/nginx/o/2018/08/31/11336754t1h034a.jpg)
Braucamstāsts. Ingum Ulmanim patīk braukt ātri, bet pārliecinoši Sirdī un pārliecībā mūziķis, naudas pelnīšanas darbos vienkārši centīgs darbinieks Ingus Ulmanis atzīst, ka, paldies dievam, auto viņam nekad nav kļuvis par primāro lietu dzīvē. Tomēr braukt Ingum ļoti patīk jau kopš bērnības.
Šofera nav
Pie autovadītāja apliecības Ingus ticis uzreiz pēc vidusskolas beigšanas Limbažos. "Mums pat bija skolas izlase, kas piedalījās šķēršļu apbraukšanā. Turklāt vispirms dabūju tiesības uz smagajiem, tādēļ braucu ar tiem." Pirmās nopietnās iemaņas braukšanā radušās, kad tēvs devis Ingum savu Pobedu, braucot no dārza uz mājām. "Vēl galīgs puišelis būdams, dzīvoju laukos, kur bija jāpalīdz krusttēvam grūtos brīžos, kad šņabītis bija vairāk iedzerts, – vajadzēja atvest graudus no lauka. Vietējie smējās, ka pabrauc garām smagā mašīna, bet šofera iekšā nav!"
Ingus pats smej, ka tolaik pazinis katru braucamo pēc trokšņa, bet tagad gan vairs nevarot atšķirt savu auto no citiem. Patlaban viņš brauc ar īstu ģimenes auto – Mazda 626 Combi, bet līdz savai pirmajai automašīnai savulaik bijis garš ceļš ejams. "Cik varēju, vizinājos ar to pašu Pobedu. Biju kā tāda uts, kas nelika tēvam mieru, un lipu pie tās mašīnas. Rezultātā iznāca braukt diezgan daudz. Tad sāku spēlēt Jumpravā, bet reti kurš tolaik varēja atļauties mašīnu."
Ingus atceras, ka Edmundam Zazerskim bijusi Volga un tas jau bijis baigi kruta. "Pats savu mašīnu dabūju tikai 27 gados, kad tiku pie Opel Commodor. Tajā laikā, kad jau sākās mašīnu ievešana, braucām uz Vāciju spēlēt. Atceros, Stīvais (Aigars Krēsla) pēc pirmā brauciena ar Jumpravu atveda Audi 200. Vai dieviņ, mēs braucām speciāli skatīties, kas tas par neticamu vāģi..."
Golfiņu sērija
Minētais Opel bijis zaļā krāsā un krietni smalks variants ar ādas sēdekļiem. "Tas godam nodzīvoja savu mūžu un pabeidza to ar mūziku. Mājās Ūnijas ielā notika Lādezera diska prezentācija, un mēs pļaviņā saaicinājām daudzus viesus, sakrāvām uz opelīša visu aparatūru un bliezām vaļā. Tas bija atvadu maršs."
Pēc tam iegādāts gan Audi 200, gan BMW 323, kam gan drīz salūza ātrumkārba, kuras remonts izmaksāja neticami dārgi, un Ingus ātri sapratis, ka tā nav mašīna viņam. Tika atklāta golfiņu sērija, kas loģiski sākusies ar pirmo VolksWagen Golf. "Tas tiešām ir īsts tautas vāģis, ar ko var aizskriet, kur vajag. Es patiesībā nekad neesmu atļāvies nopirkt tiešām dārgu mašīnu, jo man tā nekad nav šķitusi galvenā prioritāte."
Diezgan dārgu mašīnu Ingus ar sievu atļāvušies vienīgi pēc otrā golfa, iegādājoties gadu vecu trešo – ar apaļajiem stūriem. "Taču tad nāca ģimenes pieaugums, visu naudu vajadzēja ieguldīt nekustamajā īpašumā, un tā arī darījām, šķiroties arī no tās mašīnas."
Vēl kādu laiku pabraukts ar ceturto un piekto golfu, kā arī ar VolksWagen Passat, bet tad Ingus secinājis, ka piecu cilvēku ģimenei ļoti laba ir tāda sešus gadus veca Combi Mazda, kāda viņam ir tagad. "Gribētos gan kādreiz nopirkt autobusiņu, citādi nevaram paņemt mašīnā nevienu ciemiņu..."
11 no zaporožeca
Tik ilgi braucot un ar tik dažādām mašīnām, protams, neiztikt bez jautriem un arī nelāgiem piedzīvojumiem. Tāds, ko Ingum gribas atcerēties vismazāk, notika pirms 15 gadiem, kad, kā viņš pats saka, par to jau uzrakstīja visas avīzes. "Tas bija uz Barona un Tallinas ielas krustojuma – braucu blakus tramvajam, un no tā priekšas pēkšņi izskrēja meitenīte. Tikko biju sācis braukt, un ātrums it kā nebija tik liels, bet meitēns tomēr pārlidoja pāri mašīnai. Tajā brīdī sapratu, ka dzīve beigusies. Tāda letāla tukšuma sajūta. Taču, paldies dievam, viss beidzās ar lauztu kāju." Ingus saka, ka neko jau īpaši no tā nevar mācīties. Kopš tā laika viņš vienīgi nebraucot blakus tramvajam...
Taču ir arī gana jautras atmiņas, no kurām Ingus izceļ Lādezera rekordu – 11 cilvēki vienā vecajā zaporožecā! "Mūs toreiz arestēja. Bija ballīte Mežciemā, bet mašīnas bija tikai diviem tās dalībniekiem, un tika braukts vairākās tūrēs. Pēdējā no tām tomēr izrādījās, ka daudzi vēl paliek pāri. Nolēmām zaporožecā kāpt visi. Pie Vidzemes tirgus mūs apstādināja, un tie miliči nespēja noticēt, cik mēs tur vēl kāpsim ārā..."
Tādas dullības, protams, darītas jaunībā, tagad Ingus kļuvis krietni nopietnāks, lai arī brīžiem mīl braukt diezgan pārgalvīgi. "Nebraucu lēni, bet cenšos to darīt ar pārliecību. Ievēroju distanci un domāju par to, ko uz ceļa darīs otrs. To iemācīties ir ļoti svarīgi, jo jārēķinās ar citiem. Uz ceļa nedrīksti būt egoists."
***
Fakti
Ingus Ulmaņa auto evolūcija (aptuvena)
- Pobeda (tēva)
- Opel Commodor
- Audi 200
- BMW 323
- VolksWagen Golf I
- VolksWagen Golf II
- VolksWagen Golf III
- VolksWagen Golf IV
- VolksWagen Golf V
- VolksWagen Passat
- Mazda 626 Combi