. Cilvēks noveco, viņš jūt, ka sākas asinsspiediena un holesterīna problēmas, parādās sirdskaites, bet vai dzemde un olnīcas kļūst jaunākas? Tur ar vīrieti nav nekāda sakara!»
Ar katru nākamo gadu sievietes ķermenis prasa vairāk rūpju, pārmaiņu emocionālu pieņemšanu un arī finansiālos līdzekļus tā kopšanai, taču ārste atgādina – tieši profilaktiskie izmeklējumi palīdz laikus atklāt slimības. Miomas, polipi, olnīcu cistas, dzemdes kakla vēzis ir biežākie sieviešu pāridarītāji, kas ar vecumu izpaužas vairāk.
«Es parasti savām pacientēm atgādinu, ka «ginekoloģija sāp» tikai tad, kad jau ir nopietna problēma. Ja vēzis sāpētu sākumstadijā, tad to ātri atklātu un izārstētu, bet, kad sāk sāpēt, bieži vien jau ir par vēlu, tāpēc jebkurā vecumā ginekologs jāapmeklē ne retāk kā reizi gadā. Šajā ziņā jaunas sievietes ir apzinīgākas,» secina J.Grava.
Regulāra diagnoze
Strādājot ginekoloģijas nodaļā, daktere droši zina, ka vēzis slimnīcā ir regulāri konstatēta diagnoze. «Tas, kas notiek, ir šausmīgi! Vēža pēdējās stadijās teju katru mēnesi mirst 45 gados un nedaudz vecākas sievietes. Kad viņām pajautā,
kad pēdējo reizi bijāt pie ginekologa, atbilde ir: pirms 15 – 20 gadiem,
kad dzima pēdējais bērns,» sašutusi daktere.
Pierādīts, ka no pirmajām šūnu izmaiņām dzemdes kaklā līdz vēzim vidēji paiet septiņi gadi. Teorētiski šādiem vēžiem nevajadzētu būt, ja vien sievietes regulāri ietu pie ārsta. «Parasti vēzi var noķert, kad šūnas tikai sāk izmainīties. Vadoties pēc onkoloģiskā centra izstrādāta algoritma, slimību var izārstēt, orgānus pat neoperējot, un turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,» skaidro J.Grava.
Slimības atslēga – vīrusā
Statistika ir nežēlīga – sievietes visbiežāk no ļaundabīgajiem audzējiem mirst dzemdes kakla vēža dēļ. Pierādīts, ka to izraisa HPV jeb cilvēka papilomas vīruss, kas tiek iegūts seksuālu kontaktu ceļā no pretējā dzimuma. Neviens nezina, kurš vīrietis ir šā vīrusa nēsātājs, arī viņi paši to nezina, jo ne analīzēs, ne izmeklējumos to noteikt nav iespējams. Jo biežākas seksuālās attiecības ar dažādiem vīriešiem, jo risks iegūt šo vīrusu lielāks, skaidro ārste. Taču tas nenozīmē, ka sieviete nesatiks to vienu vienīgo, kuram arī ir HPV vīruss. «Tas ir ļoti viltīgs. Pēc dzimumkontakta tas var nonākt dzemdes kakla šūnās, tur padzīvot, paperināties un tajā brīdī nekādas būtiskas novirzes no normas arī neizraisīt. Tad kaut kādu iemeslu dēļ vīrusam tur vairs nepatīk un viņš sevi iznīcina. Nākamajā reizē, vai tas ir tas pats partneris, kurš ir šā vīrusa nēsātājs, vai cits,
tas atkal nonāk sievietes šūnās un tur «sēž», pat vairākus gadus neliekot par sevi zināt.
Organisms pamazām noveco – krītas imunitāte, mainās hormonālā sistēma, un vīruss var sākt aktivizēties un attīstīties audzējs. Tāpēc ir svarīgas regulāras ārsta pārbaudes un analīzes, lai laikus pievērstu uzmanību vīrusa radītām izmaiņām, kas liek būt uzmanīgiem un ārstam attiecīgi rīkoties. Cepuri nost to ģimenes ārstu priekšā, kas piespiež savas 60 gadus vecas un vecākas pacientes doties pie ginekologa. Bet liela daļa ģimenes ārstu tam vienkārši nepievērš uzmanību,» atzīst speciāliste.
