Ierēdņa izaicinošā patvaļa (9)

Pārsteigumi Intervijā avīzei "Vesti" Nīlendera kungs saka: "Sanāk, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki ir tik ļoti latviski, ka veicina nevis vienotību, bet sabiedrības šķelšanu… Man šķiet, ka, ja mēs šeit ko rīkojam uz valstiskiem pamatiem, tam jābūt visiem, nevis kādai vienai sabiedrības daļai. Dziesmu svētku programmā vajadzētu iekļaut proporcionālu skaitu latviešu un krievu dziesmu. (Izcēlums mans – V. K.) Tad šie svētki būs interesanti ne tikai latviešu jaunatnei." "Proporcionāla" jēga lien laukā kā īlens no maisa: puse dziesmu latviešu valodā, puse – krievu. To lasot melns uz balta, šķiet, acīmredzamais neticamais. Pat A. Pelše līdz tam neaizdomājās. Padomju gados reiz dziesmu svētkos pat zaldāti ar šautenēm un durkļiem soļoja pa estrādi, latviešu dziesmas tomēr bija kaut nelielā pārsvarā. Mūsu lasītājiem varbūt nepazīstamais Nīlendera kungs ir latvietis, trīsdesmit gadus vecs, beidzis Rīgas Teoloģijas institūtu, papildinājies Romā un Francijā. Kā žurnālists darbojies Vatikāna radio Latviešu programmas redakcijā. Filozofijas maģistrs un teoloģijas bakalaurs. Aizvadīto Skolēnu dziesmu un deju svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Arvīds Platpers par departamenta direktora izteikumu bija pārsteigts un sacīja, ka neviens taču neliedz nacionālo minoritāšu skolēniem piedalīties šajos svētkos vai pat organizēt savus: "Taču atcerēsimies vēsturi. Dziesmu svētki jau kopš tiem laikiem, kad Latvija bija Krievijas pakļautībā un pēc tam tapa par brīvvalsti, vienmēr orientēti uz latviešu tautas dziesmu un latviešu profesionālo komponistu mūziku. Jāzeps Vītols savā laikā strādāja Sanktpēterburgā, bet biedrības, kuras organizēja korus, tur pulcēja ne vien latviešus, bet dažādu tautību cilvēkus. Un viņi visi tomēr dziedāja latviski. Tā tas bijis vienmēr, ja neskaita dažus gadu desmitus, kad mēs dziedājām krievu masu dziesmas no Lielās estrādes." Diriģents uzsvēra, ka daudzas krievu skolas šogad piedalījās skolēnu svētkos, ja vien mākslinieciski bija apgūts repertuārs. Turklāt dziedāšana palīdz iemācīties arī latviešu valodu. Un galu galā jāatceras, ka šos svētkus nerīko ne Krievu biedrība, ne krievu skolas, bet gan Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, tāpat kā savā laikā dziesmu svētkus rīkoja latviešu biedrības. Valsts valoda ir latviešu Izglītības ministres Inas Druvietes viedoklis ir strikts: "Manuprāt, Nīlendera kungs pat īsti nav apzinājies, ko viņš ir pateicis. Jo es neticu, ka tik respektablas valsts iestādes – ministrijas – darbiniekam varētu būt tik primitīva sabiedrības integrācijas izpratne. Acīmredzot vēl un vēlreiz jāatgādina, ka Latvija nav divkopienu valsts. Latvija nav divvalodīga valsts. Mums ir viena valsts valoda, kas arī ir sabiedrības integrācijas valoda. Un es jau gadiem iebilstu pret principu, ka šķietamas integrācijas vārdā gan valsts iestādes, gan nevalstiskās organizācijas rīko divvalodīgos pasākumus un bieži vien bez vajadzības organizē tulkojumu. Mums ir jāsaprot, ka kopš neatkarības atjaunošanas un valsts valodas likuma pieņemšanas nu jau pagājuši piecpadsmit gadi un vienreiz būtu laiks