"SynotTip" Latvijas futbola virslīgas sezona ir aptuveni pusē. Pieci klubi saglabā gana labas izredzes cīnīties par čempionu titulu. Spēļu rezultāti un citas intrigas nedaudz aizēno faktu, ka šosezon biedrībai "Latvijas Futbola Virslīga" ir jauns valdes priekšsēdētājs - RFS kluba ģenerāldirektors Maksims Krivuņecs. TVNET aicināja virslīgas vadītāju uz interviju, lai apspriestu Latvijas futbola čempionāta nākotni - attīstības mērķus un uzdevumus.

TVNET: Daudziem varbūt ir piemirsies, ka biedrība "Latvijas Futbola Virslīga" ir neatkarīga no Latvijas Futbola federācijas (LFF). Kāda ir virslīgas atbildība un pienākumi?

M.K.: Virslīga ir profesionālu futbola klubu biedrība, kuru LFF deleģē rīkot Latvijas augstākās līgas čempionātu. Tā ir atsevišķa organizācija, kas nodarbojas ar maču rīkošanu un spēļu tiešraižu piegādi televīzijas un interneta skatītājiem. Tas ir virslīgas pamatmērķis.

Biedrība sastāv no 8 klubiem, kas piedalās virslīgā. Automātiski par biedriem kļūst arī 1. līgas klubi, kas iegūst tiesības startēt virslīgā (komandas, kas izkrīt, automātiski tiek izslēgtas). Struktūra - direktors Ainārs Dakša, galvenais palīgs Kārlis Dārznieks un valde ar četriem locekļiem - Romāns Lajuks, Olafs Saulriets, Uģis Bisenieks un es kā valdes priekšsēdētājs.

Virslīgas mērķis ir attīstīt futbolu Latvijā, sadarbojoties ar LFF. Piemēram, piedalīties licencēšanas procesā, norādīt LFF, kuri uzlabojumi ir nepieciešami – ne tikai infrastruktūrā, bet arī daži tehniskie nosacījumi translācijas piegādei, uzlabot klubu darbu ar līdzjutējiem un komunikāciju sociālajos tīklos.

Virslīga ir arī Latvijas futbolistu meistarības platforma. Pērn un šogad aptuveni 80%  Latvijas izlases sastāva veido virslīgas futbolisti. Virslīga ir viens no Latvijas futbola popularitātes avotiem. Mūsu mērķis ir arī palīdzēt jauniem spēlētājiem tikt līdz valstsvienībai – spēlējot virslīgā, viņiem uzmanību pievērš gan nacionālās izlases treneri, gan Eiropas klubi.

TVNET: Priekšsēdētāja amatā esi kopš pērnā gada nogales (27. decembra). Pagājis nedaudz vairāk par pusgadu. Kādas ir lielākās grūtības, ar kurām darbā esi saskāries?

M.K.: Pamatprodukts bija izveidots un sakārtots - spēles tika rīkotas. Mēģinām ieviest un pieturēties pie filozofijas - ja mūsu spēles ir produkts, tad gribam strādāt uz patstāvīgu produkta uzlabojumu.

Sākām ar televīziju. Kad tiku ievēlēts, beidzās sadarbības līgums ar "Sportacentrs.com TV". Pārrunājām iespējamās sadarbības. Kā mums liekas – izvēlējāmies labāko variantu ("Best4Sport TV"). Arī parakstījām jaunu uzlaboto līgumu ar mūsu ārzemju partneriem.

Mēģinājām ieviest jaunumus. Katrā kārtā ir "Top" spēle, pirms un pēc tās ir studija ar interesantiem cilvēkiem. Iepriekš bija problēma, ka virslīgai nebija savas mājas. Mēs noīrējām jaunas ofisa telpas, uzlabojām lietvedību.

Vēl viens solis bija uzlabot kvalitāti arī klātienē - mērķis ir ieviest UEFA standartus spēļu organizēšanā. "Top" mačos ir daži uzlabojumi - spēles sākam ar himnu, komandas laukumā iziet ar bērniem, izveidota arka ar mūsu logo. Tās ir mazas, bet ļoti svarīgas lietas, lai uzlabotu atmosfēru klātienē un bildi televīzijā.

