Saeimas deputāti šodien galīgajā, lasījumā atbalstīja likuma izmaiņas, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāvāc pašiem.
Minētie grozījumi attieksies arī uz Saeimas atsaukšanas iniciēšanu. Izmaiņas likumā praktiski stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra.
Pašreizējā referendumu iniciēšanas kārtība - attiecībā uz likumu un Satversmes grozījumu veikšanu - paredz, ka pilsoņiem pašiem nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāk vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums tiek rīkots, ja CVK organizētajā parakstu vākšanā izdodas savākt desmitās daļas vēlētāju parakstus.
Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija lūgs Valsts prezidentu Andri Bērziņu neizsludināt šodien pieņemtos grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» un atgriezt tos atkārtotai izskatīšanai Saeimā. Par to šodien Saeimas deputātus informēja ZZS frakcijas pārstāve Iveta Grigule.
Saeimas atsaukšanas kārtība līdz šim bija noteikta Satversmē, taču sīkāka procedūra nebija aprakstīta, kas ļāva interpretēt, kā tā būtu rīkojama.
Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra referendumu par likuma vai Satversmes grozījumu ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanu valsts rīkos, ja akcijas organizatori paši savāks vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus.
Pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad projekts reģistrēts CVK. Katram vēlētāja parakstam 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā, kura ir tiesīga apliecināt personas paraksta īstumu.
Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka, nodrošinot parakstītāju identifikāciju un fizisko personu datu aizsardzību, parakstus par likumu ierosināšanu vai Satversmes grozījumiem varēs vākt arī elektroniski. Tas būs iespējams, izmantojot portālu «www.latvija.lv» vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. Ministru kabinetam būs pienākums noteikt drošības un tehniskās prasības tiešsaistes sistēmas izmantošanai, kā arī institūciju, kura izvērtēs sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām. Arī šī kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Likuma grozījumi noteic, ka parakstu vākšanai izveidotā iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 45 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā projekta trūkumu novēršanai. CVK varēs atteikt reģistrēt iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. CVK lēmumu par likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrācijas atteikumu iniciatīvas grupa varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, kuram lēmums būs jāpieņem mēneša laikā.
Likumā paredzēta jauna nodaļa - aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācija par likumu un Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Aģitāciju var veikt ikviena fiziskā, juridiskā persona un iniciatīvas grupa, ievērojot likumā noteiktās prasības.
Latvijas iedzīvotājiem ir tik daudz tiesību, kā reti kur pasaulē, - iepriekš komentējot šos grozījumus, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
Āboltiņa atzīst, ka būtu iespējams diskutēt par Satversmē noteiktā nepieciešamā parakstu skaita - vienas desmitās daļas - samazināšanu. Taču esot jāatceras, kāda ir 11.Saeimas pieredze ar konstitūcijas grozīšanu.
Kā ziņots, situācijā, kad 150 000 parakstu tautas nobalsošanas iniciatoriem būs jāsavāc pašiem, šāds slieksnis referenduma ierosināšanai var izrādīties pārāk augsts, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Vienlaikus prezidents patlaban Saeimā esošos likuma grozījumus vērtēs tikai pēc to apstiprināšanas un konkrētā regulējuma izvērtēšanas.