Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas dome vakar vienbalsīgi akceptēja pilsētas nākamā gada budžetu, kas, pēc mēra Aivara Aksenoka vārdiem, esot izcili sabalansēts gan nozaru, gan patēriņa un investīciju, gan attīstības un sociālo jautājumu griezumā. Opozīcija budžetā bija atradusi vairākas vājās vietas, īpaši uzsverot pārlieku mazu līdzekļu piešķiršanu pašvaldības dzīvojamo māju celtniecībai.
Opozīcijas frakcijas uz pēdējo sēdi bija sagatavojušas vairākus papildu priekšlikumus, kuru pieņemšana paredzēto budžeta deficītu palielinātu par pāris miljoniem latu. LSDSP frakcijas vadītājs Jānis Dinēvičs ierosināja piešķirt vairāk nekā 861 tūkstoti latu bezmaksas pusdienu nodrošināšanai pirmo un otro klašu audzēkņiem; "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ieteica atvēlēt aptuveni 100 000 latu pašvaldības iecelto namu pārvaldnieku darbības nodrošināšanai, "Dzimtenes" frakcijas šefs Modris Lujāns mudināja vēl papildus piešķirt 260 tūkstošus latu domes darbinieku algām, lai tās sasniegtu darba koplīgumā paredzēto 15% pieaugumu, un tamlīdzīgi.
Budžets pārlieku piesardzīgs
Valdošajai koalīcijai visus šos papildu ierosinājumus izdevās noraidīt - brīžiem gan tikai ar pāris balsu vairākumu. Kā valdošo vārdā uzsvēra TB/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis, neviens no minētajiem priekšlikumiem iepriekš domes Finanšu komitejā neesot izskanējis un "ir naivi cerēt, ka domes sēdē tiks pieņemti pienācīgi nesagatavoti priekšlikumi".
Jāteic gan, ka šo it kā novēloto priekšlikumu pieņemšana no finansiālā aspekta domei nekādas problēmas nevarētu sagādāt, bet, piemēram, brīvpusdienas pirmo klašu skolēniem viņu vecākiem ļautu ietaupīt kādus padsmit latus mēnesī uz vienu bērnu. RB jau rakstīja, ka domes budžets, neskatoties uz 8,7% jeb 25 miljonu latu deficītu, pašā sākumā tika plānots superpiesardzīgi. Salīdzinot ar šāgada budžetu tā pēdējā redakcijā, dome ieņēmumus ir iecerējusi palielināt tikai par 11 miljoniem latu (līdz 291 miljonam latu), bet izdevumus - par 7 miljoniem latu (līdz 317 miljoniem latu). Domājams, ka līdz ar to atkārtosies šāgada scenārijs - dome, sākotnēji pieņemot budžetu, bija paredzējusi tikai 241 miljona latu ieņēmumus, bet, prognozei straujā ekonomikas pieauguma dēļ pildoties ar uzviju, pēdējos budžeta grozījumos varēja "ielikt" jau 284 miljonu latu ieņēmumus.
Būs peldvietām, iekškvartāliem, kapsētām
Domes Finanšu departamenta vadītājs Kārlis Kavacs un mērs Aivars Aksenoks, prezentējot budžetu, uzsvēra vairākas jaunas pozitīvas lietas, kas tajā iekļautas. Pirmo reizi pašvaldības budžetā izveidotas programmas Rīgas peldvietu sakārtošanai, iekškvartālu ceļu uzturēšanai, kapsētu apsaimniekošanai. Ievērojamu līdzekļu palielinājumu - par 23% - esot piedzīvojusi izglītības nozare (bērnudārzu audzinātāju un auklīšu algu pielikumam, izglītības iestāžu remontiem utt.), par 26% - sociālā nodrošināšana. Pabalstu piešķiršanai maznodrošināto denacionalizēto namu īrniekiem šogad tiks atvēlēti kopumā 3,8 miljoni latu.
Dzīvokļus aktīvi nebūvēs
"Vai tik domes priekšsēdētājam jau nav izauguši spārniņi uz muguras," noklausoties visu iepriekšminēto, vaicāja LSDSP pārstāvis Jānis Karpovičs. Viņš uzsvēra, ka par budžetā paredzētajiem 2,2 miljoniem latu gada laikā pašvaldība var uzbūvēt tikai 65 jaunus dzīvokļus, bet pēc gaidāmās masveida denacionalizēto namu īrnieku izlikšanas dzīvokļu rinda var pieaugt par tūkstošiem cilvēku. "Visas partijas pirms vēlēšanām teica - ik gadu tiks nodoti 1000 vai pat 2000 pašvaldības dzīvokļu. Kur tie palikuši? Pēdējie 278 dzīvokļi tika nodoti līdz 1. martam (iepriekšējā domes sasaukuma laikā - aut.), bet pēc šī datuma neviens jauns dzīvoklis nav nācis klāt," klāstīja J. Karpovičs.
Viņš valdošajai koalīcijai pārmeta, ka iepriekš komitejās esot noraidīts priekšlikums dzīvokļu celtniecībai paredzēt vēl 5 miljonus latu, uzsverot, ka "izlikšanas pabalstus" varēs saņemt labākajā gadījumā 450 ģimenes.
***
FAKTI
Pamatbudžeta izdevumi 2005. un 2006. gadā (% no kopējiem izdevumiem)
Izglītība 38,2%; 38,1%
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība 14,4%; 13,6%
Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 12,1%; 11,5%
Transports, sakari 10,4%; 10,7%
Izpildvaras un likumdošanas institūcijas 10,2%; 10,3%
Sociālā nodrošināšana 7,2%; 7,6%
Sports un kultūra 3,1%; 3,7%
Sabiedriskā kārtība 2,1%; 2,3%
Kredītprocentu nomaksa 1,3%; 1%
Veselības aprūpe 0,2%; 0,8%
Izdevumi neparedzētiem gadījumiem 0,7%; 0,2%
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti 0,1%; 0,2%