Topošajiem vecākiem finansiālais aspekts nav galvenais un vienīgais kritērijs par labu ģimenes pieaugumam, tomēr tas noteikti nav arī pēdējais. Lai iegādātos jaundzimušajam nepieciešamās lietas, vecākiem vidēji jārēķinās ar 500 līdz 600 latu izdevumiem lielākiem vienreizējiem pirkumiem, piemēram, ratiem, gultiņai un auto sēdeklītim. Taču tas ir tikai sākums - bērnam augot lielākam, viņa vajadzības un līdz ar to vecāku tēriņi arvien pieaug.
«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktajā bērnu preču cenu pētījumā secināts, ka bez pirmajiem lielajiem pirkumiem vēl 70 līdz 90 latu mazuļa dzīves pirmajos mēnešos jāparedz regulāriem ikmēneša izdevumiem apģērbam un higiēnas precēm.
Arī paši vecāki iepriekš institūta veiktajā aptaujā visbiežāk norādīja, ka tēriņu summa vienreizējiem pirkumiem bijusi robežās no 300 līdz 600 latiem - tā atzinusi trešdaļa aptaujas dalībnieku, kuriem ir bērni vecumā līdz diviem gadiem.
Trešdaļai regulārie ikmēneša tēriņi ir līdz 50 latiem mēnesī.
Tā atbildēja 35% aptaujāto, bet 39% respondentu norādīja, ka regulārie ikmēneša izdevumi ir no 50 līdz 100 latiem.
Ietaupīt cenšas visādos veidos
«Protams, daudzi vecāki meklē un atrod veidus, kā ietaupīt, veicot bērnam nepieciešamos pirkumus. Visbiežāk tiek izmantoti tādi paņēmieni kā lietotu un akcijas preču iegāde, aizņemšanās vai atteikšanās no atsevišķiem pirkumiem vispār.
Mūsu veiktais cenu pētījums liecina, ka, rūpīgi plānojot, jaunu mantu iegādes gadījumā vienreizējo pirkumu kopsummu var samazināt līdz 350 latiem, bet regulāros tēriņus - līdz 50 latiem mēnesī,» norāda institūta direktore Ieva Use.
Aprēķini liecina, ka jaunajām māmiņām, kas iepriekš saņēmušas vidējo algu, pēc bērnam domāto pirkumu veikšanas
saviem izdevumiem pieejami vidēji 179 lati mēnesī.
Šāda summa paliek pāri pēc bērna vajadzību nodrošināšanas no visu izmaksāto pabalstu summas laika posmā no došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā līdz bērna trīs mēnešu vecumam.
Ar bērna piedzimšanu saistītos vienreizējos pirkumus lielākā daļa jeb 71% vecāku veic vēl pirms bērna piedzimšanas, bet tikai četrās no katrām desmit ģimenēm šie pirkumi tiek veikti pēc iepriekš izveidota saraksta, liecina institūta aptauja.
Portāls TVNET jau vēstīja par Tiesībsarga biroja apkopoto informāciju, ka
vidēji skolēns izmaksā no 680 līdz 850 latiem gadā.
Šajā summā ir ieskaitīti izdevumi par mācību grāmatām, burtnīcām, kancelejas piederumiem, sportam nepieciešamais, kā arī pusdienas, transports un apģērbs.
Realitātē bezmaksas izglītības nav
Tiesībsarga birojs norāda – Satversme paredz, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas ikvienam iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, tomēr realitātē nereti vecākiem ir jāpērk grāmatas un citi materiāli, lai nodrošinātu sava bērna mācību procesu pamatskolā vai vidusskolā.
Dažās vēstulēs vecāki pat ironiski rakstīja, ka drīzāk tiesībsargam būtu jāaicina ziņot par gadījumiem, kad nekas no mācību materiāliem vecākiem nav jāiegādājas par saviem līdzekļiem.
Nākamais pārbaudījums - augstskolas
Daļa bērnu sāktās skolas gaitas turpina arī augstskolās. Ja vien atvase nav izcili apdāvināta vai veiksmīga iestājeksāmenos, par bērna skološanu vecākiem nākas maksāt ļoti lielas summas. Patlaban gada mācību maksa Latvijas augstskolās var sasniegt pat vairākus tūkstošus latu.
Iebilstot pret augstajām mācību maksām, studenti ne vienu reizi vien iesaistījušies dažādās protesta akcijās.