Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas domei šonedēļ ar darbiem nevedas - otrdien nenotika ierastā domes sēde, vakar tika atcelta Pilsētas attīstības komiteja, bet uz svarīgu lēmumu pieņemšanu nobriedusī Finanšu un administrācijas lietu komiteja iestiga līdz galam nesagatavotu dokumentu un miegainu domnieku jautājumu jūklī. Līdz ar to uz priekšu nevirzās vairāki galvaspilsētai svarīgi jautājumi.
Finanšu komiteja neakceptēja nedz Labklājības departamenta sagatavotos grozījumus domes noteikumos "Par Rīgas pašvaldības pabalstu veselības aprūpei", nedz Pilsētas attīstības departamenta virzīto lēmumprojektu par pilsētas galvenā arhitekta biroja izveidi, nedz lēma, kuru no Īpašuma departamenta piedāvātajām "Hotel de Rome" tālākās attīstības versijām politiski atbalstīt. Visi šie jautājumi tiks no jauna skatīti 14. decembrī.
Nevienojas par "Romu"
RB jau rakstīja, ka jautājums par iespējamo "Hotel de Rome" pārdošanu izsolē, nomas tiesību izsolīšanu vai esošo nomas attiecību ar pašvaldības un vācu partneru kopuzņēmumu SIA "REHO" saglabāšanu Finanšu komitejā tika skatīts jau iepriekš. Toreiz deputāti lūdza jautājumu atlikt, lai varētu pienācīgi iepazīties ar Īpašuma departamenta atzinumiem par risinājumu finansiālo lietderību. Vakar gan neizskatījās, ka lielākā daļa komitejas locekļu bija īpaši iedziļinājušies dokumentos, kas apraksta, iespējams, vairāk nekā 20 miljonus latu vērtā īpašuma iespējamo likteni. No domnieku, pārsvarā opozīcijas pārstāvju, puses atkal izskanēja jautājumi - kurš no risinājumiem ir finansiāli izdevīgākais, vai pašvaldībai šobrīd vajag papildu naudu, ko varētu gūt no "Hotel de Rome" pārdošanas, un beigu beigās - kur dome liks vairāk nekā 20 miljonus?
No jautājumiem nogurdinātā Īpašuma departamenta vadītāja Dagnija Kalniņa skaidroja, ka pašiem domniekiem ir jāpieņem lēmums, kuru no risinājumiem tie uzskata par finansiāli izdevīgāku. Ja ir steidzami nepieciešama liela nauda investīcijām, tad izdevīgāk ir šo īpašumu pārdot; ja dome politisku iemeslu dēļ negrib no šā īpašuma šķirties, tad var uz desmit gadiem izsolīt tā nomas tiesības. RB jau rakstīja, ka, pēc auditorfirmas BDO "Invest Rīga" aprēķiniem, maksimālā nomas maksa, ko dome gadā varētu iegūt no Romas viesnīcas, ir 350-500 tūkstoši latu, bet, ēku kopā ar zemi pārdodot brīvā izsolē, pašvaldība varētu iegūt pat līdz 24 miljoniem latu.
Vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK) uzsvērti iestājās par Romas viesnīcas pārdošanu, argumentējot ar līdzekļu nepieciešamību jaunas Dziesmu svētku estrādes būvniecībai, Operas rekonstrukcijas nākamajai kārtai utt. Savukārt pieaicinātais eksperts, ekonomists Roberts Remess norādīja, ka opozīcijas jautājums par to, vai līdzekļi domei ir nepieciešami, ir muļķīgs, jo investīcijas vienmēr nepieciešamas.
Komiteja tomēr nolēma jautājumu atlikt līdz 14. decembrim, lūdzot Finanšu departamentu sagatavot atzinumu par finanšu plūsmu domē - kādi līdzekļi kuriem pasākumiem ir nepieciešami, vai izdevīgi ir "Hotel de Rome" pārdot jau drīzumā [tāpat tas ir iespējams tikai pēc nomas līguma beigām 2006. gada 31. decembrī aut.] utt.
Arhitekta birojs - "juridiski neizstrādāts"
Tikpat neveiksmīgi komiteja iestiga arī lemšanā par pilsētas galvenā arhitekta biroja izveidi. Tiesa gan, šajā gadījumā atklājās būtiski juridiski sarežģījumi, kuru dēļ Pilsētas attīstības departamenta sagatavotais domes lēmumprojekts tika "izsvilpts", lūdzot līdz nākamajai nedēļai sagatavot precizējumus. Kā deputātiem skaidroja departamenta direktors Vilnis Štrams, pilsētas arhitektam pēc nolikuma būs tiesības Būvvaldes padomē apturēt kāda viņu neapmierinoša projekta tālāko virzību. Tad tas nonāks pilsētas arhitekta pārraudzībā esošajā Būvniecības padomē, kuras lēmums attiecīgi būs saistošs Būvvaldei.
Domes Juridiskās pārvaldes galvenā juriste Fatma Frīdenberga, komentējot visu šo sistēmu, uzsvēra - normatīvajos aktos nekur nav teikts, ka pilsētas arhitekta birojam kā pašvaldības aģentūrai ir tiesības uzņemties pašvaldības funkcijas, pieņemot vai noraidot tos vai citus trešo personu iesniegumus. Aģentūra teorētiski var uzņemties administratīvu aktu izdošanu, taču tas var notikt vienīgi ar īpašu domes deleģējumu konkrētos gadījumos.
Finanšu komitejas dzirnām vakar cauri neizgāja arī Labklājības departamenta grozījumi pašvaldības veselības pabalstu izsniegšanas noteikumos. Maznodrošinātie rīdzinieki par to gan var tikai priecāties, jo departaments vēlējās pārtraukt pabalstu izsniegšanu darbspējīgajiem maznodrošinātajiem, atstājot tos tikai pensionāriem un invalīdiem.