Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11326031t1h9e0c.jpg)
Vēl tikai nieka trīs nedēļas, un daudzi vecāki ar bažām vērs vaļā savu bērnu liecības. Pērno mācību gadu beidzot, Rīgā bija 1646 otrgadnieki. No 9479 devīto klašu beidzējiem pamatskolu ar liecību beidza 439 audzēkņi. Tos, kuri tika cauri sveikā ar mazākām vai lielākām grūtībām, parasti nemēdzam uzskaitīt, lai gan arī tādu skolēnu netrūkst. Kāpēc tik daudz «izglītības brāķa» un kas pie tā vainīgs - par to «Vecāku sapulcei» adresētajās vēstulēs diskutē lasītāji. Pārdomām arī pedagoģijas doktora Jāņa Imanta Birzkopa vēstule, kas atceļojusi no Liepājas.
Regulāri lasu RB. Īpaši interesantas un aktuālas ir Jūsu aizskartās tēmas pedagoģijā, piemēram, par cīņām starp skolotājiem un vecākiem, kurš vainīgs, ka bērniem grūti mācīties utt. Piedāvāju arī savu viedokli šajā jautājumā. Varbūt tas ļaus saskatīt problēmas būtību un palīdzēs rast arī kādu risinājumu. Jo situācija audzināšanā un zināšanu apgūšanā patiesībā ir katastrofāla.
Vainīgo meklēšanai nav jēgas
Nereti vecāki uzbrūk skolotājiem, pārmet, ka viņu vainas dēļ bērni ir nesekmīgi, neko nesaprot utt. Aizvainotie skolotāji atbild: vecākiem pašiem jāstrādā ar saviem bērniem, tie ir izlaidušies, neklausa, trokšņo un tāpēc nezina. Kam taisnība un kas patiesībā vainīgs? Pievērsīsimies fundamentāliem pētījumiem! ASV cilvēkresursu pētnieki savas valsts iedzīvotāju intelektuālo potenciālu novērtējuši šādi: 5% ir ar ļoti augstu intelektu, 20% - ar augstu intelektu, 50% ir viduvējības, 20% ir ar zemu intelektu, 5% - ar ļoti zemu intelektu. Tātad ASV skolās mācību problēmas intelekta trūkuma dēļ iespējamas apmēram 70% bērnu, un tā ir nopietna situācija. Diemžēl Latvijā šādi pētījumi nav veikti, taču varam domāt, ka stāvoklis ir sliktāks nekā ASV, jo zinām, kā latviešu tautas intelekts tika nīdēts komunistisko un fašistisko okupāciju laikā.
Padomju Savienībā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados zinātnieki veica pētījumu, lai noskaidrotu, vai vidējā obligātā izglītība ir reāli iespējama, un secināja, ka tas iespējams tikai ar zināmām korekcijām mācību procesā. Atklājās, ka pirmajās četrās klasēs vien apgūstamajām zināšanām atbilstošas prāta spējas ir tikai 39% skolēnu, bet ar katru augstāku klasi intelekts aizvien vairāk atpaliek no nepieciešamā. Pēdējā attiecīgas spējas bija tikai 10-12% skolēnu. Tas nozīmēja, ka īpaši jāakcentē tā dēvētā attīstošā apmācība un jādomā arī par audzināšanu. Zinātnieku ieceres pajuka «perestroikas» laikā. Tātad nevainosim skolotājus nemākulībā, nestrādāšanā, neprofesionālismā! Taču arī vecāki nav vainīgi, jo augstāku intelektu jau nevar nopirkt ne par kādu naudu. Īsāk sakot, vainīgā meklēšanai nav jēgas.
Muzicēšana dara brīnumus
Tad drīzāk vajadzētu aprunāties, ko darīt, lai situāciju mainītu un palīdzētu bērniem. Pirmkārt, speciālisti atzīst, ka intelektu var attīstīt. Otrkārt, tiek ieteikti arī dažādi intelekta attīstītāji, piemēram, filozofija, reliģija, psiholoģija, nacionālpatriotisms, visu veidu jaunrade, šahs, dambrete, sporta spēles utt. Tostarp liels zinātnieku koris skandē: labākā smadzeņu attīstīšana ir muzicēšana un mūzikas instrumentu spēle!
«Ievedot bērnu mūzikas mācībā, viņš iegūst labu smadzeņu anatomiju,» saka ASV neirologs H. Čugani. «Ja jūs gribat izmantot visas smadzenes, mācieties spēlēt mūzikas instrumentu. Dariet to, un jūs lietosiet savas smadzenes pilnībā!» vecākiem iesaka ASV psihologs A. Rutenbergs. «Mūzikas izpildīšana aktuāli vingrina smadzenes un stiprina sinapses starp neironiem,» apgalvo N. Veinbergs. «Labākais smadzeņu vingrināšanas (Brain Gym) veids ir muzicēšana,» ir pārliecināts smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētnieks Dž. Frīds. Tieši muzicēšanas neparasti spēcīgās ietekmes dēļ vācu speciālists H. Bastjans kategoriski prasa valstij nodrošināt visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem divas dziedāšanas stundas nedēļā un iespēju spēlēt mūzikas instrumentu gan individuāli, gan ansamblī. Muzicēšanas nozīmi smadzeņu attīstībā atzīst arī psihoterapeits J. Zālītis.
Zinātnieki nepūš pīlītes
Vai te vēl vajadzīgi komentāri? Lūk, kur vislabākā atslēga mūsu skolēnu intelektuālajai un emocionālajai attīstībai, kā arī mācību rezultātu uzlabošanai! Ir pierādīts, ka muzicēšana jau īsā laikā ietekmē bērna domāšanas, intelektuālo spēju, atmiņas un pozitīvo emociju attīstību. Tikpat svarīgi, ka muzicēšana uzlabo arī uzvedību - tiem, kas nodarbojas ar nopietnām lietām, ērmošanās un ākstības vairs nav prātā. Tāpēc valstīs, kas domā par savas tautas nākotni (Vācijā, Japānā, Ķīnā, ASV), mūzikas instrumentu spēlēšana aizvien biežāk kļūst par visiem obligātu mācību priekšmetu skolā. Cerēsim, ka arī mūsu atbildīgās amatpersonas beidzot ieklausīsies zinātnes atziņās. Cik tad ilgi var tās ignorēt, ja tik daudziem skolēniem ir grūtības mācībās?
Bet pagaidām vecākiem, kuriem bērnu mācīšanās skolā sagādā raizes, ir viena izeja - pieteikt bērnu kādā mūzikas instrumentu spēles pulciņā vai sarunāt privātskolotāju. Lai cik grūti, tie latiņi ir jāsagrabina, jo attīstošā muzicēšana jums simtkārt atmaksāsies. Ticiet - zinātnieki zina, ko saka, un «nepūš pīlītes» !
Jānis Imants Birzkops, pedagoģijas doktors