Latvenergo maksā par dīkstāvi

Oficiālā darbinieku piespiedu dīkstāve ilgst jau desmito mēnesi, informēja valsts a/s Latvenergo filiāles Serviss ēku un teritoriju ekspluatācijas dienesta Pļaviņu HES sektora darbinieks Valdis Bērziņš, kurš koordinē šā sektora saimniecības darbus. Dīkstāvi izraisījusi darbinieku atteikšanās pārtraukt darbu Latvenergo, kad vadība nolēmusi pārstrukturēt filiāli Serviss, viņu veiktās funkcijas un pakalpojumus nododot privātfirmai RBS Skals. "Mūsu filiāli vainoja par daudzām neizdarībām, jo Latvenergo secinājis, ka vidēji gadā filiāles zaudējumi mērāmi 330 000 latu apmērā. Diemžēl nenotika nekādas sarunas par izvērsušos situāciju, nekas netika uzlabots," stāsta V. Bērziņš. Viņaprāt, Servisa novešana līdz bankrotam bijusi apzināta vadības rīcība, lai atbrīvotu šo darbības lauciņu citām struktūrām. Aiziet brīvprātīgi Pēc Servisa reorganizācijas Latvenergo tā darbiniekiem piedāvāja pāriet darbā uz RBS Skals, taču nepiedāvāja sociālās garantijas. Tas nozīmē: ja darbinieks pārietu uz firmu RBS Skals, viņš zaudētu vidēji 30% no gada ieņēmumiem. Servisa cilvēkus šāds risinājums neapmierināja. Lai tiktu ar nemierniekiem galā, Latvenergo iesniedza civilprasību pret Servisa darbiniekiem. Pirmajā tiesas sēdē šā gada 21. janvārī pret tiem darbiniekiem, kuri brīvprātīgi aizgājuši no Servisa, prasība tika atcelta. Daļa darbinieku pārgājuši strādāt RBS Skals. Tiesāšanās nav pabeigta ar tiem darbiniekiem, kuri joprojām atrodas dīkstāvē. Izvairās salīdzināt cenas "Servisa darbs ir nerentabls, tādēļ ekonomiski izdevīgāk uzticēt darbus firmai, kura par pakalpojumiem prasa zemāku cenu. Lēmums par filiāles veikto darbu uzticēšanu privātai firmai ir ilgstoši pētīts un akceptēts. Turklāt firmas piedāvātie noteikumi darbiniekiem, manuprāt, bija izdevīgi, piemēram, pastāvīga darba vieta turpmākos četrus gadus. Energokompānija ir lojāla pret saviem darbiniekiem ar gana spēcīgu koplīgumu. Vienmēr, saskaroties ar pārmaiņām, cilvēku reakcija būs dažāda, iespējams, saasināta," Neatkarīgajai skaidro Latvenergo Korporatīvo komunikāciju departamenta ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis. V. Bērziņš nepiekrīt saimnieku oficiāli paustajai informācijai, ka RBS Skals pakalpojumi ir lētāki, savukārt pati firma izvairās sniegt konkrētas atbildes. "Par precīziem skaitļiem man nav informācijas, bet, ja summa tiešām ir lielāka, tajā ietverts kompleksais pakalpojums, kurš nenozīmē tikai zāles nopļaušanu," teic RBS Skals apsaimniekošanas daļas vadītājs Vitālijs Rasa. Atšķirīga aprēķinu kārtība Filiāles Serviss līdzšinējo darbu atdošanu privātfirmai RBS Skals Neatkarīgā lūdza pamatot Latvenergo valdes loceklim Matīsam Paeglem, kura paraksts ir uz darbiniekiem nosūtītajiem dokumentiem par reorganizāciju. Valdes loceklis atbildēja: "Nepieciešamība veikt filiāles Serviss restrukturizāciju balstījās uz vajadzību samazināt filiāles radītos zaudējumus, kas beidzamo trīs gadu laikā sastādīja 1,07 miljonus LVL. Saskaņā ar atklāto konkursu, kurā par uzvarētāju atzīta a/s RBS Skals ar fiksētu cenu 878 400 LVL gadā, salīdzinājumā ar konkursa apjomā iekļauto darbu faktiskajām valsts a/s Latvenergo izmaksām 2004. gadā valsts a/s Latvenergo šo pašu darbu veikšana pie iepriekšminētā konkursa uzvarētāja dod aptuveni 320 000 LVL ietaupījumu katru gadu. V. Bērziņa minētās izmaksas ir neidentificējamas, jo cenas netiek šādi noteiktas. Attiecīgās intensitātes teritoriju cena ir noteikta par kvadrātmetru gadā, piemēram, intensīvi kopjamā teritorija 0,15 LVL m2/gadā, mazintensīvi kopjama 0,04 LVL m2/gadā, reti kopjama 0,05 LVL m2/gadā. Šajā līgumā ietilpst 400 hektāru teritorijas." Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvenergo tarifu paaugstināšanas nepieciešamību pamato ar ārējo izmaksu kāpumu. Kā atzina A. Siksnis, Latvenergo nevarot ietekmēt elektroenerģijas cenu kāpumu Krievijā un Igaunijā, no kurienes Latvenergo iepērk apmēram 1/3 elektroenerģijas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Krūmiņa stāsta, ka komisija no Latvenergo vēl neesot saņēmusi tarifu projektu, tādēļ nekomentē, kuras būtu tās pozīcijas, kurām jāpievērš uzmanība, lai tarifus strauji paaugstināt nevajadzētu. Pēdējo reizi elektroenerģijas tarifi pieauga 2004. gada 1. janvārī, kad kāpums bija par 12,7%. Apstiprinot jaunos tarifus, regulators rēķinājās, ka tos nevajadzēs paaugstināt vēl trīs gadus. *** Maksa par teritorijas kopšanu (gadā konkrētajā filiālē) Filiāle; Serviss; RBS Skals Intensīvi kopjamajā teritorijā: Ls 168 Ls 1800 Mazintensīvi kopjamajā teritorijā: Ls 84 Ls 480 Reti kopjamajā teritorijā: Ls 84 Ls 600 Teritorijas kopšanā ietilpst: zāles pļaušana; ja ir kādi koki, lapu grābšana Avots: valsts a/s Latvenergo filiāles Serviss sniegtie dati