Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/08/31/11338602t1hc440.jpg)
Latvijā joprojām netiek pildīti pat minimālie standarti, lai cīnītos ar cilvēku tirdzniecību. Tas norādīts gadskārtējā ASV ziņojumā par cilvēktirdzniecību pasaulē. Latvija ierindota to valstu vidū, kuras progresē, taču nepietiekami. Savukārt mūsu amatpersonas norāda - likumdošanas bāze sakārtota ideāli, taču divu gadu laikā cilvēku tirdzniecības apkarošanai budžetā nav piešķirts ne santīms.
Labi apmaksāts darbs ārzemēs – četri vārdi, kas ik mēnesi liktenīgi izrādās apmēram 100 Latvijas iedzīvotājiem. Viņi notic solījumam, atdod pasi un aizbraukuši ārzemēs restorānu vai fermas vietā nonāk bordelī.
Helēna Stare, Starpt. migrācijas org. projektu asistente: „Cilvēkam vienkārši uzreiz galvā vairāk vai mazāk skaitās tā – dolāri un lielā nauda, kas tiks nopelnīta, un netiek tā reāli padomāts, apsvērti tie visi noteikumi un visi apstākļi.”
Report.: Un vēlāk iespējas atgriezties vai izbēgt minimālas, un, ja arī izdodas, psiholoģiskā trauma jāārstē vēl ilgi un dārgi. Uzķeras, jo nezina, tā lielo upuru skaitu skaidro nevalstiskās organizācijas. Cilvēkus tās informē par pašu iegūtiem līdzekļiem. Valsts nepalīdz, tikai cenšas cīnīties ar sekām.
Anžela Sapagova, problēmu centra „Genders” projektu vad.: „Valsts piedāvātās rehabilitācijas programmas ir ļoti īslaicīgas – trīs līdz seši mēneši, tas ir pārāk maz, jo meitenēm vajag vairāk. Kad viņas šeit atgriežas, viņām nav nekā - ne dokumentu, pat ne dzīvesvietas.”
Dainis Turlais, IeM parlamentārais sekretārs (LPP): „Mūsu valsts uzdevums ir cīnīties gan ar nabadzību, gan ar tiem apstākļiem, kas rada cilvēku tirdzniecību, un te nu ir jāatzīst, ka tie apstākļi mūsu valstī vēl aizvien eksistē, kas cilvēkus dzen šajā izmisumā, faktiski spert šo izmisuma soli.”
Report.: Taču drošas receptes, kā ievērojami celt labklājības līmeni, valdībai nav. Tāpat nav atbildes, kāpēc jau divus gadus ne santīma nav saņēmusi izstrādātā programma cīņai pret cilvēku tirdzniecību.
Dainis Turlais: „Tas ir faktiski tas, kas uzreiz arī pasaka, vai mēs kā valsts varam būt atzīta par valsti, kurai cīņa ar cilvēku tirdzniecību reāli ir prioritāte. Teorētiski jā, praktiski diemžēl to tā nevar teikt.”
Report.: Valsts mazo finansiālo atbalstu un vēlmi problēmas risināt tikai uz papīra Latvijai pārmet arī ASV. Tās ikgadējā pētījumā norādīts – likumi Latvijā sakārtoti, bet reāla cīņa nenotiek. Trūkst aktīvas policijas rīcības, neveicas ar tirdzniecības tīklu atklāšanu, arī sods par šiem noziegumiem bieži vien neadekvāts. Bez valsts finansējuma palikusi arī izveidotā cilvēku tirdzniecības apkarošanas vienība, kuru nu finansē amerikāņi.
Landons Teilors, ASV konsuls Latvijā: „Joprojām nav izdarīts viss iespējamais, taču valsts sper soļus uz priekšu, katru gadu mēs redzam progresu.”
Report.: Tikmēr visā pasaulē cilvēku tirdzniecības bizness tikai aug. Pērn pārdoti 800 tūkstoši cilvēku, kas ļaundariem ļāvis nopelnīt gandrīz 10 miljardus ASV dolāru. Ja līdz šim Latvija bija upuru izcelsmes valsts, tad nesen bijis arī pirmais gadījums, kad kāda persona verdzībā pārdota tieši Latvijā.