Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"LA" redakcija no uzņēmuma SIA "Narvesen Baltija" (uzņēmums nodarbojas ar preses izdevumu un citu sikpreču tirdzniecību) darbinieces saņēma sašutuma pilnu vēstuli par uzņēmuma iecerēto Ziemassvētku balli, kas paredzēta "slāvu stilā". Manis aptaujātie speciālisti uzskata, ka uzņēmums rīkojies ne visai prātīgi. Taču "Narvesen" pārstāve pārmetumus noraida un uzsver, ka Ziemassvētku balle ir uzņēmuma iekšēja lieta, turklāt uzņēmumam neviens darbinieks nekādas pretenzijas neesot izteicis.
Sajaukts adresāts un valsts? Ziemassvētku balle paredzēta 3. decembrī un notiks tā īpašu slavu guvušajā "Maskavas namā". Kā raksta "Narvesen" darbiniece Aina, viņa sākumā pat nevarēja saprast, vai tiešām ielūgums domāts viņai. Radušās aizdomas, ka notikusi kļūda un sajaukts ne vien adresāts, bet arī valsts. "Kad saņēmu ielūgumu, brīnumiem un sarūgtinājumam nebija gala. Vispirms jau vārds "ielūgums" uz konverta bija tikai krievu valodā – "Priglašeņije" – ar kādu uzzīmētu būtni Sņeguročkas tērpā. Aploksnē ielūgums, uz kura sarkanā fona uzraksts ar latīņu burtiem "Slovjanskij bal", un "ģed morozs" ar eglīti un piecstarainu, sarkanu zvaigzni tās galā. Kaklā bārdainajam kungam, šķiet, stipri pazīstama, kaut arī neglābjami novecojusi "radio uz baterijām" marka. Pagrūta man gan šķita tās slāvu cilts atpazīšana, kam domāta tā balle. Beigās attapu, ka tie varētu būt mūsu pašu latvijci…" tā par savām izjūtām, saņemot ielūgumu no darba devējiem, raksta Aina. Turklāt ielūgumā rakstīts, ka jāierodas stilizētos slāvu tērpos. Bet pasākuma programmā, kuru darbinieki saņēmuši pavisam nesen, visiem balles dalībniekiem ieteikts jau mājās gatavoties dažādiem konkursiem, piemēram, častušku un krievu karaoke konkursam. Tāpat programmā rakstīts, ka katram dalībniekam sākumā tiks izsniegti iesildošie 50 grami, kā arī uzkodas. Pēc Ainas vārdiem, par Ziemassvētku balles raksturu uzņēmuma darbinieki uzzinājuši, tikai saņemot ielūgumus. Viņa ir sašutusi, ka tas noticis jau pēc tam, kad visi, kuri gribēja piedalīties, bija pieteikušies un samaksājuši 5 latu dalības naudu arī par saviem partneriem. "Slāviskā tonalitāte dominē modē" Lai noskaidrotu, kas tad pamudinājis uzņēmuma vadību uz tādu pasākumu, kas ne vien vēstules autorei, bet arī citām mūsu aptaujātajām SIA "Narvesen Baltija" tīkla darbiniecēm šķita visai īpatnējs un pat nepatīkams, vērsos pie Edītes Kalniņas, uzņēmuma Personāla un komunikāciju departamenta vadītājas. Šis departaments arī nodarbojas ar balles rīkošanu. E. Kalniņa bija izbrīnīta, ka šāda vēstule vispār nonākusi avīzē. Viņa uzskata, ka šāds pasākums ir uzņēmuma iekšējā lieta. "Dažādas tematiskas balles notiek visos uzņēmumos. Nezinu, vai tas ir ar avīzes starpniecību risināms jautājums. Šai darbiniecei vajadzēja izrunāties ar saviem tiešajiem priekšniekiem," saka E. Kalniņa. Viņa arī norādīja, ka "slāviskā tonalitāte dominē šobrīd gan modē, gan mūzikā". Uzņēmumā strādājot daudz gados jaunu darbinieku, kam esot būtiski, lai darba kolektīvs dzīvo līdzi jaunākajām tendencēm šajā jomā. Ziemassvētku konceptuālo ideju esot virzījuši arī biznesa apsvērumi – šogad SIA "Narvesen Baltija" somu mātes uzņēmums "Rautakirja" paplašinājis savu biznesu Krievijā. Pēc E. Kalniņas vārdiem, par pasākuma tematiku darbinieki esot informēti jau jūlijā ar SIA "Narvesen Baltija" iekšējā izdevuma "Nervesen Vēstis" starpniecību. "Uz Ziemassvētku balli šobrīd pieteikušies 900 dalībnieku – tas apliecina, ka balles tematika ir saistoša un interesanta. Ielūgums uz balli noformēts latviešu valodā – visi skaidrojumi ir latviešu valodā. Pasākums nav obligāti jāapmeklē tērpos slāvu stilā. Krievu drāmas teātra aktieris Jakovs Rafalsons vadīs pasākumu latviešu valodā. Pasākumā piedalīsies arī dziedošās aktrises no Antona Čehova lugas "Trīs māsas" iestudējuma," pasākuma scenāriju atklāj E. Kalniņa. Kā uzsver "Narvesen" pārstāve, uzņēmums ir starptautisks, tāpēc "kādas biznesa vienības tautisko aspektu izcelšana konkrētā pasākumā ir veicināma un apsveicama tendence". Turklāt "Narvesen Baltija" esot multinacionāls kolektīvs, kas tautību ziņā reprezentē Latvijas situāciju, uzņēmumā strādājot latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši, ebreji, moldāvi. Tāpat E. Kalniņa teic, ka nevienas sūdzības līdz šim ne viņas pārstāvētā nodaļa, ne tirdzniecības reģionu vadītāji neesot saņēmuši. Netaktiski pret latviešiem Taču neizpratni par šādu pasākuma tematiku saņēma redakcija, tāpēc vaicāju filozofam Rihardam Kūlim un Kultūras akadēmijas lektorei Leonardai Ķesterei, kā viņi vērtē šādu Latvijas uzņēmuma ieceri un attieksmi pret darbiniekiem. "Manuprāt, tas atgādina gadījumu, kad norvēģi, prezentējot Latviju "Eirovīzijā", par mūsu valsti izveidoja videoklipu, kur redzami dejojoši kazaki un tamlīdzīgas lietas. Šis gadījums ir gandrīz vai identisks," teic R. Kūlis. Protams, balle ir uzņēmuma iekšējais pasākums, tomēr R. Kūlis uzskata, ka kaut kādu publisku nosodījumu "Narvesen Baltija" saņemt varētu, proti, ar laikrakstu palīdzību. "Beigu beigās te ir Latvija. Domāju, ka arī paši "Narvesen" darbinieki, latvieši, varētu boikotēt pasākumu. Manuprāt, šī lieta ir pilnīgi skaidra, un tas bija ļoti netaktiski attiecībā pret latviešiem un Latviju. Ja ballē būtu tikai daži krieviski elementi… Atklāti uzņēmumā, kas darbojas Latvijā, kur strādā arī latvieši, taisīt šādu krievu karnevālu… Tas ir neglīti," uzskata R. Kūlis. Jaunajiem varbūt tas ir smieklīgi L. Ķestere uzskata, ka "Narvesen" menedžments rīkojies apgrieztā procedūrā. Viņiem noteikti vajadzējis informēt darbiniekus par pasākuma veidu. "Iespējams vajadzēja saviem darbiniekiem pateikt, ka viņiem būs iespēja pavadīt laiku slāvu reminiscencē. Var jau to visu krievisko pasniegt ļoti izsmalcināti – Krievijas buržuāzijas garā vai arī 20. gs. sākuma trauksmainā laika garā. Visu jau var paskaidrot, atrodot īstos un pareizos vārdus. Laikam šī procedūra nav ievērota, un tas arī uztrauc ļaudis," konflikta rašanās iemeslu meklē L. Ķestere. Tomēr viņa uzskata, ka mūsdienās apvainoties par pasākuma stilizāciju nevajadzētu, jo tādi pasākumi ir interesanti. Viņasprāt, to visu nevajadzētu tik ļoti ņemt ļaunā. Taču, ja tā ir tiesa, ka vispirms ir prasīta nauda par piedalīšanos un tikai pēc tam cilvēki informēti par pasākuma saturu, tad tas gan nav korekti no uzņēmuma puses. "Protams, tās vēl ir jūtīgas tēmas. Pieļauju, ka jauniešiem tāds pasākums šķistu ārkārtīgi interesants, netradicionāls. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir pāri trīsdesmit, tās var būt jūtīgas tēmas. Pasākuma rīkotājiem ar to bija jārēķinās. Arī vārds "Ielūgums" nedrīkstēja būt tikai krievu valodā, tas ir nonsenss. Nekrievu auditorijai tas var būt apvainojoši. Par to Salaveci un Sņeguročku var diskutēt. Taču domāju, ka jaunajai paaudzei tas viss šķiet pat smieklīgi un jautri," saka L. Ķestere. *** viedokļi Ko par "Narvesen Baltija" iecerēto balli saka citi uzņēmuma darbinieki? Irina: "Būtībā man vienalga, kādā valodā šis ielūgums rakstīts, taču, ja jau šis ir ielūgums uz Ziemassvētku balli visiem "Narvesen" darbiniekiem, uzrakstam vajadzēja būt vismaz abās valodās. Ne jau visi darbinieki ir krievi. Vispār šis ielūgums atgādina padomju laikus. Turklāt ļoti īpatnēji, ka jāierodas stilizētos slāvu tērpos. No tā es saprotu, ka prasība ir obligāta. Tas gan nav normāli. Ja man tāda tērpa nav, tas laikam nozīmē, ka nevaru iet?" Ināra*: "Ieraugot šādu ielūgumu, man bija neliels šoks. Īpaši, kad ieraudzīju, ka balles nosaukums rakstīts latīņu burtiem krievu valodā. Es pat domāju, ka pēc šāda ielūguma saņemšanas varētu arī uz to balli neiet. Varēja šos uzrakstus drukāt abās valodās, ja jau gribēja adresēt gan krieviem, gan latviešiem. Bija sajūta, ka tas domāts ne šīs valsts iedzīvotājiem." Tamāra* (ielūgumu vēl nav saņēmusi): "Tas ir visai īpatnējs ielūgums. Man tāda forma nav pieņemama. Manuprāt, mūsu valstī tādas lietas neder. Saprastu, ja šie nosaukumi būtu latviešu valodā. Bet tā prasība pēc stilizēta tērpa ir vispār prātam neaptverama. Pēc šāda ielūguma justos visai pazemota. Kā vispār kaut ko tādu cilvēkiem var sūtīt?" *Šīs "Narvesen Baltija" darbinieces nevēlējās izpaust savus īstos vārdus, tāpēc tie mainīti.