iedibināt normālu valodu hierarhiju Latvijā. Valsts valoda neapšaubāmi ir prioritāra, un minoritāšu valodām nodrošinātas tiesības starptautisko standartu ietvaros." Dziedāja arī cittautiešu bērni Vēl ministre Ina Druviete uzsvēra, ka Nīlendera kunga apgalvojums par sabiedrības šķelšanu ir pilnīgā pretrunā ar aizvadītajos dziesmu svētkos redzēto. Dziesmu svētki nebija tikai latviešu bērnu svētki. Tur piedalījās arī kolektīvi no mazākumtautību skolām. Viņi bija gan kopīgos pasākumos, gan devās svētku gājienā, gan startēja dziesmu karos. Šie bērni tik tiešām saprata, ka viņi dzīvo Latvijā, un tur bija redzama patiesa integrācija. Bērniem pat prātā nebūtu nākusi doma, ka viņi, lūk, zināmā mērā apdalīti tādēļ, ka nav skanējušas dziesmas minoritāšu valodās. Ja nopietni ņemtu vērā Nīlendera kunga priekšlikumu, tad jau vajadzētu ievērot visu Latvijas etnisko grupu pārstāvniecību un dziesmu svētkiem bija jānotiek vismaz desmit valodās. "Bet mums tomēr ir jāsaprot, ka šeit ir jānodrošina patiesa sabiedrības integrācija uz latviešu valodas pamata, un tas sākas tieši skolā un tieši dziesmu svētkos," sacīja I. Druviete. "Tieši tā ir vienkopienu valsts jēga, un tieši mūsu vienošanā ir valsts valodas sūtība. Un valsts valoda, kā zināms, ir latviešu valoda. Bet dziesmu svētki ir īstā vieta, kur apliecināt savu vienotību uz valsts valodas pamata." M. Nīlenders vēloties uzzināt par šiem svētkiem krievu jaunatnes viedokli. Arī mani tas interesē. Tāpēc aprunājos ar Rīgas skolēnu pils krievu jauktā kora "Acolade" jauniešiem, kuri Dziesmu karā izcīnīja trešo vietu. Diriģente Marina Čerkasova lieliskā latviešu valodā atbildēja: "Mums šķiet, ka dziesmu svētku repertuārs bija ļoti labs. Maniem dziedātājiem ļoti patika, piemēram, "Pūt, pūt, vēja māt!" Valda Zilvera apdarē. Protams, mēs dziedam arī krievu garīgās un citas dziesmas, taču Latvijas skolēnu dziesmu svētki ir pavisam cita lieta." Starp citu, drīz "Acolade" dosies uz Arteku un kopā ar koklētāju ansambli "Austriņa" vedīs turp tieši latviešu tautas dziesmas. Tautas mākslas centra koru mūzikas speciālistei Antrai Purviņai radās aizdomas, vai tikai dīvainajam izteikumam nav arī kāds ekonomisks pamats. Iepriekšējo Vispārējo dziesmu un deju svētku virsdiriģents Jānis Zirnis izteicās: jūtos kā pa pieri dabūjis! Ko, pusei no dziesmu svētku programmas jāskan krieviski?! Kādas muļķības! Turklāt Latvijas dziesmu svētku kontekstā ir arī mazākumtautību programma. Tajā piedalīties cittautiešiem ir ne vien iespēja, bet viņi arī tiek aicināti to darīt! Un daudzi, kā, piemēram, krievu pareizticīgo baznīcas koris "Blagovest", piedalās dziesmu karā ar ļoti labiem panākumiem. Bet latviešu dziesmu svētku repertuārs vienmēr būvēts uz tradīcijām, uz dziesmu svētku zelta fondu un latviešu klasiķu skaņdarbiem. Veidojam nacionālu valsti Kultūras ministre Helēna Demakova Baštika kunga vadītās ministrijas ierēdņa izteikumu vērtēja kā kaitīgu: "Tā kā gatavojamies lielajam Latvijas kultūras darbinieku forumam "Nacionāla valsts, tradīcija un attīstība", Nīlendera izteikums manī raisa īpašu sašutumu. Arī veidojot jaunās kultūrpolitikas vadlīnijas, galvenais uzsvars tajās ir saglabāt