Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11338393t1h0f61.jpg)
Būvējot koka starpstāvu, visu var izdarīt paša spēkiem – nav vajadzīga specializētā tehnika, kā, piemēram, veidojot dzelzsbetona paneļu pārsegumu. Līdz ar to šāds pārsegums izdevīgs tiem, kas mājas būvē tehnikai grūti piebraucamās vietās vai arī vēloties maksimāli saudzēt mājai piegulošo zemsedzi. Tāpat šādus pārsegumus izmanto guļbūvēm un mājām, kuru sienas veidotas no materiāliem ar mazu spiedes izturību. Koka pārseguma kopējā masa ir daudz mazāka nekā dzelzsbetona monolītajam vai paneļu pārsegumam.
Starpstāvu pārsegumu sijām parasti izmanto skujkokus, kas labāk notur uzlikto svaru. Sijām šis rādītājs ir ļoti būtisks, jo no tā izturības atkarīgs arī pārsegto telpu lielums – cik garu siju var ielikt. Parasti liek piecus līdz sešus metrus garas sijas. Ja dažādu iemeslu dēļ nepieciešamas garākas sijas, jāizmanto līmētās vai citādi pastiprinātās koka sijas, telpas vidū jāparedz balsti.
Atstatumu starp sijām nosaka projektētājs – parasti tie ir 70 – 80 centimetri.
No laiduma garuma atkarīgi arī siju izmēri, lielākoties siju lielums ir 100 x 200, 100 x 250 mm. Arī šos izmērus noteiks projektētājs pēc tam, kad būs zināma tām uzliktā slodze.
Sijas maksā aptuveni 110 latus kubikmetrā (reģionos cenas var svārstīties).
Ja ir vēlme pēc gludiem griestiem
Koka pārsegumu viena no labākajām īpašībām ir pieejamā daudzveidība to apdarē. Vadoties no paša un arhitekta ieskatiem, pat katrai telpai citādus griestus. Ja vēlaties gludus, līdzenus vienlaidu griestus, tos var veidot, piemēram, izmantojot ģipškartonu vai citus vieglos plātņveida materiālus, pēc tam tos attiecīgi apstrādājot. Šajā gadījumā vispirms veido tā saucamos melnos griestus. Tie nepieciešami, lai izolācijas materiālu atdalītu no dekoratīvās apdares materiāla.
Melnos griestus veido no collīgajiem dēlīšiem, tos liekot pamīšus jeb "trinītī". Pirmās kārtas dēlīšus naglo pie siju malās pienaglotām latām (var sist arī uz sijām, bet tad pazeminās griestu augstums) ar atstarpēm, kuras pēc tam nosedz otrās kārtas dēlīši. Šādu neapstrādātu dēlīšu cena ir ap 60 Ls/m3. Pēc tam, kad izvilkti griestu apgaismojumam nepieciešamie elektrības vadi, var piestiprināt ģipškartona plāksni, kura pēc tam jāapstrādā – jāšpaktelē utt.
Pamatu griestu veidošanai šodien izmanto arī finiera saplākšņus vai OSB plāksnes. Pēdējie gan izmaksās ļoti dārgi. Arī izmantojot finieri, izdevīgāk ir meklēt tā saucamos finiera atgriezumus, jo tie ir lētāki – sākot ar vienu latu kvadrātmetrā.
Senie "melnie griesti"
"Trinītī" sisti griesti pazīstami kopš seniem laikiem un pēdējā laikā atkal kļuvuši visai populāri. "Melnos griestus" atstāj atsegtus, pilnībā vai daļēji redzamas arī sijas. Pavisam sijas atsedz, ja to laidums un attiecīgi arī to izmēri nav pārāk lieli. Šajā gadījumā "melnie griesti" vairs nekalpo tik daudz izolācijai, cik skaistumam. Virs sijām vispirms pienaglo ēvelētus dēlīšus ar gludām malām (parasti izmanto 40 mm biezus), bet tiem pa virsu liek "vākus" – ēvelētus 25 mm dēlīšus, kuri var nebūt zeimerēti. Dēlīšu cena ir aptuveni 80 – 90 Ls/ m3.
Ja sijas ir pārāk lielas salīdzinājumā ar griestu augstumu vai citādi neiederas kopējā ansamblī, "melnos griestus" var veidot to vidū. Tāpat var rīkoties, ja sijām izmantota līmēta koksne. Vispirms pie sijas malām piestiprina latojumu, bet dēlīšu naglošanu veic apgrieztā secībā.
Atstājot atsegtas sijas, interesanti izskatās apaļkoka materiāls.
Apaļkoka sijas ir arī daudz noturīgākas par zāģētajiem materiāliem. Piemēram, 200 mm diametrā liels apaļkoks spēj bez izliekuma noturēt daudz lielāku masu nekā zāģētā 200 mm brusa. Apaļkokam ir arī ilgāks kalpošanas mūžs.
Lai telpā būtu klusi un silti
Atkarībā no augšējā stāva izbūves veida nepieciešams slānis vai nu siltuma, vai skaņas izolācijai.
Ja virs griestiem būs neapdzīvoti bēniņi, virs griestu apdares obligāti jāparedz tvaika izolācija, bet virs "melnajiem griestiem" – siltumizolācijas slānis. Šādos gadījumos parasti izmanto minerālvati vai ekovati. Ekovate ir tīrs dabisks materiāls, kas ir otrreizējā izejviela. Bēniņu un dzīvojamās zonas siltumizolācijas biezums atkarīgs no vairākiem nosacījumiem, piemēram, jumta seguma izvēles. Tāpēc izolācijas biezums var svārstīties no 12 līdz pat 20 un vairāk centimetriem.
Ja arī nākamo stāvu paredzēts apdzīvot, vairāk jādomā par skaņas izolāciju. Skaņas izolācijai ar minerālvati vien nepietiks – tas ir tāpat kā ietīties dūnu segā – skaņas aiztur, bet tās tomēr ir dzirdamas.
Labāku skaņas izolāciju nodrošina ar masas palielināšanu. Tam lieti noder keramzīts.
Lai nodrošinātos pret skaņas un siltuma novadīšanu, starpstāvu pārsegumā var likt gan keramzītu, gan minerālvati. Tomēr pilnīgākam efektam nepieciešama mīkstā starplika starp nākamā stāva grīdas pamatni un stāva pārsegumu.
Starplikai izmanto, piemēram, speciālo "Isover" cieto plāksni 10 mm biezumā vai arī mīksto kokšķiedras plāksni. Tās ievieto zem nākamā stāva pasijām, uz kurām naglo dēļu grīdu vai arī veido cita veida grīdas segumu.
***
UZZIŅA
- Sijām izmanto skuju kokus, kuriem ir labāki izlieces izturības rādītāji;
- vēlamais siju garums ir 5 – 5,50 m;
- atstatums starp sijām 70 – 80 cm;
- otrā stāva grīdai starp sijām un grīdas pasijām obligāti jāieliek skaņu izolējošais materiāls;
- augšējam stāvam obligāti nepieciešama tvaika izolācija, starp apdzīvotajiem stāviem tā nav vajadzīga;
- skaņas izolācija labāka, ja tiek izmantots materiāls ar lielāku pašmasu.