Skip to footer
Šodienas redaktors:
Oļesja Garjutkina
Iesūti ziņu!

Mantinieki cenšas atgūt zemi Gaujas senlejā (32)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Īpašums Gaujas senlejā, kura dēļ Siguldu mēdz saukt par Vidzemes Šveici, izraisījis valsts un privāto interešu sadursmi - kāda zviedru kareivja pēcteči pēc 14 gadu cīņas ir tuvu 44 hektāru atgūšanai, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Pirms gada pie viena no zemes mantiniekiem Ārija Ozoliņa ieradies uzņēmīgs cilvēks, kurš taujāja par īpašumiem un piedāvājās palīdzēt tos atgūt. Ozoliņš cīņu par senleju, mežu, smilšakmens alām, Gleznotājkalnu, dižkokiem un peļņu uzticēja siguldietim Gintam Lazdiņam. Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" dati, Lazdiņš ir uzņēmējs, dalībnieks desmit uzņēmumos, kuru darbība lielā mērā saistīta ar nekustamajiem īpašumiem un mežizstrādi. Lazdiņš pašlaik pārstāvot triju vēsturisko mantinieku - Induļa Egona Lazdas, Ineses Meijeres un Ārija Ozoliņa intereses, un šis biznesa projekts ilgstot jau gadu. Kā raksta laikraksts, mantiniekiem labvēlīgs iznākums nodrošināšot prāvas kompensācijas, bet Lazdiņš kļūšot par lielākā un, iespējams, arī skaistākā Siguldas īpašuma saimnieku. Darījuma summas gan netiek atklātas, taču zemes kadastrālā vērtība šeit ir 780 000 latu, raksta "Neatkarīgā". Laikraksts norāda, ka šis gadījums salīdzināms ar nesenajiem notikumiem saistībā ar zemi Mežaparkā, kad uz plašu teritoriju pretendēja pirmskara Latvijā eksistējošā uzņēmuma "Rīgas būvbiedrība" īpašnieku mantinieki. Siguldas gadījumā šaubu par mantinieku autentiskumu neesot, arī pašvaldība, lai arī zemi atdot nevēlas, neapstrīd vēsturisko mantinieku tiesības, raksta "Neatkarīgā". Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju lielais zemes īpašums dzimtas rīcībā nonācis zviedru kara laikā pirms 350 gadiem. Divi no pieciem brāļiem zviedru karā krituši, divi atgriezušies Zviedrijā, bet "pastarītis iemīlējās latviešu meitenē un palika". Zemi viņi toreiz rentējuši, bet īpašumā gruntsgabals nonācis nākamo paaudžu laikā, kad ģimenes galva paņemts cara Nikolaja dienestā - goda sardzē. Par 25 gadu uzticamu kalpošanu cars solījis kalpam dot, ko viņš vēlas, un tā bijusi zeme Gaujas senlejā. Gaujas nacionālā parka administrācijas direktors Jānis Strautmanis atzīst, ka bijušajiem īpašniekiem atļauts ierādīt līdzvērtīgu valstij piederošu zemi citur. Tomēr tam neesot piekritusi VAS "Latvijas valsts meži". Piemērotas zemes it kā neesot, tāpēc Zemkopības ministrija rekomendējusi meklēt variantus turpat Gaujas nacionālā parka teritorijā. Pēc Strautnieka domām, īpašniekam varētu piešķirt citu zemesgabalu parka teritorijā, taču tas būtu absurds, "jo vides politika paģēr, lai valsts īpašums aizsargājamās teritorijās tiktu palielināts, nevis samazināts". Arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis uzskata, ka konkrēto īpašumu mantiniekiem nevajadzētu atdot. Tomēr mantinieku pārstāvis Lazdiņš min vairākus piemērus, kad Siguldas dome rīkojusies pretēji. Kā norāda laikraksts, tikai tagad, kad cīņu par īpašumu pārņēmuši juristi un gaidāma tiesāšanās, Siguldas novada dome lūdz padomu Centrālajai zemes komisijai. Pretējā puse par domes bezdarbību iesniegusi sūdzību pašvaldību un reģionālo lietu ministram, pieprasot mēra atbrīvošanu. Saņemt līdzvērtīgu zemi citur mantinieki vairs neesot ar mieru, jo ar vārdu līdzvērtīgs normatīvajos aktos tiek saprasta maiņa: hektārs pret hektāru. Ozoliņš spriež, ka patiešām līdzvērtīgu īpašumu Latvijā faktiski nav iespējams atrast. "Iedomājieties, ka jums pieder sena, tūkstošiem latu vērta pastmarka. Jums to atņem un pasaka: mēs tev vietā dosim īstu – par piecpadsmit santīmiem," savu viedokli skaidro Ozoliņš. Siguldas mērs gan apgalvo, ka prasību par autentisko īpašuma robežu atjaunošanu mantinieki izvirzījuši tikai pēdējā tikšanās reizē pagājušajā nedēļā. Komplektā it kā nākuši arī viņam telefoniski izteikti draudi.

Komentāri (32)
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu