Lindermans: finanšu nākšana no Krievijas ir fantāzijas

Viens no biedrības «Dzimtā valoda» līderiem Vladimirs Lindermans noliedz finansiāla atbalsta saņemšanu no Krievijas laikā pirms divvalodības referenduma un Latvijas amatpersonu un drošības iestāžu pārstāvju izteikumus sauc par fantāzijām un iedomām.

Papildidnāts ar DP komentāru un pievienots video.

Otrdien preses konferencē Lindermans arī pavēstīja, ka aprīlī tiks dibināta politiskā apvienība kopā ar Jevgēņija Osipova partiju, jo uz krievvalodīgajiem vēlētājiem orientētajam «Saskaņas centram» nav principiālas nostājas vairākos jautājumos.

Biedrība «Dzimtā valoda» ierosināja 18.februārī notikušo tautas nobalsošanu par oficiālu divvalodību Latvijā. Referendumā Satversmes grozījumi, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, netika atbalstīti. Drošības policijas šefs Jānis Reiniks iepriekš ir pieļāvis, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā.

Referenduma kampaņā izlietoti 17 000 latu

Biedrība «Dzimtā valoda» valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, informēja Lindermans. Biedrība vakar iesniegusi gada pārskatu, kurā ir dati par biedrības ieņēmumiem un izdevumiem no tās dibināšanas 2011.gada martā līdz gada beigām.

Šajā periodā iztērēti 16 766 lati, par kuriem notikusi kampaņa diviem parakstu vākšanas posmiem. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai, savukārt reklāmai esot izlietots vien nedaudz vairāk nekā 1000 latu.

Pēc Lindermana teiktā, biedrības ienākumus līdzīgās daļās - aptuveni pa 8000 latu - veidojuši ziedojumi un biedru maksas.

Kopā ziedojumus esot veikušas 267 personas, vidēji katra 33 latus. Ziedojumi bijuši robežās no viena lata līdz 1000 latu. Tos veikušas gan juridiskas, gan fiziskas personas, gandrīz visas no Latvijas. Tiesa gan, divus ziedojumus veikuši arī nerezidenti, kopā 235 latus.

Finansējums bijis «no tautas»

Lindermans nevarēja precizēt, cik īsti bijuši biedrības izdevumi šogad, vien pieļāva, ka tie varētu būt no 4000 līdz 5000 latu. Par šiem izdevumiem informācija būšot pieejama pārskatā par 2012.gadu, kas tiks iesniegts nākamgad.

«Dzimtās valodas» līderis uzsvēra, ka nekāda ārvalstu atbalsta neesot bijis. Lindermans sūrojās, ka pirms un pēc referenduma bijis daudz spekulāciju par biedrības finansējumu un daudzas augstas amatpersonas paudušas nepatiesus apgalvojumus. «Nebija nekādu pierādījumu, bet ar Gebelsa metodēm visu laiku tiek atkārtoti vieni un tie paši meli, kamēr cilvēki sāk ticēt,» norādīja Lindermans.

Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības «Dzimtā valoda» iniciatīvas tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.

DP: no ziedojumiem kampaņai nepietiktu

Drošības policija uzskata, ka no biedrības «Dzimtā valoda» ziedojumiem un biedru naudas iemaksām nebija iespējams finansēt divvalodības referenduma kampaņu.

«No biedrības ziedojumiem un biedru naudas iemaksām ir skaidrs, ka nebija iespējams finansēt krievu valodas referenduma kampaņu un tās organizētās aktivitātes,» teica Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.

No tā izriet, ka biedrības rīcībā bija neuzskaitīti un nedeklarēti finanšu līdzekļi. Valsts ieņēmumu dienestam rūpīgi būs jāveic pārbaude par finanšu līdzekļiem, savukārt Drošības policija sniegs atbalstu pārbaudes veikšanā, norādīja Apse-Krūmiņa. Biedrībai līdz 31.martam Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz gada pārskats.

Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam «De facto» pastāstīja, ka, pēc Drošības policijas uzskatiem, pie ziedojumiem jāpieskaita arī informatīvais atbalsts, ko ir snieguši krievu valodā rakstošie mediji un arī televīzija. «Ja mēs parēķinām, kādi līdzekļi tiek tērēti, tad patiesībā, kā eksperts saka, tās summas sniedzas pāri simts tūkstošiem latu,» raidījumam klāstīja Reiniks.

Viņš iepriekš arī pieļāvis, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā.

Uz augšu