Katrs valdes loceklis ir ar savu pieredzi - Olafs Saulriets ir mārketinga speciālists, Uģis Bisenieks daudz strādājis ar Latvijas Universitātes basketbola un futbola komandām, Romāns Lajuks ir spēcīgs reglamenta, federācijas un tiesnešu jautājumos. Es vairāk esmu iesaistījies ar savu biznesa pieredzi - finanšu stratēģisku domāšanu.

TVNET: Kā veidojas virslīgas sezonas budžets? Vai vari atklāt, kāds ir tā apmērs?

M.K.: Klubi nemaksā mums dalības maksu, kā tas bija agrāk. Virslīgas budžeta primārie avoti ir sponsori. Ģenerālsponsors dod apmēram 40% no kopējā budžeta. Otrs svarīgākais ienākumu avots ir televīzijas translāciju pārdošanas tiesības ar ārzemju partneriem - uzņēmums pērk tiesības translēt mūsu čempionāta spēles ārzemēs televīzijā un internetā. Mums ir arī neliels atbalsts no LFF, kas palīdz apmaksāt translācijas, nodrošina "Instat" statistikas servisu, ko nodrošinām klubiem par brīvu. Tad ir vairāki tehniskie partneri, kas palīdz ar kādu barteru, nelielām summām. Piemēram, jaunais tehniskais partneris "Storent" palīdz izvietot torņus filmēšanai katrā stadionā. Pirmo gadu esam mainījuši translāciju sistēmu - rādām futbolu ar skatu uz tribīnēm, nevis no tribīnēm. "Top" mačus filmējam ar 5 kamerām, pērn visas spēles tikai ar divām.

Sezonas budžets ir konfidenciāla informācija. Mēs savā starpā konkurējam ar citu sporta veidu līgām. Sponsoru tirgus ir ļoti mazs, tāpēc ar partneriem vienojāmies, ka nevaram šādu informāciju izpaust.

TVNET: Pirms šīs sezonas tika noslēgts 2+1 gadu līgums ar "Best4Sport TV". Ko liecina reitingi?

M.K.: Reitingi liecina, ka šis bija solis pareizajā virzienā. Mums krietni palielinājies skatītāju skaits, tikai tamdēļ, ka mainījām distribūcijas kanālu. Statistika liecina, ka mums vidēji ir vairāk nekā 150% skatītāju pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Biju pārsteigts par maču "Liepāja"/"Mogo" pret "Latvijas Universitāte"/"Metta" - skaitot kopā ar atkārtojumiem, spēli paskatījās 43 000 skatītāju. Salīdzinot ar LTV7, kas ir nacionālās apraides kanāls, translēto Pasaules kausu – ja nemaldos, 183 000 skatītāju bija populārākā spēle. Tātad vairāk nekā 20% no kopējās Pasaules kausa auditorijas skatās arī virslīgu. Tie ir labi rādītāji. Mūsu mērķis ir, lai vidēji tāds skaits skatītos visas spēles.

Svarīgi, ka mūsu partneris arī ir tendēts uz attīstību un auditorijas audzēšanu. Tādā veidā augam kopā, tāpēc mums ir ilgtermiņa plāni. "Best4Sport TV" pozicionē sevi kā vienu no stiprākajiem spēlētājiem sporta translāciju tirgū. Viņi ir ļoti pretimnākoši, grib attīstīt produktu un čakli strādāt pie uzlabojumiem. Jāsaprot, ka viņiem nebija pieredzes futbola filmēšanā un šeit ir sava specifika. Ceru ka līdz sezonas beigām kļūdu vispār nebūs. Mūsu partneru un mūsu pašu pieredze, cerams, ļaus kļūt par skatītāko sporta līgu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Latvijā televīzija pagaidām ir galvenais distribūcijas kanāls. Pasaulē ir stipras tendences sporta translācijas nodrošināt sociālajos tīklos. "Facebook" šogad samaksāja 200 miljonu britu marciņu, lai rādītu Anglijas premjerlīgu Āzijas reģionā, "Amazon" nopirka tiesības uz Ziemeļameriku. Parādās arvien jaunas platformas. Esam spēruši soli arī šajā virzienā, pārraidot spēles OTT (Over the top) platformā - kā tas ir "Lattelecom" veidotajā "Shortcut", lai varētu skatīties futbolu ērti gan datorā, gan mobilajā telefonā, gan planšetē. Domāju, ka piecu gadu laikā arī Latvijā notiks pārmaiņas, ka cilvēki arvien vairāk televīziju skatīsies datoros, planšetēs, mobilajos telefonos.

