«Lai arī Augstskolu likumā ir noteiktas tās organizācijas, kas veido AIP, pašlaik nosaukt AIP kā organizāciju, kura akreditē augstskolas un studiju virzienus, būtu riskanti tās pārstāvniecības dēļ, kā arī tādēļ, ka AIP līdz šim nav veikusi akreditāciju un mēs nezinām, cik veiksmīgi tā to varētu organizēt. Turklāt pēc stīvēšanās ap Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta »Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai« ziņojuma publiskošanu nav pārliecības, ka darīšana būs ar caurspīdīgu organizāciju,» teica Ķīlis.
Komisija nav Eiropas reģistros
Viņš uzskata, ka pašlaik drošākā stratēģija ir nenosaukt konkrētu institūciju, kas veic augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, jo abiem pretendentiem ir būtiski trūkumi. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka gada beigās notiks AIP vēlēšanas un tās sastāvs mainīsies. «Vilcināties ar noteikumu pieņemšanu, kamēr ir pilnīga skaidrība par vienu vai otru organizāciju, ka tā tiks iekļauta Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā, nevaram, jo ir jāsāk akreditācija,» piebilda ministrs.
Uz jautājumu par to, kura no institūcijām varētu profesionāli veikt augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, ministrs nosauca gan AIKNC, gan AIP, gan arī pašu IZM un tās padotības iestādi, nenosaucot, konkrēti kuru. Viņš pieļauj, ka arī akreditācijas organizēšanu varētu uzticēt gan AIKNC, gan AIP.
«Latvijas specifiskā situācija ir tāda, ka mums ir priekšā pārmaiņas augstākās izglītības sektorā trijos nozīmīgos virzienos - augstskolu pārvaldībā, koncentrācijā un finansēšanā. Valsts interesēs ir kvalitatīvs augstākās izglītības sektors. Šādā pārmaiņu procesā ir grūti deleģēt akreditācijas procesu privātajām iestādēm. Pašlaik ļoti maz ticams, ka novērtēšanu varētu veikt kāds privāts uzņēmums,» uzsvēra Ķīlis.