Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10878624t1hcd03.jpg)
Viss sākās pirms trim gadiem ar lūdzošam pusaudzim iedotiem santīmiem. Tagad Jānis, piekusis cīnīties par sava dzīvokļa atgūšanu, atzīstas, ka dzīvo tikai mātes dēļ. Nebijis viņas, ņemtu striķi...
Jānis jau vairāk nekā desmit gadus pārsvarā strādā vēlu vakaros un nakts maiņās. Reiz vēla rudens pusnaktī netālu no mājām viņam naudu palūdza nosalis pusaudzis. Vīrietim kļuva žēl zēna. Radināts pie ticības, Jānis dzīvoja pēc principa – ja klauvē, atver, ja lūdz, dod. Diemžēl jaunais diedelnieks zināja citu ko – ja dod, prasi vēl un prasi vairāk.
"Pēc tam jau vesels spēcīgu vīriešu bars mani sāka gaidīt pārnākam no darba. Vaktēja pagalmā, stāvēja kāpņu telpā. Kad liedzos atdot visu naudu, mani sita. Atdevu. Vēlāk pieprasīja atdot televizoru. Vilcinājos. Beidzot, turot aiz rokām, aizsēja man muti un pagrūda baltu lapu, lai parakstos, tad turpmāk neaiztikšot. Parakstīju. Kas cits atlika," stāsta Jānis, četrdesmit gadus vecs vīrietis ar smalkiem Jēzus vaibstiem sejā. Viņš neslēpj, ka par nakts teroru ziņojis 23. policijas nodaļai: "Atnāca trīs vīri, parunāja un aizgāja. Vēlāk pateica, ka nezinot, kur tos bandītus meklēt." Bet nekur tālu meklēt nemaz nebija vajadzības – turpat naktīs ap upuri vien riņķoja, bet nu jau par nepaklausību draudēja viņam atņemt dzīvokli.
Jūtu mulsums
Tā kā policijai Jānis vairs neuzticējās, no paziņām uzzināja, ka šādā situācijā palīdzēt var tikai un vienīgi Aleksandrs Antanovičs.
Tiekoties aci pret aci ar dzīvokļa izsitējiem, Aleksandrs Jāni aizstāvēja godam – centās prasītājiem iestāstīt, ka privatizētais dzīvoklis pieder viņam, bet Jānis ir tikai tā īrnieks. Taču mantas kārotāji tik lēti vis neatstājās – lika Aleksandram uzrādīt šo faktu apliecinošus dokumentus, un tad viņi likšot Jāni mierā. Kāpēc ne? Un Aleksandrs dāvāja Jānim vēl vienu cerību uz mierīgu dzīvi, ierosinādams uz trim dienām abiem ar māti no dzīvokļa izrakstīties...
Acīm redzamais - neticamais
Tajā pašā dienā Aleksandrs Antanovičs pie Jāņa ieradās kopā ar kādu sievieti, kura, kā vēlāk noskaidrojās, bija māklere Natālija Goško. Māte gatavoja ciemiņiem pusdienas, bet viņi, kā tagad skaidro Jānis, "aplūkoja bufeti, kur glabājās dzīvokļa dokumenti".
Pēc tam par notikušo domas dalās. Nopratināta kā lieciniece, Natālija Goško liecināja, ka "2003. gada janvāra beigās Aleksandrs Antanovičs paprasīja palīdzēt Jānim dzīvokļa pārdošanā. (..) N. Goško pateica, ka Jānim kā dzīvokļa īpašniekam jāpilnvaro viņa veikt visas nepieciešamās darbības. Pilnvaru Jānis piedāvāja noformēt pats."
Savukārt Jānis un viņa māte to visu laiku izmisīgi noliedz, uzskatot, ka abi atnācēji kaut ko piebēruši limonādei, tādējādi apdullinot dēlu. Varbūt pat nohipnotizējuši. Jo kā gan, būdams pie vesela saprāta, cilvēks riskēs izrakstīt svešiniekam pilnvaru uz savu nekustamo īpašumu.
Speciālists pieļauj apmānīšanu
Mēģinot izsekot dzīvokļa izkrāpšanas gaitai, RB lūdza komentāru hipnozes kursus beigušai psihiatrei Sandrai Pūcei, kura atzīst: "Psihotropo vielu iespaidā cilvēks kļūst gauss, viņa domāšana tiek kavēta, taču neko nevar likt izdarīt pret viņa gribu. Savukārt, lai cilvēku nohipnotizētu, gan viņam, gan pašam hipnotizētājam ļoti jātic, ka to var izdarīt. Minētajā situācijā, šķiet, ir kaut kas cits – varbūt nostrādājusi pierunāšana, apvārdošana, cietušais kaut ko līdz galam nav sapratis un tāpēc apmuļķots. Bet, ja runa ir par lielām naudas summām, tad to taču notārs jūt."
Kā liecina notāre Leila Blūzmane, viņa esot brīdinājusi klientu, "ka uz pilnvaras pamata N. Goško varēs šo dzīvokli pārdot, bet Jānis uzstāja uz pilnvaras noformēšanu".
Bet cietušais ar krustā sistā izmisumu acīs nebeidz atkārtot: "To gan es atceros, ka pie notāres vairākas reizes teicu - dzīvokli nevēlos pārdot, pārdot ne!"
