/nginx/o/2018/07/17/10387287t1heb00.jpg)
Sabiedrisko attiecību speciālista Jurģa Liepnieka un citu cilvēku aktualizētās debates par marihuānas legalizāciju ir kaitnieciskas, un šīs diskusijas dēļ īpaši jauniešu vidū ir vairojusies apziņa, ka par zālītes uzpīpēšanu neiestājas kriminālatbildība.
Aktualizējušās debates par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju
To otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis.
«Gan internetā, gan īpaši jauniešu vidū ir aktualizējušās debates par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, tostarp par marihuānas legalizāciju. Atbildot par katru savu vārdu, varu teikt, ka atsevišķi darboņi pēdējos gados attīsta acīmredzami kaitnieciskas debates par marihuānas lietošanas legalizāciju, tostarp arī par to, ka nav jāapkaro jaunās psihotropās vielas, kuras tautā sauc par legālajām narkotikām.
Visaktīvāk par šīs pārliecības galveno aizstāvi mēģina uzdoties lielisks demagogs šā vārda īstajā, nevis aizskarošajā nozīmē Jurģis Liepnieks.
Un diemžēl arī atsevišķi politiķi ir pamanījušies publiskā telpā atstāt šo ideju atbalstošus viedokļus,» norādīja Bekmanis.
Šīs diskusijas dēļ īpaši jauniešu vidū vairojusies apziņa, ka narkotikas var iedalīt smagajās un vieglajās un par zālītes uzpīpēšanu neiestājas kriminālatbildība. «Reālais slogs, tostarp arī finansiālais, kādu šīs debates atstāj uz tiesībsargājošām iestādēm un tiesu, ir novērojamā pieaugošā tendence audzēt marihuānu pašpatēriņam un maza apmēra apritei. Pastiprinātais slogs neapšaubāmi ir liela un vidēja apmēra marihuānas audzētavu izplatība Latvijā,» klāstīja IeM pārstāvis.
Legalizācijas vīruss ielavījies arī ierēdniecībā
Pēc ministrijas domām, kamēr Saeimā darbojas atbildīgi tautas pārstāvji, šīm debatēm nevar būtu nekādu tiesisku izredžu sasniegt rezultātu.
«Diemžēl šis legalizācijas vīruss ielavījies arī ierēdniecībā, kuru apliecina fakts, ka Iekšlietu ministrijai tikai pēc ļoti asas reakcijas un premjera iejaukšanās izdevās pierunāt Tieslietu ministrijas ierēdņus atteikties no ieceres pilnībā dekriminalizēt ne tikai marihuānas, bet visu narkotiku lietošanu. Patlaban panāktais kompromiss paredz atteikšanos no brīvības atņemšanas soda par šo noziegumu, taču ne atteikšanos no kriminālatbildības kā tādas,» uzsvēra Bekmanis.
Diemžēl Iekšlietu ministrijai nav ne santīma, ko tā varētu piešķirt ilgstošai profesionālai pretkampaņai šīm diskusijām.
Nepieciešams preventīvs darbs ar jaunatni
Saeimas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis («Vienotība») sacīja, ka nevēlas komentēt Liepnieka diskusijas, taču atzina, ka ir nepieciešams preventīvs darbs ar jaunatni par narkotiku lietošanas bīstamību.
Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Uģis Araks teica, ka policija speciālus pētījumus par marihuānas lietošanas legalizācijas diskusijām neveicot, jo policija pārsvarā nodarbojas ar narkotiku apkarošanu.
«Taču, cik ir lasīts, jā, pastāv šāds viedoklis, ka vajag kaut ko legalizēt,» viņš norādīja.
Administratīvo pārkāpumu kodekss par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšana nelielā apmērā vai narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta norīkojuma pārkāpējam paredz naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem vai administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā, pārkāpējam jau draud kriminālatbildība. Krimināllikums par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta norīkojuma, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)