Ja paskatāmies Lietuvas piemēru, tur viņiem jau bija šī pieredze. Viņi mēģina futbolu rādīt sociālajos tīklos. Gandrīz katru mēnesi sazināmies ar Lietuvas līgas vadītājiem, runājam par reitingiem. Patīkami, ka viņi novērtēja mūsu "Top" spēļu studiju un arī grib tādu ieviest.

Maksims Krivuņecs

FOTO: Maksims Krivunecs/Facebook

TVNET: 2016. gadā tika noslēgts līgums ar ģenerālsponsoru "SynotTip". Pēc šīs sezonas vienošanās beidzas. Nākamsezon būs jauns partneris?

M.K.: Jā, pēc sezonas vienošanās beidzas. Uzņēmums ļoti palīdzēja attīstīt virslīgu. Varu apstiprināt, ka pārrunas ar jaunu ģenerālsponsoru ir fināla stadijā. Drīzumā sāksim strādāt pie zīmola veidošanas.

TVNET: Runājot par līdzjutējiem stadionā. Vai apmeklētāju skaitā ir pieaugums? Kādi darbi jāpaveic, lai līdzjutēji uz spēlēm nāktu vairāk?

M.K.: Kā jau teicu, mūsu produkts ir spēle. Mums jāuzlabo kvalitāte. Nedomāju pašu spēli, tai ir savs sižets un mēs nevaram to ietekmēt. Es domāju to visu, kas notiek apkārt laukumam - kā aprīkoti stadioni. Veikti uzlabojumi komercreglamentā, šogad no klubiem pieprasām vairāk - darbs ar līdzjutējiem, imidžs, stadionu aprīkojums. Mēģinām saprast, kādā jomā klubiem pietrūkst pieredzes, kā uzlabot līdzjutējiem atmosfēru stadionā, neizmantojot lielus līdzekļus. Šeit lielu darbu paveic Ainārs Dakša, kurš regulāri tiekas ar klubiem, apmeklē 90% spēļu.

Gan "Liepāja"/"Mogo", gan RFS, gan "Riga" savas mājas spēles šogad organizē augstā līmenī – izvietotas kafejnīcas, papildu pasākumi, klubi sāk vairāk strādāt ar līdzjutējiem, ir talismani. Klubi jau paši savā starpā konkurē ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā, cīnoties par uzmanību. Klubiem jādefinē un jāstrādā ar saviem atbalstītājiem. Ja tiek izprasts, kādi ir kluba līdzjutēji, tad var labāk sagatavoties un palielināt auditoriju. Runājot par skaitļiem, līdzjutēju vidējais apmeklējums stadionos palielinājies par 15%.

Dažus procesus gribam centralizēt, jo saprotam, ka katrs klubs atsevišķi nav tik efektīvs kā virslīga. Piemēram, biļešu tirgošana – virslīga var organizēt, ka visiem klubiem biļešu tirdzniecība notiek vienā platformā ar kopīgu dizainu. Dažiem klubiem pietiek mārketinga cilvēku, dažiem ne. Arī citu servisu nodrošināšana, piemēram, ēšana klātienē un alus tirgošana. Centralizēti varam atrast stratēģiskus partnerus. Mums ir ļoti svarīgi uzlabot līdzjutējiem apstākļus. Klubiem tas palīdzētu.

