Cilvēks gandrīz pusi sava mūža pavada gultā. Nakti guļam miegā, dienā atlaižamies palasīt avīzi, grāmatu, un gultā esam arī tad, kad slimojam.
Saklāsim no rītiem gultu! (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Slimnīcā slimnieki gultā pavada visu savu slimības laiku. Katram cilvēkam ir savs biolauks, savs enerģijas «lādiņš», sava stihija. Kad guļam, šīs visas enerģijas ienāk arī mūsu gultā un labprāt tur «saimnieko». Tādā gultā arī mēs jūtam siltumu vai aukstumu un nemieru. Citreiz guļam mierīgi, citreiz atkal nenāk miegs. Un, ja nu dienas stresi nav atstāti ārpus mājas, bet ienesti mums līdzi, tad to pirmais skatiens iet uz gultu, kur cilvēks gulēs. Ja gulta saklāta, tad stress jūtas nelaimīgs un bēg prom, bet, ja gultas veļa no rītiem palikusi nenovākta, tad šis stresiņš ar lielu joni metas gultā un tur sagaida gulētāju.
Cilvēks miegā elpo palēnināti, attīra savu ķermeni, un šie attīrītie neredzamie atkritumi paliek gultasveļā (nakts elpa - arī tā kādreiz to nosauc). Un, nesaklājot gultu no rītiem, mēs ļaujam šiem atkritumiem pielipt gultasveļai, kur tie labprāt vairojas, barojas un sagaida saimnieku. Varētu prasīt - vai jūs spētu otrreiz ieiet vannā, kur iepriekšējā dienā mazgājāties? Taču nē! Ja klājam gultu, šie atkritumi nokrīt uz grīdas, zem gultas, kur ar laiku veidojas jau redzami putekļu kalni. Un šajā putekļu kalnā, gultas putekļos omulīgi iekārtojas un aug sīka būtnīte - putekļu ērcīte. Ja šāda ērcīte ir ieskrējusi jūsu nesakārtotajā gultā, cilvēks sāk šķaudīt.
Gultas veļu ieteicams pa dienu izlikt saulē, ziemas laikā izliekot - ļaut izsalt. Ir arī speciāli aerosoli, kurus profilakses nolūkos šad un tad vajadzētu palietot. Izliekot saulē veļu, tā vakarā, ienesta istabā, tik jauki, svaigi smaržo, jo saņēmusi saules enerģiju, kuru naktī atdod mums. Prāna jeb dzīvības enerģija - tā ir Kosmosa enerģija, kas sasniedz zemi kā septiņstaru saules starojums, kas atdzīvina, spēcina mūsu ķermeņa šūnu miljonus. Elpojot mēs saņemam šo spēcīgo enerģiju, dodam skābekli asinīm. Audums - gultas veļa arī spēj saņemt šo enerģiju, un, guļot šādos palagos, cilvēkam šo enerģiju atdod palags.
Bieži vien ir tik grūti gulēt svešā gultā - visi esam to izbaudījuši, kaut aizbraucot ciemos un tur nakšņojot. Gulta spēj saglabāt iepriekšējā gulētāja enerģiju. Un, ja iepriekšējais gulētājs, saimnieks bijis slinks uz gultas saklāšanu, tad gultā šī enerģija dzīvo kā uzvarētāja, kaut arī ciemiņam uzklāta jauna, tīra gultasveļa. Toties interesanti ir ciemos gulēt gultā, kur saimnieks bijis ļoti akurāts. Tad liekas, ka šeit atstātā enerģija it kā disciplinē. Der padomāt arī, vai saimnieks, kas šajā gultā gulējis, ir vesels. Arī slimība labprāt paliek pie gultas. Klājot slimnieka gultu, mēs izjaucam slimības iespēju enerģētiski «ieperināties gultā», kā arī šī slimība tiek izpurināta no gultas.
Ja esam apaukstējušies - klepojam, šķaudām, iesnojamies, mēs atstājam daļu baciļu gultas veļā, bet, gultu klājot, mēs tos izmetam laukā. Naktī mēs arī redzam sapņus. Pie mums nāk astrālais skolotājs, kurš ar sapņu palīdzību cenšas dot padomu, cenšas mūs ar sapni darīt uzmanīgus. Un ko lai šis skolotājs mums saka, ja esam tik nevērīgi pret savu gultu, slinkojam un no rītiem atstājam to tādu, kādā gulējām, - «saburzītu», sagulētu, sasvīdušu, bet vakarā tādā pašā lienam iekšā? Nu noteikti sapņu skolotājs savilktu degunu un teiktu: «Fui!»
Atcerēsimies - gulta cilvēkam ir tikpat vajadzīgs priekšmets kā galds, krēsls, skapis. Visi priekšmeti ir kā būtnes, kuru uzdevums ir mums palīdzēt, tādēļ cienīsim savu gultu! Ietērpsim to dienā dienas «tērpā», naktī - nakts «tērpā», un gulta būs daudz mīļāka un sargās tevi miegā, dos viegluma sajūtu, omulību.
Neapšaubāmi, naktsmiera vieta - gulta - mums katram ir ļoti svarīga. Tāpēc ikvienam var noderēt senie ticējumi un tautas gudrības, kas saistītas ar gultu.
♦ Ja negribat, lai visa diena būtu vairāk vai mazāk neveiksmīga, pacentieties no rīta izkāpt no gultas tajā pašā pusē, kurā iekāpāt gultā vakarā. Dabiski, ja jau cilvēks vakarā bijis tādā stāvoklī, ka vairs nezina, no kuras puses ierausies savā gultā, rītdiena diez vai būs jauka un rāma. ♦ Uz gultas nedrīkst likt cepuri. Šai atziņai ir senas saknes - neviens nav gribējis, lai viņa gultā pārceļotu kukaiņi un netīrumi no cepures. ♦ Gulta noteikti jāsaklāj (vakarā) un gultasveļa jānovāc (no rīta) vienā paņēmienā. Tas nozīmē - ja gulta netiks saklāta bez vajadzīgās cieņas un koncentrēšanās, tā «atspēlēsies» naktī ar nemierīgu un trauslu miegu. ♦ Jaunām meitām nevajadzētu pašām šūt savas gultas pārklāju - ja tas netiek pabeigts, tad būs grūti apprecēties. ♦ Gultasveļu nevajadzētu mainīt piektdienā, jo tad sapnī rādīšoties murgi. ♦ Pret gultu nedrīkst atstutēt slotu - gultā varot ieperināties visādas nejaucības no šā raganu «transportlīdzekļa».