Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10494759t1hf37f.jpg)
Mamma nomocījās, nevarēdama aizmidzināt savu jau diezgan lielo bērnu. Un iedomājās, ka varbūt der viņam ko padziedāt. Iesāka vienīgo dziesmiņu, ko zināja, - "Aijā, žūžū, lāča bērni". Puika kādu brīdi klausījās un tad teica: "Mammīt, tu nedziedi! Es gribu gulēt!" Varbūt gādīgā māmiņa nebija izvēlējusies īsto dziesmu?
Anglijā, piemēram, veikta aptauja, ko dzied tēti un mammas saviem mazuļiem, tos ieaijājot miegā. Un atklāts, ka populāras ir ne tikai pazīstamās, gadu simtiem dziedātās miega dziesmiņas, pat ne tikai popmūzikas melodijas, bet arī roka klasiķu sacerējumi ir vieni no pirmajiem, ko iepazīst angļu zīdaiņi un mazuļi.
Mūsu pilsētas pirmsskolas pedagoģijas speciālisti atzīst, ka šūpuļdziesmas ir ļoti nozīmīga audzināšanas daļa bērna agrīnajā vecumā un ka vēl labāk, ja viņš dzirdējis mammas balsi vēl pirms piedzimšanas. Dzirdot mammu vai tēti dziedam, mazulis ne tikai ieaijājas maigu skaņu pavadījumā, bet arī pastiprinās emocionālā saikne starp vecākiem un jaundzimušo.
Priekšroka – tautasdziesmai
"Šūpuļdziesma mums ir galvenā dziesma, kuru mēs, vecāki, dziedam bērniem un kuru bērni dzied kopā ar mums," sacīja kordiriģente profesore Ilze Valce. Kad vecākais dēls bija mazs, mamma un tētis dziedājuši viņam pašu skaistāko, maigāko dziesmu "Dusi, mans mīlulīt, dus''! Laukā jau putniņi klus''". Bet otrs dēls nez kāpēc par ieaijājamu atzinis pazīstamo dziesmu "Ciku, caku, caku – šuju lellei jaku", un tā viņam vēl tagad ļoti mīļa. Mazajai meitiņai vecāki un arī brālīši dzied "Aijā, žūžū, lāča bērni" un arī "Velc, pelīte, saldu miegu!".
Starp citu, tieši šūpuļdziesmas Valču ģimenes bērni dziedājuši, kad ciemos bija atnācis Ziemassvētku vecītis.
"Bērniem patīk arī tautasdziesmas, to dziedošais skanīgums, rāmais plūdums. Un nemaz nav svarīgi, kas tā par dziesmu. Būtiskākais ir mīļums, ko vecāki, mamma un tētis, ieliek melodijā, savā balss skaņā. Es jau arī to "Ciku, caku, caku" vakarā dziedu tādā mierīgākā balsī un tonī. Svarīga ir noskaņa. Ja bērns pavisam maziņš, zīdainītis, tad vēl jo vairāk būtiski, ka viņam padzied māmiņa, ka viņš dzird viņas nomierinošo tembru. Tāpat nemaz nav būtiski, vai vecākiem, kas midzina savu mazuli, ir skaista, izkopta balss, vai arī mamma un tētis visu laiku uzskatījuši, ka neprot dziedāt," sacīja mūzikas pedagoģe.
Ar tautasdziesmām, folkmūziku un bardu repertuāru ļoti agri savas meitas iepazīstinājusi Katrīna Briede un viņas vīrs Uldis. Katrīna uzskata, ka nekādā gadījumā nevajag dziedāt popmūziku, pat no bērnu repertuāra ne. Tāpēc abas mazās Briežu meitenes iemiegot dzirdējušas klasiskās šūpuļdziesmas, piemēram, "Miedziņš mani kaitināja" un vēl tādas no tautas senatnes dzīlēm pasmeltas melodijas kā "Cel, Dieviņi, stipru sētu", "Miedziņš mani kaitināja", arī dziesmas no folkloras kopas "Baļķi" un dziesminieka Valda Atāla repertuāra. "Bērniem ir jādod tautasdziesmās iekodētais pamatīgums un sakņu izjūta," uzskata mamma, kura atcerējās, kā viņas vecmāmiņa visur gājusi un visus darbus veikusi dziedādama. Abas meitenes aug muzikālas, vecākajai ir laba ritma izjūta, viņa mācās dejot. "Vienu brīdi mazā man spieda ciet muti, kad dziedāju, nezinu, viņai nepatika vai vienkārši tas bija jautri," smejas Katrīna.
Iemieg, klausoties, kā ripoja akmens
Jau no piedzimšanas pirmajām dienām savu mazuli aijājis arī trīsdesmit trīs gadus vecais Gunārs Ķudis. Un viņa dēliņš pavisam mierīgi aizmidzis tēta rokās, kad viņš, bērniņu šūpojot, vēl un vēl atkārtojis rindiņas no dziesmas "Ripoja akmens" no Andra Ērgļa repertuāra. Jo citas melodijas prātā nav nākušas. Un tagad, kad mazulis jau skrien savām kājiņām, viņš katru reizi ieklausās, kad šo melodiju dzird skanam kaut kur vai pa radio.