Lai arī uz brīvajām 125 tulku un tulkotāju vietām Eiropas Savienības (ES) institūcijās no Latvijas šovasar pieteikušies 303 pretendenti un ir cerības, ka brīvās štata vietas tiks aizpildītas, vajadzīgi arvien jauni kadri darbam ES institūcijās, īpaši jau franču valodas pratēji, saka LR Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta direktore Alda Vanaga.
Svešvalodu pratēji esot vajadzīgi arī tepat Latvijā, piemēram, dažādās ministrijās, strādājot ar ES dokumentiem – šie speciālisti jau tagad esot pārslogoti. Lai arī Ārlietu ministrijas (ĀM) pienākumos neietilpst gādāt par tulku un tulkotāju sagatavošanu Latvijā, ministrija uzņēmusies lomu informēt sabiedrību par šo arodu vakancēm ES institūcijās – Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā, tiesā u.c., kā arī šoruden iesniegusi priekšlikumus valdībā tulku un tulkotāju sagatavošanas problēmu risinājumam un ES institūcijās tulkoto tekstu kvalitātes uzlabošanai. Priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai A. Vanaga norādīja, ka tulkojumu kvalitātes pārbaudi, tai skaitā pareizas terminoloģijas lietošanu, būtu lietderīgi uzticēt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts aģentūrai Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kurai jau ir sava bezmaksas terminu datu bāze, kā arī attiecīgi sagatavoti speciālisti. Savukārt, lai tulku un tulkotāju sagatavošana augstskolās ritētu raiti un šo speciālistu netrūktu nākotnē, valdībai vajadzētu atvēlēt līdzekļus gan mācību programmu izstādei, gan speciālistu atalgojumam, jo mācībspēku skaits, kas varētu sagatavot labus speciālistus, esot ierobežots. A. Vanaga uzskata, ka vecākajiem referentiem, kas strādā ministrijās, jādod iespēja apgūt svešvalodas, īpaši tik vajadzīgo franču valodu, kas paaugstinātu ne tikai šo speciālistu kvalifikāciju, bet arī motivētu strādāt valsts institūcijās. Maz divu svešvalodu zinātāju Kā Neatkarīgo informēja Profesionālajā karjeras izvēles valsts aģentūrā, tulka un tulkotāja profesiju Latvijā iespējams apgūt sešās augstskolās, lielākoties profesionālas augstākās izglītības vai profesionālā bakalaura programmās – mācību ilgums ir 4–4,5 gadi. Latvijas Universitātes (LU) Moderno valodu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs un Tulku programmas vadītājs Andrejs Veisbergs pastāstīja, ka darbam ES institūcijās galvenokārt tiek gatavoti angļu valodas tulki un tulkotāji un tieši angļu valodas pratēji ir tie, kas lielākoties uzvar konkursos uz vakancēm ES institūcijās. Franču valoda, lai arī tās pratēji ir darba tirgū pieprasīti, Latvijā esot maz izplatīta. Mācības LU ilgstot gadu – pretendentam jābūt ar bakalaura grādu jebkurā zinātnē un ļoti labām vienas vai labām vairāku valodu zināšanām. Tulki nereti konkursu neizturot tāpēc, ka pietrūkstot aktiera dotību, kas vajadzīgas tulkošanai mutvārdos, savukārt tulkotājiem (t.s. rakstiskajiem tulkiem) nereti trūkstot perfektu svešvalodu zināšanu, īpaši jau ļoti labu divu svešvalodu zināšanu. Runājot par nekvalitatīvu tulkojumu iemesliem, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktors Māris Baltiņš norādīja, ka nereti vainojami nekvalitatīvi izejmateriāli, atšķirīga darba pieredze un slikta darba organizācija. Vairākums – pagaidu darbinieki Ineta Strautiņa, kas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas apvienotajā tulkošanas dienestā Latviešu valodas tulkošanas nodaļu vada gadu, pastāstīja, ka viņas vadītājā nodaļā visas štata vietas ir aizpildītas, taču citās iestādēs tulkotāju trūkst. "Lielākās problēmas sagādā franču valoda. Turklāt lielākā daļa latviešu tulkotāju visās iestādēs ir pagaidu darbinieki, kuru līgums nedrīkst būt ilgāks par 6 gadiem. Tas nozīmē, ka viņiem jāiztur nākamais Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotais konkurss vai arī viņiem sava vieta būs jāatdod citiem, konkursu izturējušajiem tulkotājiem," norāda I. Strautiņa. Tulkotāju atalgojums vidēji esot ap 3000 eiro mēnesī. Darba apjoms esot mainīgs, un līdztekus parastai astoņu stundu darba dienai regulāri iznāk strādāt arī vēlu vakarā, lai pabeigtu steidzamus dokumentus. Darbs vairāk piemērots pacietīgiem cilvēkiem, kuriem tulkošana ir sirdslieta un kurus saista internacionāla darba vide. *** Mācību iestādes Augstskolas, kurās apmāca tulkus un tulkotājus Ekonomikas un kultūras augstskola; LU Moderno valodu fakultāte; RTU Valodu institūts; Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola; Sociālo Tehnoloģiju augstskola; Ventspils augstskola. Avots: Profesionālā karjeras izvēles valsts aģentūra Atlases kritēriji Prasības pretendentiem tulku un tulkotāju amatam ES institūcijās* jābūt ES dalībvalsts pilsonim; jābūt izpildītām saistībām pret konkrētās valsts militāro dienestu; perfektas dzimtās valodas un divu svešvalodu (vienai no tām jābūt angļu, franču vai vācu valodai) zināšanas; jebkuras citas svešvalodas zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību; vajadzīga augstākā izglītība jebkurā jomā; spēja ātri reaģēt, pierakstīt, loģiski spriest un būt psiholoģiski līdzsvarotam *pretendentu atlase ilgst vismaz gadu Avots: europa.eu.int