Valstij nepārprotami jādemonstrē, ka tā aizsargā arī tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), runājot par uzbrukumu, kas tika veikts pret žurnālistu Leonīdu Jākobsonu.
Atskatoties uz vienu no komisijas aktualitātēm Saeimas Ziemas sesijas laikā, deputāte aicina tiesībsargājošās iestādes ar vislielāko uzmanību izmeklēt uzbrukumu Jākobsonam, uzsverot, ka vardarbība pret žurnālistu demokrātiskā sabiedrībā var tikt traktēta kā vēršanās pret preses brīvību. «Latvijas valstij nepārprotami jādemonstrē, ka tā aizsargā ne tikai savu pilsoņu veselību un dzīvību, bet arīdzan tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, kā arī tiesības uz viedokļu dažādību,» uzsver Mūrniece.
Ziemas sesijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lielu uzmanību veltīja mediju jautājumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Viens no tiem bija sekmīgi noslēgusies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ievēlēšana. «Lai izvairītos no politisko kuluāru principa padomes veidošanā, pirmo reizi NEPLP locekļa amata kandidātus drīkstēja virzīt vienīgi nevalstiskās organizācijas un profesionāļu apvienības,» atskatoties uz pēdējos trīs mēnešos paveikto, akcentē komisijas priekšsēdētāja.
Saeima jaunajā padomes sastāvā ievēlēja Aināru Dimantu, Aiju Dulevsku-Cālīti, Gintu Grūbi, Daini Mjartānu un Ivaru Zviedri.
«Komisija ir atbildīgi strādājusi arī pie grozījumiem Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā - esam uzklausījuši virkni atbildīgo institūciju, televīziju pārstāvjus, mediju profesionāļus un NEPLP, ar kuru kopā ir tapušas aprises jaunajiem grozījumiem. To mērķis ir palīdzēt nacionālajiem komerckanāliem joprojām saglabāt vietu bezmaksas TV apraidē,» norāda Mūrniece.
Komisijas deputāti ar nozares nevalstiskajām organizācijām un ministrijām diskutēja arī par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA) no cilvēktiesību un interneta lietotāju interešu aspekta. «Komisija nolēma, ka ir rūpīgi jāseko līdzi šī jautājuma attīstībai citās valstīs, un lūdzām valdībai turpināt šo jautājumu skaidrot sabiedrībai,» uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Cilvēktiesību komisija uzklausīja arī Krievijas cilvēktiesību aktīvistus Valēriju Novodvorsku un Konstantīnu Borovjovu. «Šī bija nozīmīga tikšanās - mums bija iespēja uzklausīt un, uzņemot Saeimā, izrādīt godu cilvēkiem, kas praksē ar savu darbību patiešām, nežēlojot sevi, iestājas par cēlo cilvēktiesību jēdzienu un tā aizstāvību,» norāda Mūrniece.
Ziemas sesijā komisija sāka strādāt arī pie grozījumiem Repatriācijas likumā. Politiķe akcentē, ka komisija sākusi jaunu darba praksi, nodrošinot deputātiem iespēju sniegt savu ieskatu un vērtējumu par likuma grozījumiem jau to izstrādes gaitā, - komisija aicināja likuma izstrādātājus - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus - iepazīstināt deputātus ar darbu pie Repatriācijas likuma grozījumiem.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādā deviņi deputāti.