nacionālu valsti Eiropas Savienībā. Man jāteic, ka šo nostāju vēl arvien viennozīmīgi neuztver ne tikai sabiedrībā, no kuras skan Nīlendera kungam līdzīgas domas, bet pat mūsu pašu ierēdņu vidē. Kad sāku strādāt Kultūras ministrijā, vārds "latviskums" nemaz nebija tādā cieņā, kāda tam pienāktos gaisotnē, no kuras jānāk kultūrpolitikas jaunajām vadlīnijām." Ministre uzsvēra, ka vienīgā integrācija Latvijā ir iespējama uz latviešu valodas bāzes. Un dziesmu svētkos mēs nedziedāsim ne esperanto, ne krieviski un ne angliski. Izteikt šādus priekšlikumus ir ne tikai nenopietni, bet arī kaitīgi. Bet M. Nīlendera izteikums ir kārtējais pierādījums, ka par dziesmu svētku tradīciju jārunā ļoti daudz tieši kā par nacionālās identitātes pamatu, kā par svētkiem, kas kopš seniem laikiem kalpojuši kā latviešu tautas tradīciju saglabātāji un attīstītāji. "Dziesmu svētki ir tradīcija, nu jau nostiprināta likumā, un es nesaprotu tos cilvēkus, kas grib to lauzt!" sacīja ministre Helēna Demakova. Un uzsvēra, ka beidzot pēc Finanšu ministrijas kurnēšanas pirmoreiz nauda dziesmu svētku procesam ir ietverta pamatbudžetā. Kosmopolītiskas un personiskas domas Bērnu un jaunatnes lietu ministram Ainaram Baštikam, no atvaļinājuma atgriežoties, viņa ierēdņa izteikums krievu avīzē neesot bijis īpašs iepriecinājums. Man ministrs apliecināja, ka M. Nīlendera domas nekādā gadījumā nesakrītot ar ministrijas viedokli. Sākumā ministrs gan mēģināja bilst, ka publicēts sarunas neoficiālajā daļā teiktais, taču beigās atzina, ka rakstītais "ir tuvu sacītajam". Taču, kā piebilda Ainars Baštiks, ministrijā "nepieņem darbā ne pēc politiskiem, ne nacionāliem uzskatiem". Un Nīlendera kungam, kā jau Romā un Parīzē studējušam, esot visai kosmopolītisks pasaules uzskats. Pēc intervijas tās sniedzējs atsaukts no atvaļinājuma, lai pārrunātu dziesmu svētku nozīmi latviešu tautas identitātes veicināšanā un saglabāšanā. Nīlendera kungam ieteikts būt apdomīgākam, izsakot personīgas domas. *** UZZIŅA Mazākumtautību un krievu un latviešu valodas mācību programmu skolu kori – IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta dalībnieki - Krāslavas Varavīksnes vidusskolas meiteņu koris (krievu) - Andrupenes pamatskolas 5. – 9. klašu koris (latviešu un krievu) - Dagdas vidusskolas meiteņu koris (latviešu un krievu) - Vangažu vidusskolas 5. – 9. klašu koris (latviešu un krievu) - Rīgas Skolēnu pils 5. – 9. klašu koris "Acolada" (krievu) - Daugavpils 13. vidusskolas 5. – 9. klašu koris (krievu) - Daugavpils vidusskolas zēnu koris (krievu) - Daugavpils vidusskolas jauktais koris (krievu) - Daugavpils Krievu vidusskolas liceja 5. – 9. klašu koris (krievu) - Daugavpils 16. vidusskolas 5. – 9. klašu koris (krievu) - Daugavpils Centra ģimnāzijas 5. – 9. klašu koris (krievu) - Rēzeknes 6. vidusskolas 5. – 9. klašu koris (krievu) - Rēzeknes 6. vidusskolas zēnu koris (krievu) - Rēzeknes 6. vidusskolas jauktais koris (krievu) - Rīgas Klasiskās ģimnāzijas meiteņu koris (krievu) - Rīgas Rīnūžu vidusskolas 5. – 9. klašu koris (krievu) - Rīgas 66. speciālās vidusskolas 5. – 9. klašu koris (latviešu un krievu) - Špoģu vidusskolas zēnu koris (latviešu un krievu)