Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Papildināta visa ziņa un pievienots video.

Iedzīvotāju skaits samazinājies par 13%

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.

Līdz šim pēc CSP datiem tika uzskatīts, ka 2011.gada decembrī Latvijā bija 2,208 miljoni iedzīvotāju.

Latgalē un Vidzemē vislielākie samazinājumi

Visvairāk - par 21,1% - kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē; seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka no kopējā iedzīvotāju skaita latvieši ir 62,1%, bet krievi - 26,9%.

Salīdzinot ar iepriekšējo tautas skaitīšanu 2000.gadā, iedzīvotāju skaits visstraujāk ir samazinājies Latgalē un atsevišķos Latgales novados samazinājums pārsniedz pat 30%, liecina provizoriskie tautas skaitīšanas dati.

Emigrācijas dēļ iedzīvotāju skaits sarucis par 190 000 cilvēku

CSP informācija liecina, ka iedzīvotāju skaita samazinājums ir noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē. Tā kā iedzīvotāju mirstība visā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu, rezultātā iedzīvotāju skaits šā faktora dēļ ir samazinājies par 119 000, bet starptautiskās emigrācijas ietekmē - par 190 000 cilvēku.

Tautas skaitīšanas dati, kas raksturo valsts iedzīvotāju skaitu tautas skaitīšanas kritiskajā momentā - 2011.gada 1.martā, atšķiras no CSP aprēķinātajiem un agrāk publicētajiem datiem atbilstoši situācijai 2011.gada sākumā. Kā skaidro CSP, šo atšķirību pamatā ir tas, ka liela daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un sākot darbu citā valstī, neinformē par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāveic izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.

Visvairāk iedzīvotāju skaits sarucis lielajās pilsētās

No valsts nozīmes pilsētām straujāk iedzīvotāju skaits norādītajā laikposmā samazinājies četrās lielākajās pilsētās: Daugavpilī - par 19,3%, Rēzeknē - par 18,1%, Liepājā - par 14,6%, Rīgā - par 14,2%. Mazāks nekā vidēji valstī (13,2%) iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2000.gada ir bijis Ventspilī (par 12,1%), Jēkabpilī (par 11,8%), Valmierā (par 9,7%), Jūrmalā (par 8,9%) un Jelgavā (par 6,7%).

Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita valstī ir Baltinavas novads (1178), Alsungas novads (1470) un Mērsraga novads (1638). Vislielākie ir Ogres novads (36 173), Talsu novads (31 192) un Tukuma novads (30 602 iedzīvotāji).

Gados kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir palielinājies 16 novados. Taču pārējos 94 novados tas ir samazinājies, turklāt viskrasāk - par 25%-33% - Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novadā.

Latvijā dzīvo vairāk sieviešu

2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka 946 800 no Latvijas iedzīvotājiem ir vīrieši un 1 121 100 - sievietes.

Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī samazinājies no 46,1% 2000.gadā uz 45,8% 2011.gadā, sieviešu īpatsvars mazliet palielinājies - no 53,9% uz 54,2%. Sieviešu Latvijā ir par 174 000 vairāk nekā vīriešu salīdzinājumā ar situāciju 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad šī starpība bija 187 000.

Zemākais vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 110 valsts novadu vidū bija Cēsu novadā - 44,9%, kam seko Aizkraukles - 45,1%, Saulkrastu - 45,4%, Varakļānu novads - 45,4%, bet lielākais Burtnieku - 52,2%, Aknīstes - 50,6%, Neretas - 49,9%, Vecpiebalgas novadā - 49,5%.

Samazinājies bērnu skaits

Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja sabiedrības novecošanās - samazinās bērnu un pieaug vecāka gada gājuma personu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, secinājusi CSP.

Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 jeb par 13%, tai skaitā 0-14 gadu vecumā samazinājums bija 138 000 jeb 32,2% no kopējā skaita šajā vecuma grupā, bet darbspējas vecuma grupā (15-61 gads) - 185 000 jeb 12,3%. Bērnu skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā - par 44,1%, Latgales reģionā - par 41,7%, Kurzemes reģionā - par 36,2% un Zemgales reģionā - par 35,9%.

Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3% pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.

Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu visvairāk - par 24,9% - pieaudzis Pierīgas reģionā, turpretī Rīgā un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.

Latviešu īpatsvars ir pieaudzis

Laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas absolūtais visu skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits ir samazinājies. Taču pamattautības - latviešu - īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī kopumā ir pieaudzis no 57,7% 2000.gadā līdz 62,1% pašreiz. Krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars samazinājies no 29,6% 2000.gadā uz 26,9% 2011.gadā, baltkrievu - no 4,1% uz 3,3%, ukraiņu - no 2,7% uz 2,2%, poļu - no 2,5% uz 2,2%, lietuviešu - no 1,4% uz 1,2%.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji.

Latvijā dzīvo 83,8% pilsoņu

2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka, samazinoties kopējam valsts iedzīvotāju skaitam, samazinājies arī Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī citu valstu piederīgo skaits. Tomēr relatīvie rādītāji liecina, ka Latvijas pilsoņu proporcija valsts iedzīvotāju kopskaitā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%.

Paplašinoties Eiropas Savienības (ES) valstu lokam, diezgan būtiski kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas palielinājies ES valstu piederīgo skaits. Pieaudzis arī Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņu skaits. Pārējo valstu piederīgo skaits tagad ir būtiski mazāks nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā, jo 2000.gadā 75 600 cilvēku norādīja, ka viņi ir bijušās PSRS pilsoņi.

42,5% iedzīvotāju ir ekonomiski neaktīvi

2011.gada tautas skaitīšanā tika iegūta informācija par visu iedzīvotāju, sākot no 15 gadu vecuma, ekonomisko aktivitāti. Tautas skaitīšanas provizoriskie dati rāda, ka 57,5% no norādītā vecuma iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi, tai skaitā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir 47,3%.

Ja analizē 15-74 gadu vecuma iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tautas skaitīšanas dati liecina, ka ekonomiski aktīvi ir 63,3% no šā vecuma iedzīvotājiem, tai skaitā nodarbināti ir 52,1%. Darba meklētāju/bezdarbnieku īpatsvars ir 17,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Apkopotie dati liecina, ka 42,5% iedzīvotāju ir ekonomiski neaktīvi.

Viņu vidū 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% - nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% - personas ar citu statusu.

No visiem nodarbinātajiem 52,1% ir sievietes, bet 47,9% - vīrieši. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis vīriešu vidū ir augstāks (63,2%) salīdzinājumā ar 52,8% sieviešu vidū. Izskaidrojums šādai situācijai gūstams, salīdzinot vīriešu un sieviešu - nestrādājošo pensionāru skaitu. Nestrādājošo pensionāru vidū sieviešu ir 1,9 reizes vairāk nekā vīriešu.

Pieaudzis izglītoto iedzīvotāju skaits

Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka personu ar augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) īpatsvars visu iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā kopskaitā ir palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību - no 20,2% līdz 29,4%, vienlaikus samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību - no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību - no 8,4% uz 6,7%.

Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši doktora grādu vai augstāko izglītību, 64,1% ir sievietes un 35,9% - vīrieši. Citos izglītības līmeņos atšķirības ir mazāk izteiktas.

Tautas skaitīšana notika pērn

2011.gada tautas skaitīšanu CSP sāka 1.martā, piedāvājot iedzīvotājiem aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā, 17.martā darbu sāka 1960 tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. No 1.jūnija tautas skaitīšanas iepriekšējos posmos nesastaptie iedzīvotāji varēja izpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā.

Lai arī redzamākā tautas skaitīšanas darbu daļa tika pabeigta jau 10.jūnijā, kurā tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju, tautas skaitīšanas process neapstājās. CSP turpināja strādāt, lai iegūtu informāciju par Latvijas patieso iedzīvotāju skaitu, analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus. Uz šo datu pamata tika gūti secinājumi par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem.

2011.gada 16.decembrī, lai arī datu apstrāde vēl pilnībā nebija pabeigta, CSP paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits pārsniedz divus miljonus, un iedzīvotāju skaits kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir samazinājies, kas noticis gan iedzīvotāju dabiskā pieauguma (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē.

Uz augšu