Kurš atbildīgs par logā iemestu akmeni

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Flickr.com/Collin Allen

Portāls www.liepajniekiem.lv saņēma kāda lasītāja neizpratnes pilnu jautājumu par to, kāpēc uz ceļiem tiek kaisīts nesijāta grants. No pretimbraucoša transportlīdzekļa pa stiklu saņemts pamatīgs belziens ar akmeni.

Ceļu uzturētāji skaidro, ka ne vienmēr šādā situācijā pārmetumi raidāmi viņu virzienā.

«Kas notiek ar ceļiem Kurzemes pusē? Kāpēc tiek kaisīts nesijāts grants?» raksta sašutušais autovadītājs. Viņš jautā, vai nevar kaisīt smiltis, kas būtu drošāk. No garām braucošas automašīnas par sava spēkrata stiklu saņēmis pamatīgu belzienu ar akmeni. «Labi, ka neizbira stikls, lai gan plaisa ir pamatīga. Kas man šos bojājumus atlīdzinās? Domāju, ka neesmu vienīgais satiksmes dalībnieks, kurš šo problēmu ir pamanījis, bet nav vērsies nevienā iestādē, lai par šo tēmu runātu.» Negadījums noticis pagājušajā nedēļā ceļa posmā Grobiņa – Liepāja.

SIA «Latvijas autoceļu uzturētājs» Liepājas ceļu rajona direktors Armands Sanders skaidro, ka uz ceļiem grants netiek kaisīta. Tās vietā izmanto smilšu un sāls maisījumu vai tikai sāli. Minētajā ceļa posmā pamatā tiekot izmantota vienīgi sāls.

«Tas var būt uz braucamās daļas nonācis no nomales. Akmeni var uznest arī citi transportlīdzekļi, piemēram, traktors, ja šosejai ir pieslēgums ar grants ceļu,» stāsta A.Sanders. Viņš skaidro, ka pastāvot vairākas iespējas, kā akmens nonācis uz ceļa, arī bez ceļinieku «palīdzības».

«Tik viennozīmīgi uz mums to nevar norādīt, lai gan visbiežāk šādā situācijā pirmie tiek vainoti ceļinieki.» Taču viņš neņemas galvot par visiem 100 procentiem, ka pretslīdes kaisāmajā materiālā pēc izsijāšanas nav palicis neviens akmenītis. Ja tomēr palicis, tad tas varētu būt no četriem līdz pieciem milimetriem liels. Ja tāda izmēra akmens trāpītu pa auto stiklu, tad tam «pēc idejas nevajadzētu radīt plaisu», domā A.Sanders.

Viņam grūti teikt, kur šādā situācijā būtu jāvēršas, lai saņemtu kompensāciju, taču SIA «Latvijas autoceļu uzturētājs» par šādiem gadījumiem atbildību neuzņemas. Ja kāds vēlētos tiesāties, tad no juridiskā viedokļa būtu ļoti grūti pierādīt, vai akmens tiešām izbiris no viņu kaisāmās mašīnas vai tomēr uznests

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu