Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) nepiekrīt kritikai, ka valdošā koalīcija censtos mazināt iespējas Latvijā sarīkot referendumus, - viņas skatījumā, vēlētāji arī pēc izmaiņu veikšanas likumos varēs rosināt referendumus, tikai pašiem par tiem būs jāmaksā.
Nāksies pašiem apmaksāt parakstu vākšanu
«Grozījumi neuzliks ierobežojumus. Iniciēt likumus tāpat kā iepriekš varēs viena desmitā daļa vēlētāju, kā tas ierakstīts konstitūcijā un kas nebūs jāmaina,» laikrakstam «Telegraf» izteikusies politiķe.
«Mūsu uzaicinātie eksperti izpētīja jautājumu un secināja, ka Latvija šajā jautājumā ir unikāla valsts - mums ir divpakāpju procedūra referendumu sākšanai. Par pirmajiem 10 000 parakstu maksā tie, kuri izteica iniciatīvu, savukārt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu finansē no valsts budžeta. Pat tik bagāta valsts kā Šveice nevar to atļauties. Referendumus joprojām varēs iniciēt privātpersonas vai partijas, tikai nāksies pašiem apmaksāt parakstu vākšanu, norādot finansējuma avotu,» turpinājusi Āboltiņa.
Ja jautājums ir svarīgs, tad jāmaksā
Uz jautājumu, vai šāda izmaksu uzkraušana uz likumu izmaiņu iniciatoru pleciem nepadarīs referendumu norisi faktiski neiespējamu, Āboltiņa atbildējusi ar pretjautājumu: «Ja jautājums kādam vēlētājam šķiet tik svarīgs, kāpēc šis cilvēks pats nevar samaksāt tos divus latus?»
Runājot par integrāciju Latvijā, politiķe paudusi viedokli, ka situācija neesot tik slikta, kā dažkārt izskanot, pēc krievu valodas referenduma nekādas masveida kampaņas šajā jomā nebūs un milzīgi līdzekļi integrācijā investēti netiks. Āboltiņa neatbalstot krievu bērnudārzu likvidēšanu, tomēr vēloties stiprināt latviešu valodas apmācību tajos.
