Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Laikos, kad skolas sūdzas par naudas trūkumu, kāda Rīgas arodskola atradusi veidu, kā nedaudz nopelnīt. Taču tas notiek uz audzēkņu rēķina. Lai arodskolas beidzēji varētu kārtot skolas beigšanas eksāmenus un viņiem ieskaitītu obligāto praksi, skola prasa 30 latus. Skolēni ir sašutuši par šādu rīcību. Savukārt skolas vadība audzēkņus vaino melos, jo naudu neviens neprasot. Tagad situāciju skaidros Izglītības ministrija.
Rīgas 34. arodvidusskolas topošajiem frizieriem jau pēc Jāņiem gaidāms izlaidums, taču daļa audzēkņu uztraucas, ka skolu pabeigt neizdosies. Skolēni nesen izgājuši sešus mēnešus ilgo obligāto praksi pie uzņēmējiem, ar kuriem skola slēgusi līgumus, daļa gan strādājusi bez līguma. Skolas vadība ar darba devējiem vienojusies, ka tie skolai pārskaita 30 latus par katru praktikantu. Maksāt vai nemaksāt gan bijusi katra brīva izvēle. Tagad, mēnesi pirms eksāmeniem, skola naudu prasa no pašiem skolēniem. Tā esot jāmaksā obligāti, stāsta vairākas skolas audzēknes, taču kameras priekšā runāt baidās. Kā nekā skola drīz jābeidz. Tomēr piekrīt Ilze, kuras vārds gan ir mainīts.
Ilze (vārds mainīts), Rīgas 34. arodvidusskolas 2. kursa audzēkne: „Mēs esam otrais kurss, kam tūlīt ir jābeidz skola, mums ir eksāmeni, un, ja mēs to naudu tūlīt arī nesamaksāsim, tad mūs nepielaidīšot pie eksāmeniem. Mums tas tiek tā noformulēts.”
Vita Grīnbauma, Rīgas 34. arodvidusskolas direktores vietniece: „Viennozīmīgi nē. No audzēkņiem tāda nauda netiek prasīta.”
Report.: Skola norāda – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tiek slēgta tikai vienošanās ar darba devēju.
Vita Grīnbauma: „Darba devējs pēc savas izvēles, izvēloties pabalstīt izglītību un tātad nodrošināt nākotnē sevi ar labi un mūsdienīgi izglītotiem jauniešiem, tātad izvēlas – vai nu atbalstīt, vai neatbalstīt.”
Ilze: „Jā, tiek sastādīts līgums it kā ar darba devēju un arī tieši ar mums, ka mums darba devējs maksās. Kādam tas tiek noslēgts, kādam ne. Bet ar skolu obligāti tiek noslēgts tas līgums, lai tā nauda tiktu samaksāta.”
Report.: Tagad sanākot, ka jāmaksā pašiem skolēniem. Izglītības ministrija, kuras pārziņā ir arodvidusskola, norāda - ja nauda no audzēkņiem tiešām prasīta, skola rīkojusies nelikumīgi.
Gunārs Kurts, IzM profesionālās izglītības depart. direktors: „Tas ir no padomju laikiem tādas sekas velkas līdz, ka padomju laikā bija tāda kārtība, ka zināmu procentu no nopelnītā atskaitīja skolai, tas vēl it kā vilkās nosacīti līdzi. Un tad Ministru kabineta kārtība tika izstrādāta, kurā ir līgums noslēgts, kas vispār neparedz naudu, nekādā izskatā starp skolu un audzēkni cirkulējot, tā tiek arī izskausta tā lieta.”
Report.: Ar sliktās prakses izskaušanu pagaidām gan neiet, kā cerēts, jo normatīvajos aktos skolām joprojām paredzētas tiesības no darba devēja prasīt atlīdzību par praksē nosūtītajiem audzēkņiem. Pelnīt uz audzēkņu rēķina gan nav atļauts, tāpēc skolēni nolēmuši vērsties ministrijā, lai tā izvērtē skolas rīcību.