Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11326171t1hfc47.jpg)
Latvijas Pirmā partija (LPP), "Jaunais laiks" un Zaļo un zemnieku savienība vakar kopīgi iesniedza Saeimā jaunus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas no nākamā gada 1. jūlija aizliedz azartspēļu organizēšanu visā Latvijas teritorijā, izņemot viesnīcas ar vairāk nekā 100 numuriem.
Faktiski šis priekšlikums ir tikpat skarbs kā pirms pāris mēnešiem pieņemtie Rīgas domes noteikumi, kas paredzēja azartspēles atļaut tikai astoņās konkrētās Rīgas viesnīcās, kurās numuru skaits, šķiet, pārsniedz simtu. Iespējams, lai apietu šo normu, novembrī ar Tautas partijas deputāta Mihaila Pietkeviča rokām Saeimā pēkšņi tika "izbīdīts" priekšlikums jaunajā Azartspēļu un izložu likumā iekļaut normu, kas liedz pašvaldībām pieņemt jebkādus lēmumus par azartspēļu ierobežošanu. Vienlaikus likumā [stājies spēkā kopš vakardienas] tika iekļauti jauni un arī pietiekami bargi azartspēļu ierobežojumi. Piemēram, azartspēles nebūs ļauts organizēt ārstniecības un kultūras iestāžu ēkās, tirgos, veikalos, bāros un kafejnīcās; no 2007. gada spēļu automātus varēs ekspluatēt vienīgi speciālās spēļu zālēs un kazino; spēļu zālēs būs jāizvieto vismaz 20 spēļu automātu tagadējo 10 vietā, bet kazino - vismaz 10 spēļu galdi tagadējo 5 vietā utt.
Tomēr, jau Azartspēļu likumu pieņemot, bija vērojama visai netradicionāla Saeimas sadalīšanās vairs ne pēc frakciju, bet pēc kaislīgu azartspēļu apkarotāju vai nedaudz mērenāku apkarotāju principa. Par liegumu pašvaldībām lemt par azartspēlēm savā teritorijā balsoja visi Tautas partijas frakcijas deputāti, kreisā opozīcija, kā arī daļa no Zaļo un zemnieku savienības, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kā arī Latvijas Pirmās partijas deputāti. Pret balsoja viss "Jaunais laiks", kā arī atsevišķi TB/LNNK, Pirmās partijas un ZZS deputāti.
Līdz ar to samērā neskaidra pagaidām šķiet arī jauno likuma grozījumu iesniedzēju nostāja, ievērojot, ka daļa no šo frakciju deputātiem iepriekš nevēlējās azartspēles Rīgā ierobežot līdz lielajām viesnīcām. Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, kurš iepriekš balsoja par azartspēļu kontroles atņemšanu pašvaldībām, vakar sarunā ar RB atzina, ka partija atbalstīs Azartspēļu likuma atvēršanu jauniem grozījumiem. Tiesa gan, kādus grozījumus tā atbalstīs, šobrīd neesot iespējams pateikt. "Viss ir atkarīgs no ekspertu vērtējuma - vai tie vai citi grozījumi neizraisīs negatīvas sekas," teica J. Lagzdiņš. Tautas partija arī neuzskata, ka tai būtu jāvirza kādi priekšlikumi - tas ir jādara likuma grozījumu iniciatoriem. Pirmā tikko pieņemtā Azartspēļu un izložu likuma grozījumus ierosināja Pirmā partija.
Kā RB stāstīja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis, valdošo frakciju koalīcijas padome azartspēļu likuma tālāko grozījumu jautājumu ir skatījusi jau pirms divām nedēļām. Toreiz Tautas partijai bijuši iebildumi pret LPP likuma grozījumu versiju. Tiesa gan, visas valdošās koalīcijas partijas esot vienojušās, ka nepieciešami likuma grozījumi, to padarot vēl stingrāku.
Šobrīd Saeimā iesniegtie likuma grozījumi bez azartspēļu "iedzīšanas" viesnīcās paredz reklāmas plakātu aizliegumu spēļu zāļu ārpusē, kā arī aizliegumu azartspēļu pakalpojumus pārdot personām, kas jaunākas par 21 gadu (šobrīd - 18 gadiem).
Ar vienu lietu Saeimas partijām gan šobrīd jārēķinās - Azartspēļu likums iepriekšminēto grozījumu veidā faktiski nozīmē šīs visnotaļ plaukstošās nozares likvidēšanu Latvijā. Vai visi pret azartspēlēm kareivīgi noskaņoto partiju deputāti ir tam gatavi - grūti teikt. Latvijas Spēļu biznesa asociācija jau īsi pēc Azartspēļu likuma pieņemšanas sāka runāt par necilvēcīgu attieksmi pret cilvēkiem, kas, paļaujoties uz Latvijas likumdošanu, ieguldījuši naudu tieši šajā biznesā. "Lai šis likums būtu kāds būdams, nozares vēlme ir - kaut tas paliktu nemainīgs spēkā vismaz trīs gadus, dodot kaut jel kādu stabilitāti nozarei, nevis atkal tiktu grozīts jau pēc pāris mēnešiem," toreiz teica asociācijas direktors Ģirts Ludeks.