Ķīnas ziemeļrietumos, sarīkojot pašsadedzināšanās protesta akciju, dzīvību zaudējusi kāda tibetiešu jauniete, pirmdien pavēstīja cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Ķīnā sadedzinājusies tibetiešu jauniete (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gada laikā Ķīnas tibetiešu reģionos šis ir jau 25.pašsadedzināšanās gadījums. Tibetieši šādā ekstrēmā veidā protestē pret Ķīnas represijām tibetiešu apdzīvotajos apvidos.
16 līdz 19 gadus vecā jauniete sadedzinājusies sestdien Gaņsu provinces Maku apgabala dārzeņu tirgū, vēsta Londonā bāzētā organizācija «Free Tibet».
Jaunietes sadedzināšanos apstiprina arī cita cilvēktiesību organizācija un ASV radiostacija «Brīvā Āzija». Nedēļas nogalē bijuši divi pašsadedzināšanās gadījumi, un tie notikuši neilgi pirms ikgadējās Ķīnas parlamenta sēdes, kur dienaskārtībā būtiska vieta ir sociālās stabilitātes jautājumiem.
Žurnālistu mēģinājumi pirmdien sazināties ar Maku apgabala varasiestādēm beigušies bez sekmēm.
Svētdien kāda četru bērnu māte atraitne sadedzinājusies pie nemierīgā Kirti klostera, kas atrodas Maku apgabalam kaimiņos - Sičuaņas provinces Abas apgabalā.
Vietējās pašvaldības propagandas nodaļa apstiprinājusi ziņas par šo pašsadedzināšanās gadījumu.
Atbilstoši cilvēktiesību organizāciju apkopotajiem datiem līdz ar šiem atgadījumiem gada laikā pašsadedzināšanās gadījumu skaits Ķīnas tibetiešu reģionos, pārsvarā - Sičuaņas provincē, sasniedzis 25.
Ķīnas Tautas kongress šogad notiek laikā, kad Ķīnas tibetiešu un uiguru apgabalos pieaug neapmierinātība ar Pekinas varu.
Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību tibetiešu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noraida. Ķīna apgalvo, ka tibetieši bauda reliģisko brīvību un ar investīciju palīdzību Pekina ir uzlabojusi dzīves standartus un modernizējusi šos reģionus.
Valdība vairākkārt ir apsūdzējusi trimdā dzīvojošos tibetiešus protestu kūdīšanā, tostarp arī Tibetas garīgo līderi Dalailamu.
Dalailama savukārt paudis pārliecību, ka daudzie tibetiešu pašaizdedzināšanās gadījumi ir Ķīnas īstenotā «kultūras genocīda» sekas, un nav pārliecinoši aicinājis šādus protestus izbeigt.