Pabriks: referendumam bijis politisks un finansiāls atbalsts ārpus Latvijas

18.februārī notikušā divvalodības referenduma organizatoriem ir bijis pietiekami liels politisks un finansiāls atbalsts ārpus Latvijas, otrdien intervijā Latvijas Radio norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks («Vienotība»).

«Ir lietas, par kurām es negribētu runāt publiski, bet mēs tam nopietni sekojam. Ir pilnīgi skaidrs, ka šiem referenduma organizētājiem ir bijis arī pietiekami atbalsts no ieinteresētajām politiskajām un finansiālajām aprindām arī ārpus Latvijas,» viņš teica.

Ministrs atgādināja, ka atsevišķas Krievijas aprindas jau kopš 90.gadiem runājušas par to, ka jāveicina krievu valodas telpas attīstība bijušajā Padomju Savienības teritorijā, jāizmanto šeit esošās etniskās krievu diasporas valodas un etniskās intereses, un tas tiek veiksmīgi darīts.

«Latvijas integrācijas problēma ir tā, ka mēs neesam pietiekoši ņēmuši vērā šīs tendences. Protams, ir arī objektīvi iemesli - mēs esam izmēru ziņā atšķirīgas valstis. Līdz ar to mums ir daudz grūtāk ekonomiski un finansiāli kaut kam tādam stāties pretī. Bet tas, ka šādas tendences ir un būs, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs,» teica Pabriks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pierādīt to ar faktiem ne vienmēr ir vienkārši.

Referendums - ne vienmēr tas ir labi

Politiķis pauda skepsi par referendumiem kā demokrātijas instrumentu kopumā - no vienas puses tie it kā ļaujot sabiedrībai piedalīties politisko lēmumu pieņemšanas procesā, bet no otras puses sabiedrība ne vienmēr spējot izprast sarežģītākus jautājumus. No šāda viedokļa Pabriks arī neatbalsta referendumu ieviešanu pašvaldību līmenī, jo domā, ka tos daudzi centīšoties izmantot politiskās interesēs un šķelšot sabiedrību.

Jāsarga sava mediju telpa

Ministrs pauda viedokli, ka Latvija varētu labāk aizstāvēt savu masu mediju telpu, turklāt šajā ziņā nekas īpašs neesot jāizgudro, jo daudzi mehānismi jau strādā citās Eiropas valstīs. Kā lietas, kuras varētu pārņemt, politiķis minēja citu valstu pieredzi licenču izsniegšanā, licenču cenu politiku un pieredzi, kādām programmām piešķirt lielāku atbalstu.

Pabriks atzina, ka nav bijusi pareiza Latvijas atbildīgo iestāžu politika «par grašiem pārdot» raidīšanas tiesības, neprasot saražot savus produktus un ļaujot tikai retranslēt ārzemju kanālus.

Politiķis uzskata, ka valstij vairāk naudas būtu jāiegulda reģionālajos medijos, jo tieši Latvijas nomalēs ir lielākā ārzemju mediju ietekme. Ja mēs nevaram tur nodrošināt pietiekamu savas informācijas telpas klātesamību, tā ir kļūda, sacīja Pabriks.

Jau ziņots, ka Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam «De facto» minēja, ka DP pieļauj iespēju, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pēc tam gan LTV noliedza, ka Krievija būtu finansiāli atbalstījusi referenduma iniciatoru Lindermanu.

Tautas nobalsošanā 18.februārī par divvalodību Latvijā piedalījies kopumā 1 098 921 balsotājs, no tiem par izmaiņām Satversmē nobalsoja 273 347 vēlētāji, bet pret bija 821 722 zīmes, līdz ar to referenduma mērķis netika sasniegts un latviešu valoda saglabāsies kā vienīgā valsts valoda Latvijā.

Uz augšu