Igaunijai nav dokumentu par militāro iekārtu pārvadāšanu ar prāmi "Estonia"

Igaunijas izlūkošanas, pretizlūkošanas un militārās izlūkošanas dienesti neapšauba Zviedrijas izmeklēšanas slēdzienus, ka 1994.gada rudenī vismaz divas reizes ar prāmi vests Krievijas militārais ekipējums. Vairākas izlūkdienestu amatpersonas, kuras vēlas palikt anonīmas, saka, ka labi atceras, ka deviņdesmito gadu pirmajā pusē Igaunijā bieži viesojās Rietumu izlūkošanas amatpersonas un dažos gadījumos bija ieinteresētas par Igaunijā esošo Krievijas militāro vienību bruņojumu. "Mēs bieži viņiem palīdzējām brīvi pārvietoties pa Igauniju un atbalstījām, kā vien varējām," sacīja viena specdienestu amatpersona. "Jo mums bija nepieciešama viņu palīdzība mūsu dienestu izveidei, bez viņiem mēs joprojām strādātu ar skaitāmajiem kauliņiem." Krievijas armija, kas savus spēkus no Igaunijas izveda 1994.gada 31.augustā, izmantoja Igaunijā jaunāko tehnoloģiju, kurā bija ieinteresēti Rietumu specdienesti, piemēram, gaisa telpas novērošanas radarus un elektroniku. Oficiāli Igaunijas specdienesti nebija starpnieki militārās tehnoloģijas sūtījumos uz Rietumiem un arhīvos nesaglabāja nekādas ziņas par kopīgām operācijām. Taču tiem nebija iebildumu, kad kāds viņu darbinieks privāti palīdzēja kolēģiem no partnervalstīm iepirkt tehnoloģijas no Krievijas armijas. Kad pirms nedēļas Juhans Partss tikās ar Zviedrijas premjeru Jēranu Pēršonu un viņam tika ziņots par zviedru veikto izmeklēšanu par militāro iekārtu pārvadāšanu ar "Estonia", viņš apsolīja šo lietu izmeklēt arī Igaunijā. "Noteikti ir jāatbild uz vienu jautājumu Igaunijas tautai - vai militāro iekārtu transportēšana notika ar varas iestāžu ziņu un kāds bija tā juridiskais novērtējums," intervijā Zviedrijas radio pavēstīja Partss. Kā ziņots, pirms aptuveni 10 gadiem, 1994.gada 28.septembrī, Baltijas jūrā ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrima prāmis "Estonia". Katastrofā gāja bojā 852 cilvēki. Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.