Meitas var vakcinēt
Vidējās paaudzes sievietēm un vecākām no vīrusa un dzemdes kakla vēža attīstības jāuzmanās īpaši, bet, lai nākotnē no tā pasargātu savas meitas un mazmeitas, J.Gavare atgādina par valsts apmaksāto vakcīnu 12 gadu vecām meitenēm. «Par šo jautājumu domas dalās gan ģimenes ārstiem, gan vecākiem, tikai mēs, ginekologi, pa īstam saprotam vakcīnas jēgu. Reiz man kāda paciente stingri sacīja: manai meitai būs tikai viens partneris, un viņai nekādu vakcīnu nevajag. Taču mamma neko vairāk nezināja par šo vīrusu un nepadomāja, ka arī tas viens partneris var būt šā vīrusa nēsātājs un meitenei to «uzdāvināt»,» skaidro ginekoloģe.
HPV vīrusa tipi, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, ir vairāki, bet vakcīna pasargā pret diviem visbiežāk izplatītajiem, radot vidēji 96 – 97 procentu aizsardzību. Salīdzinoši nesen Latvijas Ginekologu asociācija izcīnīja, lai 12 gadu vecām meitenēm, kad ir piemērotākais laiks vakcīnu saņemt, tā būtu bez maksas. Pavisam nepieciešamas trīs potes, kas naudas izteiksmē valstij izmaksā apmēram 180 latu. Uz sievietēm menopauzes vecumā šī metode neattiecas.
Vakcīna ir pasargājošais faktors, bet ļaundabīgo audzēju veicinošie faktori var būt jebkura dzemdes kakla traumatizācija, piemēram, aborti, kas rada labvēlīgāku vidi HPV vīrusa attīstībai. «Ģenētiski šo vīrusu pārmantot nevar. Ja vīruss šūnās nonāk, vienai sievietei tas var radīt izmaiņas, citai ne,» skaidro J.Grava. Bet regulāra vizīte pie ginekologa vienalga ir vajadzīga kā jaunām, tā padzīvojušām sievietēm.
Ar iztaustīšanu par maz
Otra lieta, kas jāatceras dāmām pēc 50 gadu vecuma, ir obligātā krūts mamogrāfiskā izmeklēšana. Arī šī ir valsts apmaksāta pārbaude, ko iespējams veikt, saņemot uzaicinājuma vēstuli.
Kāpēc tikai sievietēm pēc 50 gadu vecuma? «Tāpēc, ka šajā vecumā ir lielāks risks attīstīties krūts audzējam. Protams, ir gadījumi, kad sievietei izmeklēšana jāveic agrāk, un ginekologam tas «jāuzķer». Piemēram, ja 40 gadu vecai sievietei jau kaut kas ginekoloģiski operēts vai ģimenē iepriekšējo paaudžu sievietēm bijuši krūts audzēji, ja krūtī tiek konstatētas kaut nelielas un labdabīgas izmaiņas, mamogrāfija būtu ieteicama jau šajā vecumā,» uzsver daktere.
Katrai sievietei tiek rekomendēts arī pašai izmeklēt krūtis, tās rūpīgu iztaustot, taču ārste atgādina, ka mikroizmaiņas iespējams konstatēt tikai mamogrāfiski. Ja ko satausta ar rokām, tas jau var būt reāls veidojums sākumstadijā, tāpēc mamogrāfijai ir būtiska nozīme. Ja sievietei sirds nav mierīga, viņa ārstam var lūgt, lai nosūta viņu izmeklēšanu veikt agrāk nekā valsts apmaksātajā vecumā. Ģimenes ārsts raksta nosūtījumu, un, ja iestādei, kurā veic šo pakalpojumu, ir brīvas kvotas, kas ļauj veikt pārbaudi par trim latiem, tad tas ir iespējams. Ja brīvu kvotu vairs nav, tad izmeklējumu var veikt par pilnu maksu. Izmeklējums ar mamogrāfijas metodi uzskatāms par veselībai nekaitīgu.
Krūts vēža riska faktori
- Dzimums – sievietēm krūts dziedzera vēzi atklāj biežāk nekā vīriešiem
- Vecums – jo vecāka sieviete, jo lielāks risks, ka var attīstīties krūts vēzis
- Ģimenes vēsture – ir gadījumi, kad sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, ar to slimojušas arī tuvas radinieces ģimenē, kā arī sievietes iepriekšējās paaudzēs
- Grūtniecība – sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai visas dzīves laikā nav bijusi, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi
- Alkohols – pētījumi liecina, ka alkohola lietošana nedaudz palielina risku.
- Smēķēšana – pētījumos pierādīts, ka smēķēšanai un krūts vēzim ir saistība: jo ilgākus gadus sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi
- Liekais svars – pētījumi liecina, ka liekais svars palielina risku saslimt ar krūts vēzi, jo īpaši sievietēm menopauzes vecumā. Tas izskaidrojams ar to, ka tauku šūnās palielinās estrogēna līmenis, bet augsts tā līmenis palielina risku saslimt ar krūts vēzi