Dzīvokļi zelta vērtībā – pelēkās naudas uzpūstais burbulis (85)

„Dzīvoklis ir privatizēts?”

„Ar dokumentiem viss ir kārtībā. Tas vienīgi ir sliktā stāvoklī.”

„Augšā ir muzikantu ģimene, bet palikuši tikai vecāki, jo bērni izklīduši. Vispār ir klusu, un mums pat kāpņu telpa tieši tāpēc neslēdzas, jo līdz šim nekādu starpgadījumu nav bijis.”

Report.: Dzīvoklī prasās pēc pamatīga remonta. Istabās sienas bez tapetēm, ar aizšpaktelētiem caurumiem, tualete remontu nav redzējusi, šķiet, kopš mājas uzcelšanas laikiem. Vannas istaba tāpat.

„Remontiņš ir jātaisa. Sanāk kaut kur, ja jūs gribat tādu riktīgu, tiešām kapitālu remontu, nu kaut kur 200 lati par kvadrātmetru.”

Report.: Sanāk papildus 112 tūkstošiem eiro vēl jāmaksā ap 13 tūkstošiem latu, kopā 129 tūkstoši eiro. Dārgi.

Trīsistabu dzīvoklis Dzirnavu ielā. Netālu no Centrālās dzelzceļa stacijas. Ķieģeļu māja, piektais stāvs, no loga redzama vecpilsēta, blakus rībina vilciens. Cena 73 tūkstoši latu.

„Šī māja tiešām, tas ir pats centrs.”

„Māja ir forša. Centrs. Baznīca, tirgus, „Origo”, viss apkārt, viss tā, kā vajag.”

Report.: Mākleri saka - par tik lētu cenu dzīvokli centrā vairs neatradīšu, tomēr dzīvokļa saimniece gatava nomest tūkstoti. Bonuss – man sola palīdzēt privatizēt arī bēniņus, ja esmu gatavs ātri rīkoties. Ne visai likumīgo darījumu nokārtot gatava māklere.

„Tas ir ātri jādara.”

„Jā, līdz Jaunam gadam. Kamēr turpu-šurpu.”

Report.: Arī šeit vēl krietni jāpiemaksā par remontu. Joprojām liekas dārgi. Neesmu gatavs to maksāt.

Edgars Šīns, „Latio” direktors: „Bieži vien mūsu pašu cilvēki ir gatavi lēkt uz galvas duļķainā ūdenī.”

Report.: Spēlmaņi. Tā viņš sauc lielāko daļu cilvēku, kuri pie mums pērk dzīvokļus. Azartiski uzņēmēji, ģimenes, jaunieši ap gadiem trīsdesmit ar augstāko izglītību, ar oficiāliem un ne tik oficiāliem ienākumiem.

Edgars Šīns: „Tāpēc ir runas par kaut kādu tur legalizēšanu vai kaut kā, jo pie mums, es saprotu, nav problēmas nevienam nodeklarēt jebko. Ņem un nodeklarē. Pat sabiedrībā zināmi cilvēki tur nodeklarē zilus brīnumus.”

Report.: Valstī 85 procenti privātajā sektorā strādājošo saņem minimālo mēnešalgu. Savukārt izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 700 miljoniem. Kredītu iegūt ir viegli, arī procentu likmes zemas un kredītu termiņi ilgi. Piešķir ar vai pat bez oficiāliem ienākumiem, un tas ir viens no iemesliem, kas dzīvokļu cenas uztur tik augstas.

Anita Bērziņa, „Hansabankas” Privātpersonu kreditēšanas nod. v.: „Bankas zināmā mērā regulē nekustamā īpašuma cenas, katrā ziņā ļoti ietekmē. Piemēram, ja banka sāks dot 3000 eiro kvadrātmetra cenu vecajās blokmājās, tad, visticamāk, šī neprātīgā cena tirgū ieviesīsies.”

Report.: Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra cena pietuvojusies 1000 eiro. Pasaules praksē pieņemts, ka viena kvadrātmetra cena ir tik liela, cik vidēji valstī mēnesī saņem viens iedzīvotājs. Pie mums šobrīd vidējā darba alga ir 172 lati uz rokas.

Aldis Lieljuksis, LR Prokuratūra: „Es domāju, ka šodien divas trešdaļas darba devēju un darba ņēmēju būtu jāsauc pie kriminālatbildības.”

Report.: Tieši ar pelēkās naudas īpatsvaru un arī banku agresīvo kredītpolitiku arī izskaidrojams pieaugošais pieprasījums pēc dzīvokļiem. Vidēji mēnesī Rīgā notiek 1200 darījumi, un analītiķu prognozes liecina, ka tā dēvētais drudzis kreditēšanā un dzīvokļu tirgū saglabāsies vēl vismaz piecus gadus. Taču nav izslēgts, ka uzpūstais pūpēdis var nolaist gaisu un sašļukt.

Edgars Šīns: „Mēs esam uz tādiem tēriņiem orientēta nācija, un mums šausmīgi patīk tērēt, un mēs to vien darām, kā tērējam, tās ir zināmas bažas.”