Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārveidojumi pēdās var būt iedzimti vai iegūti. Pēda kopā ar mugurkaulu amortizē grūdienus un triecienus, kas rodas skrienot. Veselai ir trīs atbalsta punkti: papēdis, pirmā un piektā pleznas kaula galviņa. Pēdai ir gareniskā velve un šķērsvelve. Lielākā ir gareniskā, tās augstums svārstās no 2 līdz 3 cm.
Retākas vainas
Zirga pēda rodas pēc pēdu iztaisnotāju muskuļu paralīzes, papēža pēdu izraisa ikru muskuļu paralīze, kā arī deformācijas, kas rodas kombinēta nervu, muskuļu un kaulu bojājuma dēļ.
Greizā pēda ir iedzimta deformācija. Greizais īkšķis – pirmais pleznas kauls noliecies uz iekšpusi, bet pats īkšķis – uz ārpusi, pie pirksta pamata veidojot izspiedumu.
Par āmurveida pirkstiem sauc deformāciju, kurā kājas pirksta gals piespiests pie pirksta pamata, bet vidusdaļā ir ass liekums (90 grādu vai pat šaurākā leņķī). Dobtā pēda izveidojas vienlaikus ar āmurveida pirkstiem un ir plakanajai pēdai pretēja deformācija, jo pēdas garenvelve ir daudz augstāka.
Plakanā pēda
Tā ir viena no visbiežāk sastopamajām deformācijām, tā var būt iedzimta, bet biežāk izveidojas bērnībā. Raksturīga pazīme ir pēdas velves augstuma samazināšanās. Mainās ādas sacietējumu izvietojums pēdas apakšpusē, samazinās pēdas sānkustību apjoms. Nereti deformācijas cēlonis ir saišu un muskulatūras vājums.
Garenisko velvi var labi saskatīt, bērnam stāvot uz līdzena pamata. Taču, lai noteiktu, vai velve ir normāla, saplacināta vai plakana, bērns tiek lūgts uz ceļgaliem nostāties uz krēsla, atbalstot rokas uz krēsla atzveltnes. Atbalsta vietās pēdu apakšējā virsma ir sārta. Plakanā pēda agri rada sliktu stāju.
Ārstēšana un profilakse
Plakanās pēdas profilaksei ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes no agras bērnības, lai attīstītu visa ķermeņa un kāju muskulatūru. Ārstējot plakano pēdu bērniem līdz skolas vecumam, tiek izmantota tikai koriģējošā vingrošana, masāža un fizioterapijas procedūras. Jāatceras, ka maziem bērniem vairāk jāstaigā basām kājām, jānorūda pēdas. Piemēram, senajā Grieķijā, kur fiziskās aktivitātes bija tiem laikiem ļoti attīstītas, šāda staigāšana bija īpašs kults. Karavīriem tā bija obligāta un ietilpa norūdīšanās programmā.
Pēdas muskulatūras nostiprināšanai var lietot šādus vingrojumus: guļus vai pussēdus intensīvi kustināt kāju pirkstus; kustināt pēdas uz augšu un uz leju; nemainot stāvokli, izdarīt apļveida pēdas kustības; ar kājas pirkstiem satvert sīkus priekšmetus uz grīdas, piem., koka klucīšus, čiekurus u.c.
Dažādi ir soļošanas veidi: uz pirkstgaliem, papēžiem, ārējām malām, pēdas liekot paralēli, soļojot pa nelīdzenu virsmu: mežu, pļavu, akmeņiem, viļņainu grīdas pamatni, slīpu plakni u.tml. Soļot uz pirkstgaliem vajadzētu pēc iespējas augstāk – kā balerīnai, sasprindzinot pirkstus.
Plakanās pēdas izveidi sekmē nepareizi apavi: ilgstoša mīkstu apavu valkāšana siltās telpās, tie nesatur pēdu un nogurdina muskulatūru, atslābinās muskuļi un saites, pazeminās pēdas amortizējošās īpašības; apavi pilnīgi bez papēžiem vai ar pārāk augstiem papēžiem un šauriem purngaliem; gumijas apavi, ar kuriem cilvēks staigā ilgi vai skrien pa līdzenu, cietu segumu.
Nadija Strazdiņa, fizioterapeite