Skip to footer
Šodienas redaktors:
Artūrs Guds
Iesūti ziņu!

Stilīgais draudzības dzēriens mate (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Reiz sensenos laikos Zemi apmeklējusi Mēness dieviete un Mākoņu dieviete. Pēkšņi abām meties virsū jaguārs, bet to padzinis kāds vecs vīrs, kurš atradies turpat tuvumā. Par atlīdzību dievietes viņam dāvājušas jaunu, agrāk neredzētu augu.

Nosaukums nav galvenais

Lai kā tur bija ar tām dievietēm, bet augs zaļo vēl šodien, tas ir gluži ražens krūms Ilex Paraguensis, kurš spēj izaugt 15–20 m augsts. Kultivētajās platībās augstumu ierobežo līdz 5–8 metriem, lai vieglāk novākt lapas un jaunos zariņus, kurus kaltē, sasmalcina un izmanto draudzības dzēriena mate gatavošanai. Krūms zied bāli zaļiem ziediņiem un briedina sarkanas ogas. Tas ir izplatīts Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, Brazīlijā un vairākos citos Dienvidamerikas reģionos un tagad pazīstams arī citur pasaulē. Valodnieki nav vienisprātis, kā dzērienu pareizi saukt, jo spāņu valodā šim vārdam nav uzsvara uz otrās zilbes, tomēr tāda izrunas forma bieži tiek lietota – domā, ka uzsvara zīmi uz e ieviesuši angļu valodā runājošie, lai atšķirtu tējas nosaukumu no pavisam citas nozīmes vārda, ko raksta tāpat, bet izrunā atšķirīgi. Daļa valodnieku uzskata šo formu par skaužamu, daļa atzīst tās tiesības uz pastāvēšanu, jo esot jāņem vērā, ka valoda taču mainās un attīstās. Arī latviešu valodā bieži saka un raksta matē, taču arī pastāv uzskats, ka tāda forma ir aplama, līdzīgi kā frī kartupeļi. Bet tā jau notiek bieži – kamēr lietai izdomā pareizo vārdu, tauta jau aktīvi lieto nepareizo. Bet nosaukums, cerams, nav galvenais.

Spēj iegaršoties

Eiropiešiem grūti nācās pierast pie Dienvidamerikas veltēm – kartupeļiem, tomātiem un citām labām lietām, bet ar mate tēju bija citādi. 16. gadsimtā spāņu pētnieki ziņoja, ka gvarani indiāņi Paragvajā gatavojot tādu tēju, kas "rada uzmundrinājumu un atbrīvo no noguruma". Spāņiem dzēriens uzreiz iegaršojās, pēc tā radās tik liels pieprasījums, ka jezuīti sāka veidot mate krūmu plantācijas. Tautieši to sauca par jezuītu tēju vai Paragvajas tēju. Tā joprojām spēj daudziem cilvēkiem iegaršoties no pirmās reizes, un praktiski visi, kuri nomēģinājuši mate, atzīst tās garšu par pieņemamu. Daži saka – tas ir kaut kas vidējs starp kafiju un zaļo tēju. Dažkārt tēja žāvēta virs atklātas uguns un tai ir viegla dūmu piegarša. Bet, lai spriestu, dzēriens ir jānomēģina pašiem. Starp citu, Latvijā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri sāk kafijas vai zaļās tējas vietā dzert mate. Tā zināmā mērā ir mode, jo sevišķi, ja no tālām zemēm atvesti stilīgi mate piederumi, bet tā ir arī ekonomiski izdevīga, jo no vieniem un tiem pašiem biezumiem var iegūt vairākas tējas porcijas, turklāt atšķirībā no melnās tējas vai kafijas tā nekļūst rūgtāka un negaršīgāka, ja nenolej no biezumiem. Nopērkama gan grauzdēta, gan negrauzdēta mate, ir arī varianti ar greipfrūtu, citronu, piparmētru un citiem aromātiem. Tāpat kā citas tējas, mate mūsdienu steidzīgajā pasaulē nav noturējusies pretī fasēšanai maisiņos. Tomēr pa īstam iepazīt draudzības dzēriena dabu var, vienīgi baudot to tradicionālā veidā – no mate trauka ar metāla vai bambusniedres salmu bombilla. Tā tos dēvē spāniski, bet citās valodās ir arī citi nosaukumi.

Gatavošanas un dzeršanas rituāls

Zinātāji saka: ja Dienvidamerikā tev piedāvā piedalīties mate dzeršanā, tad zini – tas ir ļoti lielu simpātiju apliecinājums, patiess draudzības piedāvājums. Mate parasti bauda ģimenes lokā vai tuvu draugu pulkā, mīlētāji to dara divatā.

Tēju dzer no īpaša trauka, vissenākais tā variants ir izdobts pudeļveida ķirbis kalabašs, sastopami arī koka, metāla, bambusa trauki, tie ir ļoti skaisti, rotāti ar stieples pinumiem, senām monētām, perlamutru, sudraba kalumiem, pat dārgakmeņiem, daļa gatavota no māla, daļa apvilkta ar ādu, tos rotā pinumi no krāsainām ādas sloksnītēm. Daudzveidīgi ir arī salmiņi – no nerūsošā tērauda, sudraba, bambusa. Ir arī citi piederumi – turekļi, kuros ievieto apaļos trauciņus, katli un kanniņas ūdens vārīšanai u.c. Daudzi mate piederumi ir īsti tautas mākslas darbi.

