"Daimler" kukuļi, iespējams, tikuši arī valdības pārstāvjiem

Vācu firmas "Daimler" pārstāvji kukuļus devuši ne tikai Rīgas Domes apatpersonām, bet arī valdības pārstāvjiem, šodien raksta laikraksts "Telegraf", atsaucoties uz "Daimlera" lietas materiāliem.

Pievienota 1. - 2. rindkopa

Kukuļi doti valdības pārstāvjiem, kuru partijas pirmās autobusu piegādes laikā 2002.gada jūlijā kontrolējušas arī notiekošo Rīgas domē. Ministru kabinetu tajā laikā vadīja pašreizējais LPP/LC biedrs un Saeimas deputāts Andris Bērziņš, kurš tobrīd pārstāvēja "Latvijas ceļu". Valdībā bija arī Tautas partija (TP), "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Jaunā partija", kuras līderis tobrīd bija pašreizējais Rīgas vicemērs un LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers.

Lai gan Rīgas domes vadībā tobrīd nebija neviena no valdībā esošajām partijām,  īsi pirms tam Rīgas vicemēra amatā bija "tēvzemiete" Inese Vaidere (tagad "Pilsoniskā savienība"). Turklāt tā ir vienīgā partija, kas vienlaicīgi bija gan Rīgas domē, gan arī valdībā, turklāt tieši šīs partijas pārvaldījumā atradās pašvaldību lietu ministrija, kas bija tieši atbildīga par pašvaldības uzraudzību, norāda laikraksts.

Kukuļošanas notikumi, par kuriem tiek apsūdzēts autobūves koncerns "Daimler", norisinājušies laikā, kad Rīgu vadīja mērs Andris Ārgalis (tobrīd TB/LNNK), Gundars Bojārs (tobrīd LSDSP) un Satiksmes departamenta direktors bija Ivars Zarumba. Visas amatpersonas gan apgalvo, ka neko par kukuļošanu nezinot, savukārt raksta laikraksts "Diena".

Gandrīz divi miljoni eiro amatpersonu kabatās?

1,8 miljoni eiro – tik lielu summu Vācijas autobūves koncerna Daimler meitasuzņēmums, ļoti iespējams, pārskaitījis Rīgas pašvaldības amatpersonām, lai rīdziniekus pilsētā pārvadātu tieši ar kompānijas ražotajiem Mercedes-Benz autobusiem. Kukuļi maksāti laikaposmā no 2002. līdz 2006. gadam, bet darījums nokārtots jau pāris gadu agrāk. Toreizējie augsta līmeņa domes darbinieki vai nu vispār atsakās par šo tēmu runāt, vai uzsver, ka neko nezina.

Fragmenti no izmeklēšanas materiāliem vēsta, ka 2000. gada augustā Daimler meitasuzņēmums EvoBus saņēmis ziņu no tā oficiālā pārstāvja Baltijas valstīs par gaidāmu lielu autobusu iegādes konkursu Rīgā, ko grasās organizēt domes Satiksmes departaments. Līdz EvoBus nonākusi arī vēsts, ka kompānijas sāncensis piekritis "zem galda" samaksāt skaitļos neminētu naudas summu domes pārstāvjiem, lai iegūtu līgumu par autobusu piegādi. EvoBus to traktējis kā nepieciešamību darīt to pašu. 2001. gada martā firma ieguva dalītu uzvaru un vienojās ar toreizējiem autobusu parkiem Tālava un Imanta par 79 autobusu piegādi. Piecu gadu laikā EvoBus Rīgai kopumā piegādāja 117 autobusu, pēdējos 28 – 2006. gada otrajā pusē, par kopējo summu ap 21 miljonu latu.

Kukuļi maksāti, mākslīgi paaugstinot pilsētai pārdodamo autobusu cenu

Atsevišķi skaitļi par piegādāto autobusu daudzumu lietas materiālos un ziņu arhīvos sakrīt, secina laikraksts. Piemēram, 2002.gada sākumā tika vēstīts, ka drīz ekspluatācijā nodos iepriekšējā gada nogalē pirktos 18 Mercedes-Benz autobusus. Ar šo piegādi arī saistās materiālos minētais pirmais nelegālais naudas pārskaitījums 2002.gada vasarā. Tad EvoBus it kā maksājis kukuļus Rīgas domi kontrolējošās partijas pārstāvjiem, bet no 2003. gada aprīļa līdz 2006. gada decembrim – amatpersonām no kāda cita politiskā spēka. Minētajā laikaposmā no 2000. līdz 2006. gadam strādāja trīs domes sasaukumi un trīs mēri - Andris Ārgalis, Guntis Bojārs, un Aivars Aksenoks). Kukuļi esot maksāti no naudas, kas iegūta, mākslīgi paaugstinot pilsētai pārdodamo autobusu cenu.

"Pieļauju, ka es neesmu šajā sarakstā, jo

neesmu neko saņēmis. Pats arī nebraucu ar mersedesu,"

par iespējamo uzpirkšanu laikrakstam sacīja bijušais pilsētas galva Gundars Bojārs (LPP/LC). Viņš autobusu iepirkumos neesot iedziļinājies.

Iepriekšējais mērs (no 2000. gada maija) Andris Ārgalis (TP) atsacījās par šo tēmu runāt: "Tā visa ir tikai jūsu retorika." No komentāriem atteicās arī ilggadējais Satiksmes departamenta direktors, tagad pensionārs Ivars Zarumba, kura laikā autobusi tika pirkti.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis aicina KNAB izmeklēt iespējamo kukuļošanu pašvaldībā. KNAB pagaidām vēl nav izlēmis, vai sāks pārbaudi, jo pieejamā informācija vēl tiek vērtēta, saka biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Skandālā iesaistītas arī Latvijas bankas

Vairākās kukuļdošanas epizodēs, kur naudu saņēmuši Krievijas valsts pārstāvji, finanšu resursi plūduši caur Latvijas bankām, informē portāls db.lv.

Laikā no 2000. līdz 2005. gadam Daimler maksāja Krievijas amatpersonām, lai "nodrošinātu biznesu" Krievijā.

Kā norādīts ziņojumā, daļa šo kukuļu pārskatīti uz Krievijas amatpersonu kontiem Latvijas bankās. Šo kontu turētājas oficiāli bijušas kompānijas - tukšas čaulas. Daļa no šīm kompānijām reģistrētas ASV. Šajā epizodē kukuļos samaksāti vairāk nekā trīs miljoni eiro (2,16 miljoni latu).

Domenikss noliedz saistību ar kukuļdošanas skandālu

Visas "Domenikss" uzvaras iepirkumu konkursos ir iegūtas, pateicoties godīgai un saprotamai biznesa praksei, kvalitatīvam produktam, īpašam cenu piedāvājumam, kā arī izdevīgam tehniskajam piedāvājumam, biznesa portālu "Nozare.lv" informē SIA "Domenikss" direktors Viktors Troicins.

Troicins atzīst, ka ziņām, kas izskanējušas saistībā ar "Daimler AG" kukuļu maksāšanu vairākām ārvalstīm, nav nekādas saistības ar uzņēmumu "Domenikss".

"Laikā no 1998.gada līdz 2008.gadam "Domenikss" nebija vienīgais uzņēmums, kas Latvijā pārstāvēja "Daimler AG". Vācijas autobūves magnāta intereses pārstāvēja arī tādi uzņēmumi kā SIA "Unimotors", SIA "Silvestar", SIA "TC Motors", SIA "M.E. LAT-LUX"," norāda Troicins.

Uz augšu