Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10355183t1hd21e.jpg)
Ar ko atšķiras rjaženka, paniņas, rūgušpiens un sūkalas?
Rjaženka tiek gatavota no karsēta piena. Pienu, kam pievienots saldais krējums, vispirms vairākas stundas karsē augstā temperatūrā, nepieļaujot uzvārīšanos, un pēc tam ieraudzē.
Mūsdienās rjaženkas ražošanā izmanto augstvērtīgas pienskābo mikroorganismu kultūras.
Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts, to ieraudzējot ar pienskābo baktēriju ieraugu, iegūst raudzētas paniņas. Paniņām ir izteikti diētiskas īpašības, jo tām ir ļoti zems tauku saturs. Tās labvēlīgi ietekmē gremošanas, elpošanas un centrālo nervu sistēmu darbību. Paniņās esošā pienskābe nodrošina skābu vidi gremošanas orgānos, kas nepieciešama to normālai darbībai. Paniņas ir ļoti labs profilaktiskais līdzeklis, lai uzlabotu imūnsistēmas darbību.
Paniņām ir liela nozīme tauku un holesterīna apmaiņas procesos organismā.
Rūgušpienu iegūst, nevārītam vai vārītam pienam pieliekot pienskābes baktēriju tīrkultūru un atstājot pāris dienas siltā vietā. Ja piens ir bakterioloģiski tīrs, rūgušpiens būs viengabalains un vienmērīgs. Netīra piena rūgušpiens ir savilcies pikās, traukā sadzīts uz augšu, ar daudziem gāzes pūslīšiem un atsulojies. Bieži tas ir arī staipīgs.
Rūgušpienu organisms izmanto labāk nekā saldo pienu, tajā atrodas arī pienskābe, kas kavē pūšanas procesus gremošanas orgānos.
Sūkalas iegūst, gatavojot biezpienu. Tās ieteicama gremošanas darbības traucējumu novēršanai, ja ir zems kuņģa skābes līmenis.