Mate ķirbjus un koka traukus vispirms īpaši sagatavo, lai tie labi un ilgi kalpotu: kārtīgi izgrebj, piepilda ar kaltētām tējas lapiņām, pārlej ar karstu ūdeni un atstāj uz nakti, pēc tam briedina 24 stundas, laiku pa laikam pielejot vēl ūdeni. Beigās trauku iztīra un izžāvē saulē. Dažreiz tajā ar laiku veidojas melns pelējums. Daļa cilvēku pelējumu cenšas tīrīt, daļa atstāj neskartu, jo uzskata, ka tējas aromātam tas nāk tikai par labu.

Pirms pasniegšanas trauku piepilda ar biezumiem līdz pusei vai pat vairāk, pēc tam seko trauka kratīšanas procedūra, kuras rezultātā neviendabīgās tējas daļiņas sakārtojas pareizā secībā. Klāt var pielikt arī citus augus, jo mate bieži kalpo par bāzi ārstnieciskām tējām. Biezumus aplej ar karstu, bet ne vārošu ūdeni. Dažreiz salmu ievieto traukā pirms ūdens ieliešanas, dažreiz – pēc tam. Katrā novadā ir atšķirīgas gatavošanas tradīcijas. Tēju dzer rūgtu vai saldu, ar medu vai cukuru.

Ģimenes svētkos mate gatavo un visiem pasniedz namatēvs, piknikā vai citā brīvdabas pasākumā katrs tējas dzeršanas dalībnieks mēdz sagatavot porciju nākamajam. Viņš iesūc caur salmu pirmo tējas malku un tad pasniedz to vienam no viesiem. Tas izdzer visu tēju, līdz skaņa liecina, ka caur salmu vairs var iesūkt tikai gaisu. Tad namatēvs atkal piepilda trauku ar karstu ūdeni, atkal iedzer malciņu un dod nākamajam viesim. Tā mate ceļo pa apli, līdz biezumi ir nomazgājušies un tēja zaudē aromātu. Tas notiek aptuveni pēc desmit porcijām.

Ja nepieradis cilvēks jautā, vai šis rituāls nav nehigiēnisks, viņam bieži atbild: tikpat nehigiēnisks kā skūpstīšanās. Arī skūpsts, tāpat kā kopīga mate dzeršana, liecina par lielu tuvību starp cilvēkiem.

***

DER ZINĀT

• Mate tēja satur 196 dažādas vielas, no tām 144 sastopamas arī zaļajā tējā.

• Ilex Paraguensis īpašības pagaidām vēl nav pilnīgi izpētītas, bet atsevišķi pētnieki izteikušies, ka mate tējā ir visi dzīvei nepieciešamie vitamīni. Bagātīgi pārstāvēti A, B grupas un C vitamīni.

• Ilinoisas universitātē veiktie pētījumi liecina, ka mate ir bagāta ar kāliju, magniju un mangānu, tajā ir arī kalcijs, dzelzs, selēns, fosfors.

• Mate uzmundrinošo efektu sniedz tās pašas vielas, kas ir kafijā – kofeīns, tobromīns, teofilīns. Savulaik ražotāji bija pasludinājuši, ka mate nesatur kofeīnu, bet tas nav tiesa.

• Salīdzinājumam: aptuveni 180 g mate tējas satur 50–100 mg kofeīna, tikpat liels daudzums pupiņu kafijas satur

100–250 mg, melnās tējas – 10–60 mg, bet šokolādes – ap 13 mg kofeīna.

• Dzerot mate tēju, nevajadzētu nodoties pārmērībām. Urugvajā, kur katrs gadā vidēji patērē līdz 10 kg mate, konstatēts, ka pārliekiem šās tējas cienītājiem ir palielināts gremošanas trakta vēža risks. Tur, iespējams, vainīgs lielais tanīnu saturs mate tējā. Daži uzskata, ka šo efektu var neitralizēt, pielejot tējai pienu.

• Īpaši aromātiska ir savvaļas mate tēja. Brīvā dabā šie krūmi aug mitrās ieplakās un kalnu piekājē, no viena krūma var ievākt tik daudz izejvielu, ka iznāk 30–40 kg kaltētu lapiņu. Lielākoties tomēr dzeram tēju, kas iegūta kultivētās platībās.

• Mate tēju tautas medicīnā izmanto, lai uzmundrinātos, tonizētu visu organismu, stiprinātu imunitāti, aizkavētu sirds un asinsvadu slimības, ārstētu iekaisumus, remdētu reimatiskās sāpes un galvassāpes, ārstētu alerģiju, panāktu diurētisku efektu, mazinātu ēstgribu, atvieglotu smēķēšanas atmešanu. Daļa efektu apstiprināta arī zinātniskos pētījumos.

Komentāri (1)
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu