/nginx/o/2018/08/01/11147079t1hc76e.jpg)
Ilgstošais karstums ietekmē visu dzīvo, tostarp zivis, kas, cilvēkprāt, ir visvairāk pasargātas no saules stariem, jo tās veldzējas ūdenī. Taču svelme ir darījusi savu – nedēļas nogalē simtiem Peipusa ezera zivju gājušas bojā karstuma dēļ.
Vietējais iedzīvotājs Arsenijs Karimovs sociālajā vietnē Facebook publicējis vairākas fotogrāfijas, kurās redzams Peipusa ezera krasts, kas klāts ar mirušām zivīm – asariem, ķīšiem un citām sugām.
Hidrobiologi skaidro, ka zivju masveida nāves cēlonis ir lielais karstums. Nāve pārsvarā iestājas agrajās rīta stundās, kad ūdensaugos vēl nav sācies fotosintēzes process un zivīm sāk pietrūkt skābekļa.
Igaunijas Dabaszinātņu universitātes doktors Pēters Negess (Peeter Nõges) norāda, ka izšķirošais faktors ir karstuma ilgums. Negess skaidro: ja karstums ilgst dienu vai divas, tad zivīm nekāds kaitējums nerodas. Taču situācija kļūst bīstama, ja svelme ilgst nedēļu vai ilgāk, kā tas ir šovasar.
Arī Igaunijas Vides ministrija norāda, ka zivju masveida nāves cēlonis ir ilgstošais karstums. Speciālisti ir paņēmuši ūdens analīzes no Peipusa ezera, un līdz rezultātu publicēšanai peldēties ezerā nav ieteicams.