Aizvadītais referendums bija viens no emocionālākajiem un politiski asākajiem. Ja iepriekšējās tautas nobalsošanās tas it kā netraucēja, pēkšņi visi aizdomājās, ka šādos gadījumos gan slēptai, gan atklātai aģitācijai visi ceļi vaļā. Turklāt kampaņu finansējuma apmēri un avoti – nekontrolējami. Un pat ja kāda televīzija tiek pārpludināta ar reklāmu un neslēptu aģitāciju, bet finansējuma pēdas meklējamas arī ārpus Latvijas, nekāda pamata to ierobežot nav.
Politiķi aizmirsuši sakārtot aģitāciju pirms referendumiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tagad deputāti steidz izrādīt labo gribu un jautājumu sakārtot. Politiķi sacenšas, kura priekšlikumi tiks labāk sadzirdēti. Izveidota darba grupa, kuras vadībā ir Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Inese Lībiņa Egnere.
«Juridiskajā komisijā ir ļoti apjomīga darba kārtība un šie likumprojekta grozījumi prasa nopietnu debati, un es ļoti ceru, ka divas nedēļas ir tas laiks, kad mēs varam nonākt līdz otrajam lasījumam un tad attiecīgi, jas kas paliks uz trešo lasījumu, tad tas noteikti ir tuvāko mēnešu jautājums. Mēs tiešām nevaram gaidīt, jo atstāt bez finansējuma kontroles referendumus, tas ir pret valsts interesēm,» radījumam sacīja Lībiņa Egnere.
Tagad gan iznāk, ka pretēji valsts interesēm rīkojušies paši politiķi, jo iespēja kārtību tautas nobalsošanas gadījumos atrunāt bija jau vairākkārt, norāda «de facto». Šis jautājums aktualizējās jau 2009. gada oktobrī, kad likumprojektu, kurā atrunāta aģitācija pirms tautas nobalsošanām, parlamentam pēc pašas Saeimas pasūtījuma iesniedz Ministru kabinets. 2009. gada 15. oktobrī likumprojekts tiek iesniegts izskatīšanai Juridiskajā komisijā, 12. novembrī – vienbalsīgi (!) pieņemts pirmajā lasījumā, noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Taču likumprojekts ticis aizmirsts uz veselu gadu. Pienākot 10. Saeimas vēlēšanām, saskaņā ar pieņemto kārtību Ministru kabinetam jānosaka, kuru likumprojektu izskatīšana turpināma. Starp tiem ir arī šis. 2010. gada 6. decembrī likumprojektu vēlreiz iesniedz Saeimai, 10 dienas vēlāk tie atkal tiek uzticēti Juridiskajai komisijai, noteikts salīdzinoši drīzs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Taču atkal grozījumi tiek aizmirsti.
Paiet gads, pienāk 11. Saeimas vēlēšanas. Vēsture atkārtojas – jautājums trešo reizi tiek aktualizēts. Un tikai šoreiz, tā kā tam ir labvēlīgums politiskais fons, izskatās, ka beidzot jūtama arī reāla darbība. Meklējot atbildīgos par līdzšinējo bezdarbību, politiķi cits uz citu rāda ar pirktiem.
«Nu iepriekšējā koalīcija bija tāda, kāda bija. Politiskās gribas tur nebija,» sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Savukārt uz norādījumu, ka arī tolaik Vienotības, Jaunā laika pārstāvji arī bija valdībā, Āboltiņa norādīja, ka «jā, bet mēs jau viņu atbalstījām! Bet, lai pieņemtu jebkuru likumu ir vajadzīgs parlamenta vairākums un tā bija viena no tām iniciatīvām, kuru Zaļie zemnieki kopā ar Saskaņas centru nebija gatavi virzīt.»
Saeimas Juridiskās komisijas deputāts, kurš 2009. gadā bija arī atbildīgais ziņotājs par likumprojektu, kas saistīts ar aģitāciju tautas nobalsošanas gadījumos, tagad saka – ar tā laika redakciju nemaz nepietiktu, lai visas problēmas atrisinātu. Tajā likumprojekta variantā bija tikai viens aspekts, neatrunājot finansēšanas problēmas.
«Šis likumprojekts, kas skar tikai aģitāciju, ne finansēšanu, acīmredzot tas nav bijis aktuāls nevienai no Saeimas Juridiskajām komisijām caur vairākiem gadiem, līdz brīdim, kad saprata, ka tas tomēr ir svarīgi,» sacīja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (VL!-TB/LNNK)
Rasnača pārstāvētā frakcija Visu Latvijas /TBLNNK turklāt 2011. gadā izstrādājusi tādu likumprojektu, kur atrunāti visi šie aspekti. Taču Saeimas balsojumā tam bija vien 8 – šīs pašas frakcijas balsis. «Tā ir ne tikai deputātu problēma, bet arī sabiedrības problēma, kas atspoguļojas arī deputātos, ka pielec tikai tad, kad jau svilst,» sacīja Rasnačs.
Politoloģe Iveta Kažoka, kuru šādos jautājumos likumdevējs un dažādas institūcijas parasti pieaicina kā eksperti, gan neņemas apgalvot, ka šis jautājums būtu apzināti vilcināts – ik pa laikam šo gadu laikā viņa saņēmusi jautājumus. Tātad pilnīgi aizmirsts šis temats neesot bijis. Taču tam, ka vairāk gaidīt nedrīkst, viņa piekrīt.
«Šādam regulējumam ir vieta. Ir jāparedz atklātība it sevišķi politisko reklāmu finansējumam, bet tas ir salīdzinoši sarežģītāk kā uz vēlēšanām, jo pārāk daudz spēlētāju, pirms referenduma var parādīties. Un, protams, tad ir tas ārkārtīgi smagais jautājums, no kura man dažkārt murgi rādās – kas notiek, kad referendums un vēlēšanas notiek vienā laikā,» sacīja Kažoka.
Ātra likumdošanas sakārtošana būtiska arī tāpēc, ka pēc nesenā referenduma jau tiek solīti jauni. Apvienība PCTVL vāc parakstu par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Bet Saskaņas centrs jau brīdinājis par referenduma ierosināšanu pensijas vecuma celšanas gadījumā. Kārtējā vilcināšanās ar spēlēs noteikumu izstrādāšanu var nozīmēt kārtējo uzkāpšanu uz tā paša grābekļa.