TVNET: Ko vēlaties uzlabot virslīgas mājaslapā? Patlaban tur ir pamatinformācija – galvenie jaunumi, turnīra tabula, labākie vārtu guvēji, foto un video sadaļa.

M.K.: Mūsu mājaslapa patlaban neatbilst modernajiem standartiem sporta jomā. Jaunas mājaslapas izgatavošana ir viena no tēmām, par kuru esam runājuši ar jauno ģenerālsponsoru. Vēlamies izvietot informāciju par spēlētājiem, klubiem, bagātīgāku statistiku. Statistikas pietrūkst, jo nerunājam par analītiku.

Pirms sāku strādāt RFS klubā, es pats futbolu skatījos savādāk. Skatījos kā vidējais līdzjutējs, vairāk emocionāli. Kad sāku runāt ar treneriem un sporta direktoriem, skatīties, kā notiek treniņprocess, vairāk iedziļinos niansēs - kādi spēlētājiem spēles laikā ir uzdevumi, kāda ir stratēģija, kā notiek gatavošanās spēlei. Ja mums ir tāda informācija, mēs pavisam citādāk skatāmies futbolu. Nākotnē viena no primārajām lietām – mēs gribam ražot analītisko saturu, tāpēc jāpalielina cilvēku resursi. Šobrīd mēs ražojam spēli, bet futbols ir arī apkārt. Ja viss izdosies, mēs varētu pamēģināt uztaisīt arī kādu "Fantasy" līgu. Pasaulē tas jau sen strādā - vari savākt savu komandu ar saviem mīļajiem futbolistiem, uzvarēt sezonā, cīnoties ar saviem draugiem un citiem līdzjutējiem. Mums vajag mājaslapu uztaisīt vairāk interaktīvu, kā arī turpināt uzlabot materiālus sociālajos tīklos.

TVNET: Lai būtu "Fantasy" līga, jābūt pieejamai statistikai gan par vārtsargiem, gan par uzbrucējiem utt.

M.K.: Protams. Mums ir sadarbība ar "Instat", kas piegādā visu statistiku. Tomēr mājaslapai un televīzijai tas ir mazliet atsevišķs produkts un maksā papildus. Jau šobrīd sezonas vidū varam teikt, ka esam savākuši budžetu nākamajām divām sezonām, lai saglabātu esošo līmeni. Mums vēl ir laiks pastāstīt jaunajiem partneriem, ko gribam sasniegt, lai uzlabotu statistikas materiālus gan mājaslapā, gan televīzijā. Mēs redzam, ka mums pietrūkst televīzijas studijā statistikas analīzes. Pēc spēlēm "Instat" atsūta statistikas materiālus par spēli, par kārtu, par komandām, par čempionātu. Tie ir klubu materiāli.

 

The UEFA President, Aleksander Čeferin, visit to 🇱🇻 #uefa #lff #SynotTipVirslīga #riga

A post shared by Maksims Krivunecs (@m_krivunecs) on

TVNET: Tuvākajā nākotnē 8 komandas ir optimālais skaits virslīgā? (Lietuvā 8, Igaunijā 10.)

