Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nesen no ASV tika izraidītas divas Latvijas studentes par kāda veikala apzagšanu. Vietējā avīzē "Dayton Daily News" tika publicēta plaša informācija par abām studentēm. Rakstā minēts ne vien abu meiteņu vārds un uzvārds, bet arī vecums, mācību iestāde, valsts, no kuras tās nākušas un dzīvesvieta ASV.
Žurnālists Kārlis Streips, kurš strādājis masu medijos ASV, pastāstīja, ka Amerikā tā ir parasta prakse – nosaukt likumpārkāpēja vārdu, uzvārdu, vecumu un izcelšanās vietu. Zīmīgi, ka pārstāstot šo konkrēto gadījumu, Latvijas presē abu uzvārdu vietā bija iniciāļi. Turklāt abu noziegums nebūt nebija tāds, kas liktu sabiedrībai drebēt šausmās vai apdraudētu cilvēku dzīvības. Ko lai saka par situāciju Latvijā, kad piedzēries autobraucējs ietriecas sabiedriskā transporta pieturā, nogalinot cilvēku, bet viņa vārds paliek apslēpts?! Jau vairākkārt esam vērsuši uzmanību uz aplamo praksi Latvijā, ka sabiedrībai paliek nezināmi ļaunprātīgu likumpārkāpēju vārdi, pat ja noziedznieks pieķerts nodarījumā pie rokas. Policija parasti nosauc tikai vārda un uzvārda iniciāļus vai, piemēram, iztiek tikai ar apzīmējumu "kāds autovadītājs", aizbildinoties, ka tā prasa likumi, un rūpējoties par aizturēto cilvēktiesībām. Taču pat bieži piesauktajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā skaidri nav pateikts, ka noziedznieku personība būtu jānoklusē. Kad "LA" aizrādīja, ka fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. daļa nosaka, ka datu publiskošana ir atļauta, ''''lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu'''', policijas pārstāve atbildēja, ka jēdziens ''''sabiedrības intereses'''' esot pārāk nekonkrēts un izplūdis. Pēc "LA" ierosinājuma Saeimas deputāti sola drīzumā atkal ķerties klāt šai lietai, bet tikmēr mēs uzzinām, ka, piemēram, ASV, kas pazīstama kā demokrātijas nesēja pasaulē un cilvēktiesību aizstāve, vietējā policija neskopojas ar informācijas sniegšanu presei par dažādu likumpārkāpēju personībām. Piemēram, jau minētajā ASV laikraksta "Dayton Daily News" publikācijā tās autors Robs Modiks raksta: "Divas jurisprudences studentes no Latvijas atzītas par vainīgām apakšveļas un citu apģērbu zagšanā no "Elder-Beerman" veikala Hubera augstienē. 21 gadu vecā Santa Selga un 20 gadus vecā Līga Filoneko kopā ar ģimeni pabija 7024 Greary Palace, kur viņām lika samaksāt minimālo soda naudu un atgriezties savā dzimtenē pirms vīzas beigu termiņa 30. augustā. Kā ziņo policija, "Elder-Beerman" apsardze pieķēra viņas ārpus veikala 28. jūlijā ar svārku, kreklu un apakšveļas pilnām rokām, kuru kopējā vērtība bija 551,45 dolāri. Par to viņām draudēja 12 mēnešu cietumsods (..) Selga ir ceturtā un Filoneko trešā kursa jurisprudences studentes Latvijas Universitātē." Žurnālists Kārlis Streips, kurš strādājis masu medijos ASV, pastāstīja, ka Amerikā nosauc likumpārkāpēja vārdu, uzvārdu, amerikāņi min arī vecumu un izcelšanās vietu, lai novērstu iespējamību, ka ir vēl kāds cilvēks ar tādu pašu uzvārdu, uz kuru varētu sākt šķībi skatīties. Par to, ka mūsu policija nepublisko ļaunprātīgo likumpārkāpēju personības, K. Streips saka: "Man tas vienmēr ir licies ārkārtīgi dīvaini, jo, pirmkārt, tas ir pārkāpums žurnālistikas prasībās pēc pilnas informācijas. Un, otrkārt, kas ir vēl būtiskāk, mediju politika šajā jautājumā ir divkosīga. Ja kaut kur tiek pieķerts un apsūdzēts sabiedrībā redzams cilvēks, tad to veikli uzzina un min pilnu vārdu un uzvārdu. Tādā gadījumā tas ir absolūti muļķīgi, ja sabiedrībai nezināmāku cilvēku, kurš notriecis četrus cilvēkus uz gājēju pārejas, sargā, minot tikai vārda un uzvārda pirmo burtu. Tas ir vienkārši muļķīgi." Tā kā likumā nav skaidri noteikts, vai vārdu un uzvārdu var saukt, kā arī nav skaidrs, kas likumā domāts ar vārdkopu "sabiedrības intereses", Streips iesaka vai nu mainīt likumu, vai iesniegt prasību paraugprāvai Satversmes tiesā, lai tad lemj, vai tā drīkst vai nedrīkst.