/nginx/o/2018/07/17/10348063t1h41c6.jpg)
"Balto pēdas" - tā indiāņi sauca šo augu Amerikā, kad tur ienāca eiropieši. Runa bija par tik pazīstamo ceļmallapu jeb ceļteku, kuras sēklas, pielīpot pie iekarotāju zābakiem, bija atceļojušas uz tālo kontinentu.
Ceļmallapa gan laikam ir augs, kuru pazīst katrs. Arī latviešu tautas ticējumos neiztikt bez ceļmallapām. Lūk, daži: savārītas ceļmallapu vālītes dzer pret cauru vēderu. Ceļmallapas liek uz augoņiem un iekaisumiem, jo tās izvelkot karstumu un mazinot pampumu. Kad galva ir karsta, tad uzliek ceļa taku lapas, tās visu karstumu noņem. Latvieši lieto svaigās lapas pušumu apsiešanai vai arī izspiež zaļo sulu, ar kuru apsvaida vainu. "Ceļmallapas patiesi ir ļoti vērtīgas. Tām vajadzētu būt katra zāļu skapītī visu gadu," saka Lilita Plūme, zāļu tēju "Lilitas tējas" saimniece.
Vasarā ceļmallapas ir viens no populārākajiem līdzekļiem, ko pielikt sasitumam vai ādas nobrāzumam, lai brūce ātrāk sadzītu. Tās kalpo kā antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis.
Svaigā veidā ieteicamas ēst tiem, kam kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, jo ceļteka paātrina čūlas sadzīšanu un nostiprina kuņģa gļotādu.
Ceļmallapu tēju lieto arī nieru, urīnpūšļa iekaisuma, nakts slapināšanas gadījumā. Tās noder, lai regulētu zarnu darbību gan aizcietējuma, gan caurejas gadījumā. Ceļmallapas tīra asinis, šķīdina gļotas, labi palīdz pret plaušu kaitēm, pat tuberkulozes gadījumos. Tāpat ceļtekas iesaka pret podagru, aknu slimībām, dzelteno kaiti, drudzi, žultspūšļa iekaisumiem.
Pat onkoloģijā ceļmallapu tēja noder asins sastāva uzlabošanai ķīmijas terapijas laikā vai pēc tās. Ceļmallapas noder arī matu kopšanā, tās palīdz nostiprināt matus, veicina to augšanu.
"Ceļmallapas var vākt visu vasaru, bet labāk, protams, pirms ziedēšanas. Nevajag plūkt vecas lapas. Kad nopļauj zāli, atkal izaug mazās lapiņas. Jāžāvē labi vēdināmā telpā," uzsver vecpiebaldziete Lilita Plūme.