To, ka notiek kas nelabs, Jāņa 78 gadus vecā māte sapratusi brīdī, kad dzīvokļa māklere teikusi – uz trim dienām būs jāizrakstās no dzīvokļa. Mātes nopratināšanas liecinājumā rakstīts: "Māte atteicās, bet N. Goško centās viņu pierunāt, tad paņēma aiz rokas un teica, ka jābrauc uz namu pārvaldi. Māte uzskata, ka N. Goško viņu piebūra un viņai pilnībā aptumšojās prāts, tāpēc nevar paskaidrot, kāpēc viņa aizbrauca kopā ar N. Goško un izrakstījās no dzīvokļa."
Pēc pāris dienām māte un dēls uzzināja, ka viņu dzīvoklis ir pārdots un reģistrēts zemesgrāmatā uz Leonīda Selionova vārda.
Nav saucams pie atbildības
Šoreiz 23. nodaļas policistiem gribot negribot nācās sameklēt vismaz tos cilvēkus, kuri iesaistīti mīklainajā Jāņa dzīvokļa pārdošanā un pirkšanā, jo lēmumu par krimināllietu vajadzēja nosūtīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai. Līdz pat rudenim tika pratināti gan cietušie, gan darījuma līdzdalībnieki, kamēr policijas leitnante I. Maistruka noskaidroja, ka šis darījums noticis notāres Janīnas Nollendorfas klātbūtnē, bet no dzīvokļa pircēja Leonīda Selionova saņemto naudu Jāņa pilnvarotā persona Natālija Goško atdevusi nekam citam kā... Aleksandram Antanovičam. Tobrīd jau policijai bija zināms, ka Antanovičs vairs nav starp dzīvajiem, kas būtiski atviegloja visai piņķerīgo darbiņu.
Diemžēl izmeklētāju nebija ieinteresējusi precīza summa, par kādu darījums noticis. Policijas leitnante tikai fiksēja N. Goško liecību, ka līguma parakstīšanas brīdī viņai "L. Selionovs izmaksāja naudas summu 14000 USD apmērā ar noteikumu, ka palikušo summu - 1000 USD - izmaksās pēc atslēgu nodošanas". Bet pārdošanas pirkšanas līgumā notāre apstiprinājusi krietni pieticīgāku summu - attiecīgi 7600 un 1000 USD. Taču tā jau ir parasta mūsdienu gudrības izpausme - pēc iespējas mazāk nodokļu valstij, tāpēc tāds "sīkums" vispār nebija ņemams vērā.
To, ka pirmā summa tomēr bijusi pareizā, liecina rokrakstu ekspertīzes 29. oktobra atzinums, ka "uz parādzīmes (kas tā par parādzīmi, nav noskaidrots) no 2003. g. 18.08. par naudas summas 14000 USD apmērā saņemšanu ir parakstījies pats Aleksandrs Antanovičs". Tāpēc "sakarā ar augšminēto var uzskatīt, ka minēto noziegumu, krāpšanas faktu lielos apmēros attiecībā pret Jāni, izdarīja Aleksandrs Antanovičs".
Tagad vairs nav iespējams uzzināt, kāpēc naudai bijis tik ilgs atdošanas process – no 2003. gada 5. februāra līdz 18. augustam, jo tieši četras dienas pēc parakstīšanās par naudas saņemšanu par vainīgo uzskatītais bija miris "nevardarbīgā nāvē no hipertoniskas slimības ar asinsizplūdumu galvas smadzeņu stumbrā".
Krimināllieta tika izbeigta, pat nenoskaidrojot, kur tad īsti palikusi nauda par nopirkto dzīvokli. Jānim pašam izdevies uzzināt, ka nelaiķa Antanoviča dzīvesvietas adrese ir tāda pati kā Natālijai Goško. Taču Rīgas tiesas apgabala prokurors Jānim paziņoja, ka lēmums par krimināllietas izbeigšanu nav apstrīdams. Ja cietušais vēloties apstrīdēt pirkšanas pārdošanas līgumu un paša izdoto pilnvaru N. Goško, jāceļ prasība tiesā.
Arī labticīgais prot apgrūtināt
Lietas izskatīšana dažādu līmeņu tiesās notika ar mainīgām sekmēm. Nesagaidījis visai lēti iegādātā divistabu dzīvokļa atslēgas un sapratis, ka viņa priekšteči ar labu no tā neizvāksies, bet turpinās tiesāties, labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs Selionovs laiku velti netērēja. Nogaidījis brīdi, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese S. Buivide no strīdus dzīvokļa atkal noņem liegumu ar to rīkoties, 2004. gada 6. oktobrī ieķīlāja nekustamo īpašumu akciju sabiedrībā "Aizkraukles Banka" un par to saņēma kredītu
10 920 latu apmērā. Izbrīnu gan rada fakts, neviens no bankas pārstāvjiem – ekspertiem dabā nemaz nepapūlējās novērtēt dzīvokļa cenu.
Gudrs vīrs būdams, Leonīds Selionovs atguva pirkumā izdoto naudu ar krietnu uzviju, sak, ja nu tiesa tomēr nolemj anulēt pirkšanas pārdošanas līgumu, paies vēl daudzi gadi, kamēr pārslogotās tiesas ķersies pie viņa saņemtā kredīta. Toties Jānim tagad pretī stājās divtik labticīgāks un nopietnāks dzīvokļa potenciālais ieguvējs. Pamatojoties uz vairākiem likuma pantiem, banka ir pārliecināta, ka cietušā prasība dzēst zemesgrāmatā ierakstu par hipotekāro kredītu ir noraidāma.
Šobrīd Jānis un viņa māte gaida, vai tiesības uz savu dzīvokli atgūt apelācijas kārtībā palīdzēs Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likuma pārstāvji.