Desmit procenti devītklasnieku skolu beigs nesekmīgi! (96)

Pēdējās nedēļās Gulbenes rajona Rēveļu pamatskolas devītklasnieki skolā pavadījuši daudz vairāk laika nekā parasti, gatavojas eksāmeniem, dažkārt pat līdz septiņiem vakarā, tālākās skolas jau noskatītas.

Ivars Brencis, 9. klases skolnieks: „Es domāju iet strādāt par ārstu, un, lai es ietu par ārstu, man vajag vidējo izglītību.”

Dace Lēģere, 9. klases skolniece: „Es domāju, ka vispirms ir jāiegūst 12. klase, vidējā izglītība, man vismaz tā ģimenē vienmēr ir audzināts.”

Report.: Tomēr vairums skolēnu domā mācīties arodskolā, lai gan sekmes esot labas, daudzi par augstāko izglītību nesapņo – pārāk dārgi. Nesekmīgi klasē šobrīd divi skolēni. Par spīti deviņiem skolā pavadītajiem gadiem viņiem draud iespēja palikt bez pamatizglītības. Lai tā nenotiktu, pēdējās nedēļas viņi mācās pastiprināti un arī skolotāji pieliek lielākas pūles.

Dace Lēģere: „Tomēr mums skolā ir daudz nelabvēlīgu ģimeņu, kur tēvs vai māte dzer, un tas tomēr arī. Domāju, ka labāk, ja tev ir no ģimenes atbalsts, lai tu mācies un centies darīt, jo bieži vien tie, kuriem vecāki ir kaut ko sasnieguši, kuriem labāks ģimenes stāvoklis vai sociālais, tie bērni parasti cenšas mācīties un iet uz priekšu par visām varītēm.”

Report.: Tam piekrīt arī skolas direktore – ja vecāki seko līdzi savu atvašu soļiem, atzīmes ir labākas, ja ne, tas nekavējoties parādās sekmēs.

Daiga Melberga, Rēveļu pamatskolas direktore: „Laukos it sevišķi ir redzams šis piemērs, vai tas ir pozitīvs, citreiz varbūt tas ir vairāk negatīvs, un kas tad vairāk pielīp pusaudzim, kas pielīp jaunietim. Un tur jau ir tā arī loma tieši, ka ģimenei ir tas jāredz, ko tad mans bērns dara vēlās vakara stundās, ko mans bērns dara pusdienas laikā, atnācis no skolas.”

Report.: Lauku mazās attīstības iespējas daudzus bērnus motivējot mācīties vēl cītīgāk, lai ātrāk tiktu prom. Diemžēl citiem, redzot apkārt notiekošo, nolaižas rokas. Tāpēc skolas būtiskākā loma esot bērnus motivēt noticēt saviem sapņiem. To uzsver arī izglītības pētnieki, taču vienlaikus steidz atgādināt – skolotājs skolas solā un ārpus tā bērnam var dot ļoti daudz, bet nekad nespēs viņu noskaņot domāt par nākotni, ja to nedarīs ģimene.

Marija Golubeva, sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece: „Motivācija nav saistīta tikai ar to, kurā rajonā bērns dzīvo, bet arī ar to, vai viņš vai viņa redz, ka vecāki var lietot savu izglītību praksē un ka viņiem no tā ir kaut kāds taustāms labums. Ja bērns neredz, ka vecākiem ir sabiedrības cieņa vai arī materiāli panākumi, tad viņš domā - viņiem ir tā izglītība, bet kāpēc man tā ir vajadzīga?”

Devītklasnieku nesekmība esot sena problēma, kura, gadiem ejot, tā arī nav mainījusies. Lai ko labotu, nepieciešams mainīt pašu sabiedrisko domu, arī pamatskolas mācību programmas ir pārāk sarežģītas. Pētniece norāda – gribam radīt ģēnijus, bet tā var sanākt arī pretējais.

Marija Golubeva: „Tas līmenis, kas tiek pieprasīts, piemēram, matemātikā, nav tas, kas katram bērnam ir viegli apgūstams, es domāju, ka tas ir arī viens faktors, par kuru būtu vērts padomāt.”

Viņa arī norāda – laiks beidzot atbrīvoties no padomju laika sistēmas, ka skolotājs strādā ar visu klasi kopumā, ne ar atsevišķiem skolēniem. Tā gan vairāk ir problēma lielajās pilsētu skolās, savukārt laukos parasti līdz sekmīgai skolas beigšanai skolotāji bērnus kaut vai vilkšus aizdabūs. Tāpat nav padomāts, ko tad tālāk darīt nesekmīgajiem, saņemot tikai liecību; skolēns var izvēlēties devītajā klasē mācīties atkārtoti un neko vairāk, jo lielā daļā augstāka līmeņa skolu, piemēram, lai apgūtu arodu, iestāties nevar. Sanāk - nesekmības dēļ bērnam tiek liegta iespēja laboties.