Īstenojot Imunizācijas valsts programmu un veicinot iedzīvotāju vakcināciju, tiek veicināta valsts ekonomiskā attīstība, uzskata Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
SVA: Vakcinācija ir ieguldījums valsts ekonomikā (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidroja Perevoščikovs, vakcinētie cilvēki visbiežāk nesaslimst vai arī ar infekcijas slimībām saslimst vieglākā formā, tāpēc mazinās hospitalizāciju skaits, kā arī ārstniecības izdevumi, letālo gadījumu un invaliditātes skaits, bet tiek veicināta darba produktivitāte, jo cilvēki mazāk kavē darbu un mācības.
Kā šodien notikušajā Eiropas Imunizācijas nedēļai veltītajā pasākumā informēja SVA pārstāvis, ar Imunizācijas valsts programmas īstenošanu Latvijā katru gadu tiek novērsti ap 160 infekcijas slimību izraisīti nāves gadījumi un 30 000 saslimšanas gadījumu ar infekcijas slimībām.
Pēc SVA direktora Ulda Līkopa teiktā, vakcinācija ir daudz efektīvāks slimību profilakses līdzeklis nekā ārstēšana, kas valstij un pacientam izmaksā ievērojami dārgāk.
SVA speciālisti uzsver, ka ar vakcinācijas palīdzību pasaulē un Latvijā ir izskaustas vairākas infekcijas slimības, vairākām no tām mazināti izplatības apjomi. Piemēram, ja līdz 20.gadsimta 60.gadu beigām masalu izplatība Latvijā bija mērāma pat 1200 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju, tad pēc 1970.gada, kad tika sākta masveida bērnu vakcinācija, slimības izplatības apjomi samazinājās līdz 100 un pat vēl mazāk gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Līdzīga situācija ir arī citu slimību gadījumos.
Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne norādīja, ka Latvijā tomēr vēl joprojām pastāv vairāki mīti, kas saistīti ar vakcināciju, tāpēc ir nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par šādiem jautājumiem. Izglītotājs var būt gan ģimenes ārsts, gan valsts institūcijas, kuras norādītu uz vakcinācijas pozitīvajiem efektiem, lai iedzīvotājiem netiktu piedāvāta tikai vakcīnu ražotāju reklāma.
Rūrāne stāstīja, ka Eiropas Imunizācijas nedēļas mērķis ir norādīt uz vakcinācijas nozīmi, kā arī aicināt cilvēkus atteikties no vairākiem mītiem, jo vakcinācijas kalendāros tiek iekļautas tikai tās vakcīnas, kuras ir izgājušas noteiktu testēšanas procesu un ir pilnīgi drošas.
Speciālisti pozitīvi vērtēja Veselības ministrijas (VM) rosinājumu vakcinācijas kalendāru papildināt ar trim bezmaksas potēm, taču Rūrāne uzsvēra, ka jāveicina arī iedzīvotāju izpratne par profilaktiskajām apskatēm, lai mazinātu dzemdes kakla vēža izplatību, pret kura izraisītāju plānots sākt divpadsmitgadīgo meiteņu vakcināciju. Tuvākais nākotnes mērķis Latvijai varētu būt ar vakcinācijas palīdzību izskaust masalu un masaliņu izplatību sabiedrībā, norādīja Rūrāne.
Kā ziņots, nākamajos gados vakcinācijas kalendāru plānots papildināt ar vairākām bezmaksas potēm.
VM plāno papildināt vakcinācijas noteikumus ar obligātu nosacījumu divu mēnešu vecumā vakcinēt bērnus pret pneimokoku infekciju.
No 2010.gada 1.septembra kalendārā plānots iekļaut divpadsmitgadīgo meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, bet, lai samazinātu bērnu saslimstību ar rotavīrusu infekciju, kalendārā iekļauta vakcinācija bērniem no 2 mēnešu vecuma, sākot ar 2011. gada 1. janvāri.
Jau ziņots, ka SVA veiktie pētījumi liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir sasniegti un uzturēti augsti imunizācijas rādītāji: 96,2% zīdaiņu vakcinēti pret B hepatītu, 98,7% - pret tuberkulozi, 97,3% - pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu un B tipa "Haemophilus influenzae" infekciju. 96,6% bērnu līdz divu gadu vecumam un 97,5% bērnu līdz astoņu gadu vecumam vakcinēti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.