Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvija Eiropas kontekstā izceļas vēl kādā jomā – izrādās, neprotam rīkoties ar datoru. Lai situāciju mainītu, nākamos četrus gadus dažādās Latvijas pilsētās tiks īstenots projekts „Latvija@pasaule”. Tas nozīmē, ka 180 tūkstoši cilvēku bez maksas iemācīsies ikdienā izmantot internetu un datoru sadzīvisku problēmu atrisināšanai. Ne tikai kā rakstāmmašīnu vai mūzikas atskaņotāju.
Vēl tikai pirms dažām nedēļām Latvija izpelnījās bargu kritiku par iedzīvotāju vājo izpratni par informācijas tehnoloģijām. Pie mums vairums cilvēku ne tikai nelieto datoru, bet arī nevēlas uzzināt, kā ar to jāstrādā.
Sandis Kolomenskis, „Microsoft Latvija” vadītājs: „Latvijā tikai viena trešdaļa šobrīd lieto datorus vai kādreiz datoriem pieskārušies. Viena ceturtā daļa tikai izmantojuši internetu. Šie rādītāji ir diezgan satraucoši un tālu no Rietumeiropas rādītājiem.”
Report.: Rietumeiropu tik drīz sasniegt neizdosies, taču sacensties vajag. Tā, sākot projektu „Latvija@pasaule”, cer tā īstenotāji, kas turpmāko četru gadu laikā iecerējuši bez maksas datorzinībās apmācīt apmēram desmit procentus Latvijas aktīvo iedzīvotāju – lauciniekus, cilvēkus vecumā ap 30, bezdarbniekus, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekus.
Imants Freibergs, LITIA prezidents: „Pamatprasmes – internets, ieslēgt datoru, zināt uzrakstīt e-pastu, viņš var apskatīties portālā, viņš var samaksāt savas bankas rēķinus, viņš var apskatīties, kādi pakalpojumi viņam ir pašvaldībā.”
Report.: Kad pamati būs apgūti, mācīs arī sarežģītākas programmas. Jau gada beigās pirmās klases sāks darbu Preiļos, Valmierā un Ventspilī, nākamgad arī pārējās Latvijas pilsētās. Kopumā tas izmaksās ap četriem miljoniem latu. Daļu finansē ES, palīdzēs arī „Microsoft Latvija”.
Sandis Kolomenskis: „Palielinot šo datora un interneta lietotāju skaitu, mēs varēsim arī nodrošināt pieprasījumu pēc pakalpojumiem, arī ļoti drīz varēsim sagaidīt kādu spiedienu pret valsti, ka varbūt vajag šos e-pakalpojumus, vajag šo e-parakstu.”
Report.: Pagaidām gan šāds spiediens nav manīts un elektroniskā paraksta ieviešana buksē jau gadiem. Arī ar pašvaldību elektronisko pakalpojumu ieviešanu līdz šim īpaši nav veicies un skaidras programmas, kā to uzlabot, valdībai nav.