Bojārs uzskata Dienvidu tiltu par vienu no vislabāk realizētajiem projektiem Latvijā (44)

Bojārs arī nepiekrīt, ka Dienvidu tilta projekta realizācijā būtu bijuši kādi būtiski pārkāpumi. "Tur ir samests viss vienā kaudzē - gan būvniecība, gan finansējums. Uzskatu, ka finansējums tika piesaistīts veiksmīgi."

Bijušais mērs ar sarūgtinājumu atzina, ka Latvijā esot pieņemts sodīt cilvēkus, kas pieņem lēmumus. "Tas ir populāri. Tāpēc daudzi tagad labāk nedara neko un neuzņemas atbildību."

Bojārs uzsvēra, ka Dienvidu tilta izmaksas nebūtu tik lielas, ja premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš tolaik bija finanšu ministrs, nebūtu kavējis Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piesaistīšanu projektam. "Viņš skaidri un gaiši toreiz pateica - kamēr pie varas Rīgā būs "sociķi", tikmēr nekādas naudas nebūs," sacīja bijušais mērs.

Domnieks arī norādīja, ka esot absurdi tas, ka par projektu spriežot tie, kas paši neko neesot radījuši.

Savukārt bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (iepriekš JL; tagad - TB/LNNK), kurš šajā amatā bija no 2005. līdz 2007.gadam, aģentūrai LETA atzina, ka VK veikusi ļoti kompleksu pārbadi par vairākus gadus garu periodu un esot lietas, kurām viņš piekrītot, bet ir arī spriedumi, kuriem viņš nepiekrītot.

Aksenoks norādīja, ka dome pirms tilta būvniecības bijusi bezizejas situācijā, jo valsts neesot devusi atļauju ne ES finansējuma saņemšanai, ne kredīta ņemšanai, ne galvojuma sniegšanai. "Domei nebija izejas, jo sastrēgumi pilsētā pieauga un satiksmes problēmas vajadzēja risināt, tādēļ tika izvēlēts šāds finansējuma piesaistīšanas modelis."

"Nepiekrītu, ka dome nemēģināja piesaistīt ES finansējumu. Pieteikums bija sagatavots pietiekami kvalitatīvi, Finanšu ministrija to rekomendēja, bet atteica Satiksmes ministrija. Tas bija politisks lēmums nepiešķirt Rīgai līdzekļus," skaidroja Aksenoks.

Pēc Aksenoka teiktā, viņš piekrītot VK teiktajam par kļūdām konkursu rīkošanā, līgumu slēgšanā, kā arī būvnieka un finansējuma piesaistīšanas modeļa izvēlē. "VK šajā ziņā varētu būt taisnība," pieļāva bijušais mērs.

Tomēr Aksenoks nepiekrītot VK viedoklim par nepamatotu sadārdzinājuma segšanu. "Dzīve ienesa savas korekcijas - pieauga inflācija, it īpaši transporta būvju sektorā. Ilgi runājām ar būvniekiem, kamēr panācām kompromisu."

Bijušais mērs norādīja: ja šis kompromiss netiktu panākts, tilta būvniecība tiktu apturēta un pašvaldībai būtu ļoti ilga tiesvedība ar būvniekiem. "Kurš uzvarētu tiesā, nezinu, bet abas puses būtu zaudētājas, turklāt pilsētai būtu nepabeigts tilts, kas pamazām ietu bojā."

Aksenoks atzina, ka Rīgas mēram Jānim Birkam (TB/LNNK) nebūtu jāuzņemas atbildība par Dienvidu tilta 1.kārtu, bet par tilta 2.kārtu viņš esot citās domās.

Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) aģentūrai LETA norādīja, ka viņš jau sen esot iebildis pret šo projektu, bet viņa centieni nav uzklausīti. "Dienvidu tilta būvniecības izvēle par prioritāti bija kļūda, kas tika pieļauta iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma laikā. Arī izvēlētais finansēšanas modelis ir kļūdains un kaitnieciski dārgs," norādīja Ārgalis.

"Vainīgi ir visi, arī tiesībsargājošās institūcijas, kas laikus nesāka pievērst uzmanību notiekošajam," sacīja Ārgalis.

Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētā summa - 27 miljoni latu - ir šokējoša, uzskata Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK).

Birks norāda, ka augsti vērtē VK padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. "Abām pusēm ir savi argumenti. Tādēļ mums ir tiesībsargājošās institūcijas, kas šo informāciju vērtēs tālāk," šādu mēra viedokli aģentūrai LETA pauda viņa preses sekretāre Kristīne Liepa.

VK padome vakar noraidījusi Rīgas domes pārsūdzību par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem, un tāpēc tā šodien publiskoja tās rezultātus. Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu, šodien intervijā Latvijas Radio atklāja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) lūgs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) iepazīties ar VK revīzijas rezultātiem par Dienvidu tilta būvniecību un tad noskaidrot, ko šajā jautājumā var darīt valdība.

Sudraba atklāja, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni latu izlietoti finansējuma iegūšanai. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksās 87 santīmus.

"Rīdziniekiem, un varētu pat teikt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ļoti dārgs tilts, par kuru mums būs jāmaksā nauda vēl turpmākos 15 gadus," sacīja Sudraba.

Stāstot par revīzijas laikā konstatēto neekonomisko rīcību, Sudraba minēja, ka ir atklātas vairākas nelikumīgas darbības, kas saistītas ne tikai ar paša būvprojekta apstiprināšanu un iepirkumu konkursu rīkošanu, bet arī Rīgas dome rīkojusies neekonomiski ar līdzekļiem, kas bijuši paredzēti būvniecībai.

"Kā piemēru varu minēt kaut vai gadījumu, kad Rīgas dome būvniekam jau sākotnēji par būvniecības priekšdarbu veikšanu no saviem līdzekļiem samaksājusi sešus miljonus latu, bet pēc tam, kad pienākusi naudas atdošanas diena, pašvaldība no tās atsakās," stāstīja Sudraba.

Viņasprāt, vainīgos šajā naudas izšķērdēšanā var atrast, jo uz visiem dokumentiem ir vairāku cilvēku paraksti, kas dokumentus lasījuši un apstiprinājuši. "Ja Dienvidu tilta būvniecības uzraudzīšanu vadītu viens cilvēks, uz kuru tad arī gultos atbildība, tad tik neekonomiska rīcība no pašvaldību puses nebūtu pieļauta," piebilda valsts kontroliere.

Visi revīzijas materiāli tiks nodoti tālāk izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai, jo, pēc Sudrabas domām, nelikumīga līdzekļu izšķērdēšana ir sodāma.

Kā ziņots, Dienvidu tilts tika atklāts pērn 17.novembrī.

Dienvidu šķērsojuma 1.kārta ietver tiltu pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas katrā virzienā, veloceliņš un ietve katrā pusē. Dienvidu tilts ir 803 metrus garš un 34,28 metrus plats. Atļautais braukšanas ātrums uz tilta - 70 kilometri stundā.

Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Jaunais tilts dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī pār Salu tiltu.

Pēc Rīgas domes informācijas, Dienvidu šķērsojuma pirmās kārtas projektēšanas un būvniecības izmaksas bez iepriekšējo gadu inflācijas un samaksas par finanšu piesaisti ir 85,5 miljoni latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Dienvidu tilta būvniecības izmaksas kopā ir 35,4 miljoni latu ar PVN, bet estakāžu būvniecība izmaksāja 17,5 miljonus latu ar PVN.

Jau ziņots, ka Rīgas domes deputāti iepriekš nolēma slēgt līgumu ar AS "Dienvidu tilts" par tilta otrās kārtas būvniecību. Līgumcena noteikta 313,4 miljoni latu, ko veido 170,3 miljoni latu - projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu - maksājumi par finansējuma piesaisti.

Būvniecības izmaksās iekļauts inflācijas koeficients 14,3%, kas aprēķināts pēc vidējā inflācijas pieauguma transporta objektu būvniecībā pēdējo trīs gadu laikā. Konkursa dokumentācijā noteikta kārtība, kādā būvniecības laikā katru gadu no līguma darbības 13.mēneša tiks veikts līguma summas pārrēķins, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā kalendārā gada inflācijas vai deflācijas koeficientu.

Savukārt tilta 3.kārtas būvniecība izmaksās 28 miljonus latu.