Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pieņēmis lēmumu par divu Krievijas pilsoņu – Aleksandra Djukova un Vladimira Simindeja – pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām («persona non grata») un iekļaut viņus personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Djukovs ir fonda «Vēsturiskā atmiņa» direktors, bet Simindejs – pētnieks šajā fondā, paskaidroja ĀM pārstāvis Jānis Sīlis.
Pievienots S.Kalnietes viedoklis
Lēmumu ministrs pieņēmis, pamatojoties uz kompetento iestāžu atzinumu par šo abu personu apzinātu nevēlamu rīcību, kas kaitē Latvijas valstij un tās pilsoņiem.
Sarakstā iekļauj uz nenoteiktu laiku
Jau vēstīts, ka vēsturnieks Djukovs, kurš uz Rīgu marta beigās gatavojās vest Latvijas Ārlietu ministrijas nosodījumu izraisījušo izstādi «Aizvestā bērnība: 1943–1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis», plānoja rīkot arī diskusiju, uz kuru būtu aicināti dažādu valstu vēsturnieki no Krievijas, Baltkrievijas, Francijas, Vācijas un Latvijas, lai spriestu par vēsturiskajiem notikumiem.
Djukovs, kurš ir fonda «Vēsturiskā atmiņa» direktors, par to paziņoja trešdien Rīgā savas jaunākās grāmatas prezentācijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piektdien pa dienu žurnālistiem uz jautājumu par Latvijas rīcību, ņemot vērā Djukova vēlmi atvest izstādi uz Latviju, atbildēja, ka ĀM pašlaik izvērtē situāciju un, ja sekos kādi konkrēti soļi, sabiedrība par to tiks informēta.
Viņš arī uzsvēra, ka ĀM jau iepriekš skaidri paudusi savu oficiālo pozīciju par šo izstādi.
Aizliegums attiecas arī uz Šengenas zonu
Vēsturnieki iekļauti arī kopējā Šengenas zonas valstu nevēlamo personu sarakstā, kas nozīmē, ka viņi nevarēs iebraukt arī citās Šengenas zonas valstīs, piebilda Sīlis.
Iekšlietu ministrija pagaidām nekomentē, vai kāds no abiem melnajā sarakstā iekļautajiem Krievijas pilsoņiem pašlaik atrodas Latvijā, kas nozīmē, ka robežsardzei likumā noteiktajā kārtībā viņi no valsts būtu jāizraida, norādīja ministrijas pārstāve Daiga Holma.
Kalniete: statuss jāsaglabā ilgāku periodu
Krievijas pilsoņiem Aleksandram Djukovam un Vladimiram Simindejam piešķirtais «persona non grata» statuss jāievēro konsekventi ilgākā periodā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa, Vienotība).
Kalniete skaidroja, ka viņa ieņēma Latvijas ārlietu ministres amatu laikā, kad tika gatavots dokuments par Krievijas pilsoņa Dmitrija Rogozina pasludināšanu par «persona non grata» - publiski šo informāciju izplatīja nākamais ārlietu ministrs Rihards Pīks (TP). Toreiz dokumenta gatavošana tika pamatota ar ļoti nopietniem faktiem, tāpēc EP deputāte ir pārliecināta, ka arī Rinkēviča rīcībā bija ļoti nopietna informācija, kas lika pieņemt minēto lēmumu.
Tas ir drošības iestāžu pienākums noteikt, ar kādiem mērķiem ikviena persona vēlas ierasties Latvijā - būtu ļoti neapdomīgi ļaut Djukovam un Simindejam šeit izplatīt tendenciozus melus, kuri šķeltu sabiedrību, akcentēja politiķe.
Kalniete arī uzskata, ka Krievijas sabiedrībai būtu jāspēj ļoti rūpīgi izanalizēt savas valsts vēstures, it īpaši totalitārā komunisma laikā paveiktie noziegumi. Šāda pieeja liecinātu par Krievijas sabiedrības «brieduma un veselīguma pakāpi».
Djukova pasludināšana par nevēlamu personu ir iejaukšanos zinātnē
Reaģējot uz Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmumu Krievijas pilsoņus Aleksandru Djukovu un Vladimiru Simindeju pasludināt par nevēlamām personām, sabiedriskais fonds «Vēsturiskā atmiņa» paziņojis, ka tā esot nepieļaujama iejaukšanās zinātnieku darbībā.
«Latvijas Ārlietu ministrijas lēmums ir sašutumu izraisoša iejaukšanās vēstures zinātnes lietās, primitīvs politisks spiediens un tiešs mēģinājums likt šķēršļus Krievijas un Latvijas vēstures problemātisko lapaspušu objektīvai pētīšanai,» teikts paziņojumā, kas publicēts fonda «Vēsturiskā atmiņa» interneta vietnē.
Fonds Latvijas varasiestāžu rīcību pielīdzina disidentu vajāšanai, kuru veikusi PSRS Valsts drošības komiteja (VDK), kas apliecinot «asu demokrātijas deficītu Latvijā».
Savā paziņojumā fonds «Vēsturiskā atmiņa» norāda, ka, neskatoties uz Latvijas varasiestāžu spiedienu, izstāde «Aizvestā bērnība» tikšot Rīgā atklāta marta beigās, kā plānots iepriekš.
Izstādes atklāšanai tikšot pieskaņots «starptautiskais apaļais galds», kas būšot veltīts «nacistu soda operācijām PSRS ziemeļrietumos». Apaļajā galdā piedalīšoties vēsturnieki no Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas, Francijas un citām Eiropas valstīm.
Daukšts: vēsturnieki ir ar mazu ietekmi
Latvijai nevēlamo personu sarakstā nule iekļautie Krievijas vēsturnieki Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs zināmi kā vieni no Latvijai naidīgākajiem, taču viņu ietekme vēsturnieku un politiskajās aprindās ir margināla, sacīja politologs un Krievijas lietu pārzinātājs Kārlis Daukšts.
Viņš atzina, ka ir grūti komentēt Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmumu iekļaut abus vēsturniekus melnajā sarakstā, jo, visticamāk, ĀM rīcībā bija kāda informācija par viņu darbībām, kas netiek izplatīta publiskajā telpā.
«Taču neapšaubāmi Simindejs ir viens no naidīgākajiem komentētājiem Latvijai, pētnieks, kas latviešus pozicionē kā tautu, kas nodarījusi pāri krievu tautai,» teica Daukšts.
Savukārt par Djukovu viņam radies iespaids, ka viņš ir «tikai izkārtne kādai organizācijai vai cilvēkiem, kas realizē antilatvisku politiku».
«Bet nedz Djukovs, nedz Simendejs Krievijas zinātniskajās aprindās un sabiedriskajā domā neieņem nozīmīgu vietu,» vērtēja Daukšts.
Viņš gan atzina, ka šis ĀM solis varētu radīt Djukovam un Simindejam papildu publicitāti un plusus mediju telpā.
Pērn sarakstā tikuši 655 cilvēki
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika liecina, ka pērn Latvijā ieceļošanas lieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļauti 655 ārvalstnieki, kas ir par 409 mazāk nekā 2010.gadā.
Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta, atbilstoši kompetencei var pieņemt piecas amatpersonas – iekšlietu un ārlietu ministri, robežsardzes priekšnieks, PMLP priekšnieks un Ārlietu ministrijas konsulārā departamenta attiecīgā amatpersona.
Nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumus Latvijā. Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem – cilvēkiem, kas rada valstij draudus. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par viņiem lēmumus pieņem drošības iestādes.