Peipusa ezera krastos neredz galu beigto zivju "vilnim"

Ivars One un Mareks Kulamagi piedalās Kauksi un Alajes pludmaļu tīrīšanā. Viņi saka, ka kādu laiku beigto zivju Peipusa krastā palicis mazāk. Viņi uzskata, ka diez vai situāciju uzlabojis noteiktais zvejas aizliegums - drīzāk mainījies vēja virziens. 

Zvejošanas aizliegums bija spēkā līdz šīs nedēļas sākumam, taču jau pagājušajā nedēļas nogalē ezera krastos no jauna tika izskalotas beigtās zivis, turklāt vēl lielākos daudzumos nekā pirms tam.

Domājams, ka ezers ir pilns nobeigušos zivju, ko vējš un viļņi laiku pa laikam iznes krastā.

"Pagājušajā nedēļā mirušo zivju bija mazāk, bet brīvdienās bija spēcīgs vējš un viļņi atkal iznesa krastā zivis," stāsta Kulamagi.

Viņš piebilda, ka aizlieguma laikā esot ezerā redzējis zvejas laivas. Ko zvejnieki tur darījuši, viņš nemācēja teikt.

Fakts, ka Peipusa ezera krastā tiek izskalotas beigtas zivis, nav pārsteidzošs, jo tas notiek katru gadu. Taču šogad periods, kurā tas notiek, ir ilgāks nekā parasti. 

Hidrobiologi pirms divām nedēļām skaidroja, ka zivju masveida nāves cēlonis ir lielais karstums. Nāve pārsvarā iestājas agrajās rīta stundās, kad ūdensaugos vēl nav sācies fotosintēzes process un zivīm sāk pietrūkt skābekļa.

Igaunijas Dabaszinātņu universitātes doktors Pēters Negess norāda, ka izšķirošais faktors ir karstuma ilgums. Negess skaidro: ja karstums ilgst dienu vai divas, tad zivīm nekāds kaitējums nerodas. Taču situācija kļūst bīstama, ja svelme ilgst nedēļu vai ilgāk, kā tas ir šovasar. 

Arī Igaunijas Vides ministrija norāda, ka zivju masveida nāves cēlonis ir ilgstošais karstums. Speciālisti ir paņēmuši ūdens analīzes no Peipusa ezera, un līdz rezultātu publicēšanai peldēties ezerā nav ieteicams.