Fundamentāli jautājumi un atbildes par Baltijas ceļu

FOTO: Reuters/ScanPix

Šodien, 23. augustā, aprit 29 gadi, kopš, demonstrējot vienotību un alkas pēc brīvības, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Kamēr gan cilvēki, kas piedalījās šajā iespaidīgajā akcijā, gan deviņdesmito gadu un vecākās paaudzes šo notikumu atceras vai vismaz ir informētas par tā norisi, jēgu un sekām, jaunākās paaudzes pārstāvji bieži vien neziņā rausta plecus. Tieši tāpēc nenāks par ļaunu atgādināt pamatlietas, kas saistītas ar 1989. gada 23. augustā izveidoto akciju.

Kāpēc norisinājās Baltijas ceļš?

1940. gadā Baltijas valstis, iepriekš vienojoties ar nacistisko Vāciju par Eiropas sadali, okupēja Padomju Savienība. Vienošanās jeb Molotova—Ribentropa pakts tika parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā un bija pilnīgi slepens.

20. gadsimta 80. gadu beigās Molotova-Ribentropa pakta sekas Baltijas valstīs joprojām bija smagi jūtamas, tomēr PSRS joprojām noliedza pakta eksistenci, apgalvojot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājās brīvprātīgi.

1989. gada 23. augustā, piecdesmitajā pakta parakstīšanas gadadienā, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji pieprasīja atzīt Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un nekavējoties atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

FOTO: Reuters/Scanpix

Kā norisinājās Baltijas ceļš?

Pēc ziņu aģentūras “Reuters” sniegtajiem datiem, 1989. gada 23. augusta akcija kopumā pulcēja 700 tūkstošus cilvēku Igaunijā, 500 tūkstošus cilvēku Latvijā un 1 miljonu cilvēku Lietuvā. Savukārt PSRS oficiālā informācija, ko sniedza ziņu aģentūra “TASS”, ir tāda, ka akcija pulcēja 300 tūkstošus cilvēku Igaunijā un 500 tūkstošus cilvēku Lietuvā. Savukārt par Latviju informācija netika publicēta. Konkrētus skaitļus ir grūti aplēst atšķirīgu informācijas avotu dēļ.

Baltijas ceļa solidaritātes demonstrācijas akcijas tai laikā norisinājās arī Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un daudzviet citur pasaulē.

FOTO: Yuryi Abramochkin/Scanpix

Kādos apstākļos norisinājās Baltijas ceļš?

Kopš Baltijas valstu iekļaušanas PSRS sastāvā 1940. gadā, tās iedzīvotāji bija spiesti dzīvot Padomju Savienības komunistiskās partijas ēnā, kad bija aizliegta jebkāda domas un vārda brīvība. 1986. gadā partija ieviesa tā saucamo "Glasnostj" jeb atklātības reformu, kas paredzēja cenzūras vājināšanu, kā arī informācijas barjeru izbeigšanu Padomju Savienībā. Rezultātā jaunradītās publiskās organizācijas daudz brīvāk varēja paust savus viedokļus par pastāvošo kārtību.

Baltijas ceļš bija lielākā un nozīmīgākā kampaņa, kas bija mērķēta uz neatkarības atjaunošanu, tomēr tā nebija pirmā. 1986. gada 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā tika pieminēti 1941. gada deportāciju upuri. Īsi pēc tam bijušie politieslodzītie no Baltijas valstīm vienojās par kopīgu atceres pasākumu 23. augustā visās Baltijas valstīs.

1987. gada 23. augustā Viļņas, Rīgas un Tallinas ielās demonstrācijās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku. Demonstrācijas Tallinā pagāja mierīgi, tomēr Rīgā un Viļņā izcēlās konflikti, kas beidzās ar simtiem cilvēku arestu.

1988. gada 23. augustā nacionālās kustības izveidoja atceres kampaņu, pulcējot vairākus desmitus tūkstošus cilvēku. Baltijas atmoda no dažu entuziastu rosinātas kustības kļuva par kustību, kas vienoja trīs valstu iedzīvotājus.

FOTO: Yuryi Abramochkin/Scanpix

Kādas bija Baltijas ceļa sekas?

Lielākais akcijas sasniegums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju protesta akcijas priekšā un savu pagātnes noziegumu atzīšana. PSRS beidzot atzina Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas bija pirmais solis uz visu trīs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Baltijas ceļš piesaistīja vispasaules uzmanību trīs mazu valstu cīņai par savu neatkarību. Tā deva iedvesmu un jaunus spēkus pasaules demokrātiskajām kustībām un bija pozitīvs piemērs citām pasaules valstīm, kas cīnās par savu neatkarību, kā arī tā rosināja Vācijas atkalapvienošanās procesu.

Baltijas ceļš pierādīja to, ka ticība demokrātiskajām idejām var vienot Baltijas valstu iedzīvotājus. Brālības sajūta, vienotība un kopīgs mērķis, ko stiprināja šī akcija, kļuva par nozīmīgu spēku, kas vainagojās ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Uz augšu