2002. gadā izveidotās Starptautiskās krimināltiesas rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, lai izvirzītu apsūdzības Kongo Demokrātiskās Republikas etniskā grupējuma karavadonim Tomasam Lubangam, kas savā armijā piespiedu kārtā iesaistījis par 15 gadiem jaunākus bērnus. Pagaidām T. Lubanga ir vienīgais Hāgā bāzētās tiesas arestants, un šī būs tiesas pirmā lieta.
Starptautiskā krimināltiesa apsūdz Kongo DR karavadoni (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jāatgādina, ka lēmums par Starptautiskās krimināltiesas izveidi tika pieņemts, lai būtu iespēja saukt pie atbildības privātpersonas, kas vainojamas kara noziegumos, genocīdā un citos noziegumos pret cilvēci, kas notikuši pēc 2002. gada 1. jūlija – tiesas statūtu spēkā stāšanās brīža. Šādā veidā pasaules sabiedrība centās ieviest universālu tiesisku institūciju, lai nenāktos veidot atsevišķus tribunālus, kā tas bija bijušās Dienvidslāvijas, Ruandas un Sjerraleones konfliktu gadījumā. Tiesas darbību gan apgrūtina, ka tās izveidošanas statūtus nav ratificējušas ASV, Krievija un Ķīna – tas nozīmē, ka šo valstu pilsoņiem tiesu darbi nedraud un to teritorijās notikušie iespējamie noziegumi pret cilvēci nav Starptautiskās krimināltiesas kompetencē.
46 gadus vecais T. Lubanga tiek apsūdzēts par savu lomu pilsoņu karā un cilšu konfliktos, kas plosīja Kongo DR no 1998. līdz 2003. gadam (pavisam tajos gāja bojā ap četriem miljoniem cilvēku), vēsta BBC, atsaucoties uz tiesas dokumentiem. Viņš vadījis vienu no sešiem lielākajiem militarizētajiem grupējumiem – Kongo patriotu savienību (UPC), kas sastāvēja galvenokārt no hemas tautības karavīriem un Ituras provincē Kongo ziemeļaustrumu daļā cīnījās pret lendu tautības kaujiniekiem.
Cilvēktiesību aizstāvji no organizācijas Human Rights Watch uzskata, ka konflikta laikā Iturā dzīvību zaudējuši aptuveni 60 000 civiliedzīvotāju. To vidū ir daudz bērnu, ko kaujinieki nereti piespiedu kārtā mobilizējuši savās rindās. Nenoliedzot, ka daudzi bērni kaujinieku grupējumos iesaistījušies brīvprātīgi, bet citus karot nosūtījušas ģimenes, prokurori uzskata, ka T. Lubangas grupējums regulāri nodarbojies arī ar bērnu nolaupīšanu, lai piespiestu viņus karot. Atsevišķos gadījumos kaujinieku rindās iesaistīti pat tikai 10 gadu veci bērni. "Lubanga lika bērniem mācīties nogalināt, Lubanga lika viņiem nogalināt, un Lubanga lika viņiem mirt karadarbībā," tiesas sēdē paziņojis apsūdzības pārstāvis Ekhards Vithops. Apsūdzības slēdzienā, kas pamatots uz sešu bērnu sniegtajām liecībām, sacīts, ka viņi instruēti nogalināt visus lendus – gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Kā vēsta AP, konfliktā zināma loma bijusi arī kaimiņvalstīm Ugandai un Ruandai, kas naidīgajiem grupējumiem piegādājušas ieročus, munīciju un karavīrus.
Cilvēktiesību aizsardzības grupas uzskata, ka T. Lubangu būtu jāapsūdz arī citos noziegumos – slepkavošanās, izvarošanās un spīdzināšanās, ziņo Reuters. "Apsūdzības bērnu rekrutēšanā, protams, ir ļoti svarīgas, taču tām jāizskan kontekstā," sacījusi Mariana Geca no organizācijas Redress. Tiek uzskatīts, ka Kongo pilsoņu karā piedalījušies ap 30 000 bērnu karavīru, bet dažādos pasaules konfliktos viņu skaits sasniedz 300 000, liecina ANO aplēses.
Septiņu bērnu tēvs T. Lubanga (starp citu, Kisangani universitātes absolvents un diplomēts psihologs), tika arestēts 2005. gada martā Kongo DR galvaspilsētā Kinšasā, uz kurieni bija devies, lai reģistrētu UPC kā politisku partiju. Viņš savu vainu noliedz, un T. Lubangas advokāti apgalvo, ka tiesas prāva ir starptautisko kompāniju atriebība, jo T. Lubanga bloķējis to piekļūšanu Ituras provinces zelta un dimanta raktuvju izstrādei. BBC korespondents reģionā Marks Doils arī norāda: kaut gan konflikts tiek pasniegts kā etnisks, pārsvarā tā bijusi cīņa par kontroli pār resursiem – līdz ar zeltu un dimantiem Itura ir bagāta arī ar koksni.
Tikmēr prokurora vietnieks Fatu Bensuda sacījis, ka jau sākta izmeklēšana pret vēl vienu provinces grupējumu (drīzumā gaidāmi aresta orderi), bet trešā lieta tiks sākta šā gada vidū. Prokurori cer, ka šogad izdosies sākt arī prāvu pret T. Lubangu, taču viņa advokāts Žans Flamme sacījis, ka aizstāvībai būs nepieciešams vismaz gads, lai iepazītos ar lietu.
***
STARPTAUTISKĀ KRIMINĀLTIESA
- Pirmā pastāvīgā tiesa, kas privātpersonas var tiesāt par genocīdu, kara noziegumiem un citiem galveno cilvēktiesību pārkāpumiem
- 1998. gada 17. jūlijā 120 valstis, kas piedalījās konferencē Romā, pieņēma Starptautiskās krimināltiesas statūtus
- 2002. gada aprīlī statūtus bija ratificējušas 60 valstis, un 1. jūlijā tie stājās spēkā. Pašlaik statūtus ratificējušas 104 valstis
- Tiesa sāka savas pirmās izmeklēšanas 2002. gadā – attiecībā uz Kongo DR un Ugandā notikušajiem konfliktiem. 2005. gadā izdoti aresta orderi piecu Ugandas grupējuma Dieva pretošanās armija līderu arestam
- ANO Drošības padome 2005. gada martā aicināja tiesu izmeklēt noziegumus Darfūras reģionā Sudānā
Avots: Reuters