Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš 1. marta sabiedriskajai apspriešanai nodotas tā sauktās operacionālās programmas Eiropas struktūrfondu apguvei. Šo programmu tāpat kā topošā Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2007. – 2013. gadam mērķis ir cēls – sociālo un ekonomisko atšķirību izlīdzināšana valstī. Taču Liepājas rajonā uzskata, ka ES struktūrfondu līdzekļu pārdale joprojām tiek plānota par labu Rīgas attīstībai.
Tāpēc tapusi vēstule valdībai un parlamentam, ko rajona pašvaldību vārdā parakstījis padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis, un tāpēc "Latvijas Avīzes" birojā Liepājā bija ieradusies padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle un Attīstības komitejas priekšsēdētājs, Bunkas pagasta vadītājs Edgars Dargužis.
Pirmajā vietā – Rīgas attīstība
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, runājot par topošo Latvijas Nacionālās attīstības plānu Eiropas Savienības plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, izteicis vairākas tēzes, par kurām ar abām rokām balsotu arī laucinieki. "Plāna mērķis ir (..) panākt, lai cilvēkiem nav vēlēšanās ātrāk tikt prom no Latvijas uz Īriju vai pat no tēva sētas laukos uz Rīgu." Vai arī: "Mēs (..) vēlamies policentrisku attīstību, kas nozīmē, lai veidojas daudzi centri un attīstība notiek pēc iespējas plašākās teritorijās, nevis tikai valsts nozīmes pilsētās."
Bet vai šie Kučinska kunga vārdi patiešām saskan ar to, kā ministrijas plāno sadalīt ES līdzekļus? "Ministru prezidents Kalvīša kungs mums solīja septiņus treknos gadus, taču baidos, ka trešajai daļai Latvijas nekādu treknu gadu nebūs," saka E. Dargužis.
Evija Kopštāle min skaitļus: kā liecina internetā pieejamie statistikas dati, jau 2003. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā bija 4869 lati, Kurzemē – 2412 lati, tātad divas reizes mazāks. Paskatoties, kā nākamajos septiņos gados tiks sadalīta Eiropas nauda, redzams, ka lielākā daļa atkal koncentrēsies Rīgā. Ne velti plānotāji paredz, ka pēc "Rīgas starptautiskās konkurētspējas" pasākumu īstenošanas IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā 2013. gadā būs 9000 lati. Par citiem reģioniem šādas ziņas nav atrodamas. Tātad atšķirība tikai palielināsies un cilvēkiem joprojām būs vēlēšanās "ātrāk tikt prom no Latvijas uz Īriju vai pat no tēva sētas laukos uz Rīgu".
Šaubās par lietderīgu izlietojumu
Kā tad tiks tērēta Eiropas nauda? Liepājnieki apšauba iecerēto tēriņu lietderību. Piemēram, informācijas komunikāciju infrastruktūrai paredzēti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Pagasti uzskata, ka šis finansējums ir jāsamazina līdz apmēram 100 miljoniem eiro, jo, salīdzinot ar pārējām vajadzībām atvēlēto, tas ir neatbilstoši liels.
"Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotā prezentācija par šo tematu bija ļoti vispārīga un nedeva priekšstatu par paredzēto aktivitāšu izmaksām, to atbilstību un lietderību. Mūsu viedoklis ir tāds, ka puse no šā finansējuma jānovirza valsts otrās šķiras un pašvaldību ceļu, kā arī ielu attīstībai," uzsver E. Kopštāle. Tāpat, viņasprāt, neatbilstoši liela summa ir Valsts kancelejai piešķirtie pieci procenti no administratīvās kapacitātes stiprināšanai paredzētā finansējuma. Liepājas rajona pašvaldību priekšlikums ir atvēlēt šim nolūkam vienu līdz pusotru procentu, atlikušos daļu novirzot valsts otrās šķiras ceļu attīstībai, kam finansējums nav paredzēts, jo nepietiek naudas. Bet daudzviet tieši ceļu sakārtošana ir galvenais priekšnoteikums novadu veidošanai.
Naudas nebūs daudzām vajadzībām
Iepazīstoties ar visu programmu prezentācijām un ministriju pārstāvju sniegto informāciju, liepājnieki secinājuši, ka finansējums nav paredzēts pamatizglītībai un pirmsskolas izglītībai – divām sociāli jūtīgām un svarīgām sfērām. Nacionālā attīstības plāna centrā izvirzīts cilvēks, bet kā iespējama jebkura cilvēka attīstība un labklājība bez kvalitatīvas pamatizglītības? – viņi jautā. Neskatoties uz to, ka šobrīd 52% vietējo pašvaldību nav pirmsskolas izglītības iestādes un ka arī Liepājas rajonā pieprasījums pēc vietām pirmsskolas izglītības iestādēs ir lielāks nekā piedāvājums, pirmsskolas izglītības iestāžu attīstība nav paredzēta ne Liepājas rajona pilsētās – Grobiņā, Aizputē, Priekulē, ne novados.
"Mūsu priekšlikums ir novirzīt pirmsskolas izglītības iestāžu un pamatizglītības attīstībai vismaz 70 procentus no 152,6 miljoniem eiro, kas paredzēti kapacitātes stiprināšanai darba tirgus institūcijām, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus," saka E. Kopštāle. "Mēs uzskatām, ka daudz lietderīgāk ir investēt pirmsskolas iestāžu attīstībā, pamatskolu mācību programmu un skolu tehniskā nodrošinājuma attīstībā."
Liepājas rajona pašvaldības arī neatbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvāto sadaļu "Nacionālas nozīmes darījumu tūrisma produkta attīstība", kuras ietvaros paredzēta starptautiska kongresu centra un tā infrastruktūras izbūve. No konteksta noprotams, ka atkal Rīgā. Pēc pašvaldību ieskatiem lielāks finansējums jānovirza tūrisma infrastruktūras attīstībai visā valstī. Liepājniekiem nav arī pieņemams, ka nauda paredzēta "ceļu apzīmēšanai ar numura zīmēm, virzienu, attālumu un maršrutu rādītājiem, labiekārtotu atpūtas vietu un velosipēdu novietņu izveidošanai", bet ne pašu veloceliņu izbūvei. Vismaz Satiksmes ministrijas pārstāvja prezentācijā šādas informācijas neesot bijis.
Liepājas rajons ir bagāts ar kultūras tradīcijām un kultūrvēsturiskiem objektiem, kuriem ārkārtīgi ir nepieciešams finansējums, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nevienā vietā Liepājas rajonā neparedzot ieguldīt struktūrfondu līdzekļus. Investīcijas tiek paredzētas tikai lielajās pilsētās.
Savukārt tajos gadījumos, kad ierēdņi tomēr atvēlējuši naudu novadiem, viņi nav analizējuši teritoriju attīstības potenciālu un reālās vajadzības, uzskata E. Kopštāle. Grobiņas un Aizputes pilsētām, kurās būtu nepieciešams sakārtot pievedceļus, ūdens un kanalizācijas tīklus, ārējo apgaismojumu jau esošajās ražošanas teritorijās, investīcijas nav plānotas. Savukārt tur, kur uzņēmējdarbība nezināmā nākotnē, iespējams, būs, bet patlaban tā nav tik attīstīta, kā Liepājas rajona Sakas, izņemot Pāvilostas pilsētu un Durbes novados, investīcijas ir paredzētas.