Prezidents nedrīkst ļaut vaļu šādām emocijām
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes locekle Inga Spriņģe norāda, ka tik augstai amatpersonai jārēķinās, ka ikkatrs viņa solis izpelnīsies pastiprinātu uzmanību no preses. «Šajā gadījumā tas bija ļoti normāli, ka žurnālistam bija interese. Jautājums ir par to, kā abas puses to nokoordinēja,» viņa saka.
Pēc viņas domām, šajā gadījumā abas puses varēja komunicēt labāk – žurnālisti varēja pajautāt prezidentam, vai viņam nav nekas pretī, ja tiktu uzņemts video un fotografēts, tāpat arī prezidents, ja arī bija aizkaitināts, nedrīkstēja ļaut vaļu emocijām – to vajadzēja izskaidrot pieklājīgā ceļā, un tas tiktu ņemts vērā.
Gadījumos, kad tiek skarti jautājumi, kas viņiem nepatīk, no Latvijas amatpersonām bieži vien spraucas laukā aroganta attieksme, tomēr šis gadījums, viņasprāt, vērtējams nedaudz savādāk, jo tajā ietilpst privātais faktors. Arī žurnālisti, pēc viņas domām, šad un tad ieiet savā profesijā tiktāl, ka neaizdomājas, ka aiz jebkuras lielas amatpersonas nosaukuma stāv tikai cilvēks. Tas bija vairāk komunikācijas jautājums, uzskata LŽA pārstāve.
Šī nav vienīgā Latvijas pirmo personu nesavaldība
Lai arī Bērziņa nepieklājīgie izteikumi mediju ekspertu skatījumā ir spilgtākais piemērs, šī nav pirmā reize, kad augsta līmeņa Latvijas amatpersonas zaudē savaldību. 2006.gada 25.martā komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdī tā brīža valsts pirmā persona Vaira Vīķe-Freiberga, reaģējot uz atsevišķu klātesošo kritiku par nenoņemto žogu ap Brīvības pieminekli, piesita pirkstu pie deniņiem, sakot «ar galvu vajag domāt».