M.K.: Ja ņemam Igaunijas piemēru, viņiem premjerlīgā spēlē gan profesionālas, gan pusprofesionālas komandas. Starpība ir liela, mēdz būt rezultāti 5:0, 6:0, 7:0. Mums svarīgi saprast - vai komandu skaita palielinājums uzlabos arī čempionāta kvalitāti, konkurenci ne tikai turnīra tabulas augšdaļā, bet arī lejasdaļā - cīnīšanās par izdzīvošanu jeb palikšanu virslīgā arī ir interesanta. Ja mums ir klubi 1. līgā, kuri var nodrošināt stabilu darbību, kuri var spēlēt visu sezonu virslīgā, tad, protams, esmu par to, ka mums virslīgā ir vairāk komandu no dažādām pilsētām. Tad mums būtu čempionāts patiešām valsts mērogā, ietverot visus reģionus - ceru, ka varētu pievienoties gan Tukums, gan Rēzekne, gan Daugavpils. Tās ir lielas pilsētas, kas čempionātu padarītu interesantāku. To var izmantot, lai attīstītu reģionus, - stāstīt par pilsētām, tūrisma vietām. Līdzjutēji tagad vairāk sāk doties līdzi komandām uz izbraukuma spēlēm. Klubi paši sāk organizēt izbraukumus. Strādājot ar pašvaldībām, pilsētu pārstāvjiem, varam vēl papildus pievērst uzmanību, kādas vietas ir Latvijā - gan kultūrā, gan vēsturē. Ar futbolu to var īstenot. 10 komandas - vairāk spēļu, vairāk intrigu, vairāk par ko runāt. Tas ir papildu darbs mums un LFF. Arī ir papildu nosacījumi - katram klubam jābūt jauniešu akadēmijai un pareizai struktūrai. Tam vajadzīgi naudas resursi, cilvēkresursi. Ja tāda iespēja radīsies, mums vajag iet šajā virzienā.

TVNET: Kā veicināt klubu stabilitāti un virslīgas sportiskā līmeņa pieaugumu?

M.K.: Čempionāta kvalitāte un konkurence aug. 5 gadu laikā mums ir 3 čempioni - Jūrmalas "Spartaks", "Liepāja", "Ventspils", 10 gadu laikā 6 čempioni - "Skonto", Daugavpils "Daugava", "Liepājas Metalurgs". Tikmēr 10 gadu laikā Anglijā ir tikai 4 čempioni, Vācijā, Spānijā un Itālijā katrā pa 3 čempioniem. Tātad mums 5 klubi cīnās par augstākajām vietām. Tas ir ļoti labi, tā ir mūsu priekšrocība, jo katra spēle ir ļoti svarīga.

Mēs esam vienīgais čempionāts, kurā Eiropas Savienības valstu spēlētājiem ir ārzemnieku statuss. Spēlē ir leģionāru limits – 5 laukumā var būt ārzemnieki, 6 jābūt ar Latvijas pasi. Lietuvā tādu nosacījumu nav. Igaunijas līgā 36 spēlētāji jeb 15% ir ārzemnieki, bet Lietuvā ir 41% leģionāru, Latvijā 35%.

Grūti spriest par mūsu klubu konkurētspēju pēc virslīgas, tāpēc jāskatās Eirokausi. Igaunijas klubi izkrita pirmajā kārtā, spēlējot pret apmēram tāda paša līmeņa čempionātu komandām (Islande, Bosnija un Īrija). Lietuvā otrādi – "Sūduva" un "Žalgiris" vēl turpina cīņu. Tie abi ir klubi ar visvairāk leģionāriem. "Riga" labi nospēlēja pret Sofijas CSKA, "Ventspils" pret Bordo "Girondins", "Spartaks" pret Belgradas "Crvena Zvezda". Tie ir pazīstami klubi Eiropā. Mūsu infrastruktūra neļauj parādīt tādu futbolu kā Francijā, taču 15 000 skatītāju stadionā rezultāts 1:2... vai varam teikt, ka tā ir liela starpība? Protams, mūsu klubi spēlē no aizsardzības pret šādām komandām. Arī Francijas līgā daži klubi pret Bordo spēlē no aizsardzības. Pašas spēles kvalitāte bija laba. Tāpēc varu teikt, ka mūsu čempionātā viss ir kārtībā - komandas ir konkurētspējīgas. Diemžēl ir negatīvs fons, jo bieži virslīga tiek saistīta ar Latvijas izlasi, jo 80% spēlētāju valstsvienībā ir no virslīgas. Ja izlase slikti nospēlē, tad rodas priekšstats, ka virslīgas čempionāts ir vājš.

