Vairums rietumnieku jauc geišas ar prostitūtām. Tie, kas orientējas japāņu kultūras niansēs, labi zina, ka geiša nav sinonīms vārdam prostitūta.
Geiša ir sieviete, kas apmācīta mūzikas, dejas un izklaides mākslā. Japāņiem vārds geiša apzīmē “māksliniecisku personu”. Mūsdienās geišas ir sievietes, kas daudzus gadus ir apguvušas mākslu skaisti rakstīt, spēlēt mūzikas instrumentus, dziedāt, dejot utt. jeb būt perfektai namamātei vīriešu sabiedrībā. Pastāv uzskatas, ka geiša ir sievietes ideāls vīriešu versijā. Vismaz japāņu vīriešu.
Geišas meikaps, matu kārtojums, apģērbs un manieres tiek pasniegtas, lai rosinātu vīriešu fantāziju par perfektu sievieti. Japānā vīrieši maksā milzu summas, lai geiša īstenotu jebkuru viņa vēlmi.
Vai gandrīz jebkuru Vairums rietumnieku jauc geišas ar prostitūtām. Tie, kas orientējas japāņu kultūras niansēs labi zina, ka geiša nav sinonīms vārdam prostitūta. Patiesa geiša attaino tādu kā neaizsniedzamu un neiegūstamu sievietes perfekciju. Kad japānu vīrieši uzaicina geišu izklaidēt viņus kādā pasākumā, seksuālām attiecībām tur nav vietas. Geiša izklaidē dziedot, dejojot, stāstot un runājot, laipni koķetējot. Viņa spēj pilnvērtīgi iesaistīties sarunās par politiku tikpat viegli, kā māk izskaidrot “dzeršanas spēles” noteikumus. Savulaik japāņu sievām netika ļauts apmeklēt saviesīgus pasākumus kopā ar vīriem, neatkarīgi no stāvokļa sabiedrībā. Vienīgās sievietes, kas izklaidēja publiku minētajos pasākumos, bija geišas.
Vēsture Cik zināms, sākotnēji geišas bija vīrieši. Galvenais iemesls tam bija stingrs noteikums, ka sieviete nedrīkst izklaidēt vīriešu sabiedrību. Šie vīrieši-geišas izklaidēja sanākušo publiku, paralēli uzstājoties ar mākslinieciskiem priekšnesumiem. Sākot no 18.gadsimta, Japānā parādās pirmās geišas sievietes.
Ir vairākās versijas, kas cenšas izskaidrot geišas izcelšanos 18.gadsimta Japānā. Viena no versijām ir šāda – kāda brīvo mākslinieču grupa pārņēma prostitūtu biznesu, piedāvājot saturiski kvalitatīvākus dziesmu un deju programmas vīriešu pasākumos.
Tā kā geišas darbs nebija saistīts ar bordeļiem, tad pēdējie sāka uztraukties par sava biznesa rentabilitāti. Tas pat nonāca tik tālu, ka Japānas lēmējvara savulaik pieņēma likumus, kas mēgināja notušēt un ierobežot geišu popularitāti. Ar likumu precīzi tika noteikts, cik ilgi un kurā vietā geiša drīkst strādāt, kāds apģērbs drīkst būt izmantots utt. Lai nodrošinātos pret to, ka geišas profesija atņem bordeļiem finanses, netika ļauts izsaukt vienu geišu uz pasākumu, bet tikai vairākas. Sākotnēji plānotie liegumi kļuva par geišas profesijas veicinātājiem.
19.gadsimta Japānā no valsts nabadzīgākajiem apgabaliem vecāki pārdeva savas meitas geišu mājām (okiya). 5-6 gadus vecas meitenes tika mācītas par geišām vairāk kā 10 gadu garumā. Mūsdienās, lai kļūtu par geišu, jaunās japānieties pēc pamatskolas beigšanas dodas uz geišu skolu, lai pēc vairāku gadu mācībām kļūtu par tādu. Jāpiezīmē, ka tikai neliels procents no jaunajām censonēm kļūst par sekmīgām geišām.