Ja skatāmies naudas ziņā, Lietuvas klubi Eirokausos jau nopelnījuši par 1,5 miljonu eiro vairāk nekā Igaunijas komandas. Tās ir investīcijas Lietuvas futbolā, viņi arī tērē naudu infrastruktūrā, futbolistos, tehnoloģijās, aprīkojumos. Ja salīdzinām ar citiem sporta veidiem, tikai futbolam ir tādas naudas summas. Latvijas hokeja līga ir pusprofesionāla, basketbolā klubiem ir grūti savākt naudu, lai normāli nospēlētu sezonu. Mums 4 no 8 komandām spēlē Eirokausos, tas ir milzīgs stimuls klubiem, lai tiktu pie šīs naudas un reinvestētu to tālākiem rezultātiem. Tas ir mūsu mērķis ar LFF - uzlabot investīciju klimatu Latvijas futbolā.

TVNET: Kā ir ar šīm Eirokausu prēmijām, vai jūs kopā ar LFF varat sekot līdzi, kā klubi tās apgūst? 2009. gadā "Ventspils" tika pie 3,6 miljoniem eiro, "Spartaks" šogad ticis pie 1 miljona eiro.

M.K.: Mums tādu resursu nav, lai precīzi sekotu līdzi klubu tēriņiem, bet domāju, ka LFF jābūt tādam uzdevumam. Šo naudu nevar novirzīt kaut kur tāpat vien. Eirokausi nesedz visas izmaksas. Jā, "Spartaks" nopelnīja vairāk nekā 1 miljonu, varbūt sezonas beigās būs kaut kāda peļņa. Varbūt tad varēs reinvestēt. Tā ir biedrība, bezpeļņas organizācija, tāpēc vajadzēs reinvestēt. Protams, ir dažas shēmas... tomēr sezonas sākumā klubiem jāsūta uz LFF attīstības plānu, naudas plūsmas plānu. Federācijai jāskatās, kā klubi iztērē šo Eirokausu naudu. UEFA dod naudu, lai attīstītu futbolu, nevis lai klubi gūtu peļņu. Visi mūsu klubi ir bezpeļņas organizācijas. Domāju, ka komercreglamentā varam ieviest klubiem apbalvošanu par labāko mārketinga stratēģiju, labāko spēļu organizēšanu. Tas ir labs solis, lai klubiem būtu prestižs un motivācija investēt un sacensties ne tikai laukumā, bet arī organizēšanā.

TVNET: Kā varētu veicināt to, ka Latvijas jaunie futbolisti no virslīgas biežāk pārceltos uz Eiropas spēcīgākām līgām, piemēram, kā Roberts Uldriķis uz Šveici?

M.K.: Domāju, ka optimālais variants būtu tāds, ka 50% Latvijas izlases futbolistu spēlē virslīgā, bet 50% sevi pierāda Eiropā spēcīgākos čempionātos. Mums daudzi jaunieši ir jau vadošo līgu klubu sistēmās – Gelzenkirhenes "Schalke 04" (Jānis Grīnbergs, iepriekš arī Andrejs Cigaņiks), Vesthemas “United” (iepriekš bija Rihards Matrevics, tagad pārcēlies uz “Barnet”), “Parma” (Kristaps Zommers). Viņiem čakli jāstrādā un sevi jāpierāda.

Palielināt konkurenci virslīgā var ar leģionāriem. Lai to izdarītu, klubiem vajadzīgs lielāks budžets, tādējādi būtu iespējams spēlētājus iegūt plašākā tirgū. Tāpat ir izdarāms dabīgs process kā Lietuvā - daži spēlētāji no virslīgas, kuri nespēja konkurēt, pārgāja uz 1. līgu. Ja nemaldos, pagājušajā gadā divi spēlētāji pat bija izsaukti no 1. līgas uz Lietuvas izlasi. Mums tāda precedenta nebija. Tādā veidā krietni palielinājās līmenis gan virslīgā, gan 1. līgā.

Vidējais vecums spēlētājiem virslīgā ir apmēram 25-26 gadi. Tādai mazai līgai šis skaitlis ir ļoti augsts. Ja paskatāmies Serbijas vai Horvātijas līgas - no kurām talantīgi jaunie spēlētāji pārceļas uz labākiem čempionātiem - tur vecums ir 23-24 gadi. Tur komandas nebaidās piesaistīt jauniešus, lai dabūtu rezultātus. Mūsu klubiem īsti tā nav - vienīgi Liepājai redzu, ka jaunieši tiek iekļauti pamatsastāvā. Atsevišķs stāsts ir "Metta", kurai ir tāda sistēma - izaudzināt jaunos, bet pēc tam ir ļoti grūti viņus noturēt, jo citi Latvijas klubi spēlētājus pārpērk. Dažreiz šie jaunie pēc tam netiek sastāvā, nespēlē, un pēc tam ir grūti atjaunot karjeru.

Domāju, ka nolikumā mēs varētu ieviest nosacījumu, ka vairāk jāspēlē U-21 spēlētājiem. Piemēram, Kiprā ir tāda sistēma – jālaiž vietējie spēlētāji laukumā, citādi klubi maksā sodu, un šo naudu federācija izmanto jauniešu attīstībā. Jābūt pareizai sistēmai, kas strādās mūsu apstākļos. Varam skatīties uz Islandes piemēru, bet jāsaprot, ka tur bija valsts programma, katram bērnam puskilometra attālumā nodrošinot laukumu.

Stāsti par jaunajiem spēlētājiem, kuri pierāda sevi virslīgā, ir ļoti labi - astoņpadsmitgadīgs puisis iesit 10 vārtus, nobrendot, pastāstīt par viņu ar analītiku, par viņa dzīvi, karjeru. Tas ir interesantāk nekā par spēlētāju, kurš jau 10 gadus spēlē virslīgā. Mūsu čempionātā treneri mainās ļoti bieži, dažreiz finanšu spējas neļauj gaidīt rezultātu, tāpēc gribas to sasniegt uzreiz. Treneriem gribas izmantot pēc iespējas labākus spēlētājus. Jaunieši ir spēlētāji, kuri nav stabili - vienu maču nospēlē labi, otru slikti. Vecāki spēlētāji ir stabilāki. Ja visiem būs vienādi nosacījumi, klubi būs spiesti izmantot jaunos spēlētājus.

TVNET: Totalizatoru ēna visu laiku futbolam vilkusies līdzi. Vai tā joprojām ir problēma, tā sagādā grūtības sarunās ar sponsoriem?

M.K.: Tā ir ļoti liela problēma futbolā. Kad sāku runāt ar partneriem, uzreiz teicu, ka darīšu visu, lai tādi stāsti neatkārtotos. Tas ir ļoti svarīgi. Tas draud gan virslīgas, gan partneru imidžam. Statistika ir tāda - šķiet, ka kopš 2006. gada Latvijā un Lietuvā tika likvidēti apmēram 26 klubi. Tas ir ļoti daudz. Daži arī saistībā ar totalizatoriem. Domājam, kā uzlabot šo situāciju. Mēs uzrakstījām pieteikumu pievienoties Eiropas līgu asociācijai, kas strādā cieši ar UEFA - tajā ir visas Top 25 līgas. Šā gada oktobrī arī mēs varēsim pievienoties un izmantot pieredzi, kā uzlabot čempionātu - arī izslēgt totalizatoru problēmas.

Klubi reizēm apsola algas apmēru, bet tad nemaksā - spēlētājiem ir ģimenes, viņi ir spiesti nodarboties ar spēļu rezultātu manipulāciju. Ja nebūs tādas problēmas, tad būs vieglāk - klubiem jārūpējas par spēlētājiem, savu imidžu. Mums kopā ar LFF vajag attīstīt cilvēkus - pirmkārt klubu menedžmentā. Vajag apmācīt cilvēkus, kuri jau strādā futbolā, ne tikai piesaistīt jaunus resursus. Palīdzēt klubiem izveidot struktūru, nepieļaut, ka netiek izpildītas saistības ar spēlētājiem. Tomēr, pat pie labākās sistēmas, neviens nekad nebūs pasargāts no negodprātīgiem cilvēkiem. Vienmēr ir cilvēciskais faktors. Jāstrādā ar klubiem, lai saprot, ka reputācija ir svarīga, lai piesaistītu sponsorus - ja tādu nebūs, klāsies grūtāk un dārgāk.

Šī būs mana pēdējā sezona RFS klubā. Nav pareizi, ka pastāv interešu konflikta risks. Tas sezonas sākumā radīja problēmas dažādos jautājumos. Es varēšu vairāk laika veltīt virslīgai. Mēs tagad izveidojām stipru komandu, 100% strādāsim līgas labā, palielināsim iekšējo efektivitāti. Varēsim vairāk strādāt ar sponsoriem, palielināt budžetu, cilvēkresursus.

TVNET: Kopš pavasara ir jauna LFF vadība. Kā sastrādājaties?

M.K.: Pirmsvēlēšanu periods bija laiks, kad mēs nezinājām, kā rīkoties. Nebija komunikācijas vajadzīgajā līmenī. Bet tagad esam čakli sākuši strādāt kopā. Man ļoti patīk, ka Kaspars Gorkšs un Edgars Pukinsks saprot, ka virslīga ir ļoti svarīgs futbola popularitātes avots. Tagad mums katru mēnesi ir tikšanās, kurās apspriežam, kā uzlabot čempionātu. Tagad jautājums – kādā virzienā iesim? Es redzu šo ceļu, kā varam attīstīties. Mēs paši sev kritērijus un mērķus paaugstinājām, tāpēc arī prasām vairāk no LFF.

Tagad ir ļoti labs laiks mums visiem savākt kopā spēkus un līdzekļus. Latvijas futbolā ir daudz jaunumu – tas negatīvais fons sakarā ar izlases rezultātiem un LFF prezidenta vēlēšanām ir pagātnē. Latvijas izlasei ir jauns treneris, zīmols un vīzija, virslīgai - jauna vadība un ģenerālsponsors. Nav jābaidās teikt, ka vēlamies kļūt par populārāko līgu Baltijā. Jābūt augstiem mērķiem, lai tādus sasniegtu.

Nesen atbraucu no Itālijas. Tur, man liekas, ar katru cilvēku var runāt par futbolu, piemēram, restorānā ar oficiantu to varētu darīt visu dienu. Mums ir grūtības atrast cilvēkus studijai, bet tur visi ir eksperti. Viņiem ir tik daudz apzīmējumu futbolistu lomām un pozīcijām laukumā – fantasista (spēlētājs ar kreatīvu darbību), regista (saspēles veidotājs) utt. Visās vietās ir ziņas par futbolu. Gribu ko līdzīgu arī Latvijā. Lai mēs visos medijos varētu redzēt jaunumus par futbolu, lai cilvēkiem būtu interesanti apspriest jaunumus gan pirms, gan pēc spēlēm. Vairāk jāstāsta par spēlētājiem un klubiem, lai cilvēkiem būtu interesanti nākt uz stadioniem un arī skatīties spēles televīzijā – Rīgas derbijus, Kurzemes derbijus.

Itālijā cilvēkiem ir iespējams saņemt šādu interesantu informāciju – lasa avīzes, žurnālus, ziņu portālus un sociālos tīklus, klausās radio un skatās televīziju. Ja mēs efektīvi izmantosim šos kanālus, arī pie mums pieaugs interese par futbolu. Atceros 2003. gadu, kad "Skonto" stadionā Māris Verpakovskis iesita vārtus mačā pret Turcijas izlasi. Iznākot no stadiona, cilvēki apskāvās, ar mašīnām signalizēja, vicināja karogus. Mēs mīlam sportu, mīlam futbolu. Sports ir daļa no nacionālās identitātes. Ja kādā sporta veidā esam labāki par citu valsti, aug mūsu pašapziņa. Tas ir ļoti svarīgi. Attīstot virslīgu, mēs attīstām futbolu, nacionālo izlasi un paši savu identitāti. Tieksimies piepildīt savus mērķus – rādīsim futbolu, stāstīsim par to, izmantosim analītiskus materiālus. Domāju, ka cilvēkiem tas patiks.